No 2011. gada 9. līdz 20. jūnijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vestibilā (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) būs skatāma peoniju audzētāju kluba rīkotā „dzīvo” puķu izstāde "Skaistules peonijas".

Peonijas pasaulē pazīstamas ar vairākiem nosaukumiem. Piemēram, vācu valodā - „Vasarsvētku roze” norāda uz ziedēšanas laiku, savukārt viduslaikos lietotie nosaukumi – ģikts roze vai asins roze – norāda uz peoniju sakņu ārstnieciskajām īpašībām. Kristīgā ticība pārnesa peonijas ārstniecisko spēku no antīkās mitoloģijas uz Kristu. Kā mistisks augs peonija ietverta paradīzes dārza attēlojumā. Kā svētā „roze bez ērkšķiem” tā kļuva par vienu no nozīmīgākajām puķēm Marijas kultā, rotājot altāri par godu Dievmātei. Puķes sarkanie ziedi simbolizēja kvēlu Dieva mīlestību.

Antīkajā kultūrā peoniju izmantoja, lai aizsargātos pret satīru un faunu viltībām. Sākumā puķe piederējusi gaismas dievam Apollonam, kurš to nodevis dievu ārstam Peonam, no kura cēlies zinātniskais nosaukums Paeonia officinalis Viņš saskatīja puķes sakņu un sēklu ārstniecisko spēku un ar to palīdzību izārstēja pat pazemes dievu Hadesu.

Viduslaikos peoniju lietoja ārstniecībā un maģijā. Ziedlapas un sakneņus izmantoja astmas, epilepsijas (sirdzējiem ap kaklu apsēja kaltētu sakņu gabaliņu krelles) un podagras ārstēšanai. Kā ārstnieciskais augs no klostera dārziem peonija ātri pārcēlās uz košuma dārziņiem un zemnieku mājām, kur tām tika piedēvēta mistiska spēja atbaidīt dažādus mošķus un nešķīstos garus. Puķes sēklas kalpoja kā amulets, un jūrniekiem tās ieteica kā līdzekli vētras briesmu novēršanai.

Āzijā sevišķi augstu vērtēja krūmpeoniju sugu un vasarzaļo peoniju Paeonia lactiflora ar baltiem ziediem un rožu smaržu. Šo peoniju ziedu ornamentus izmantoja kā dekoratīvus motīvus, apgleznojot dārgus audumus. Peonijas uzskata par cieņas un goda simbolu. Ķīnā arī par bagātības simbolu. Ķīniešu jauneklis pasniedz peoniju meitenei kā mīlestības, bildinājuma zīmi, un zieda pieņemšana nozīmē, ka meitene ir ar mieru kļūt par viņa sievu. Ķīniešu jaunava mēdz nēsāt savā somiņā kaltētas puķes ziedlapas, lai iegūtu labu līgavaini. Ja Eiropā puķu karaliene ir parastā roze, tad Ķīnā puķu puķe ir peonija, kam obligāti bija jābūt katra ķeizara dārzā, no tā arī tās nosaukums „Ķeizara ziedi”.

Peonijām ir ļoti sena vēsture, ar ko nevar lepoties citas dārza ziedu kultūras. Jau senākajā krīta periodā atrasti ziedu nospiedumi akmenī. Vecākās sastopamās ir klajās peonijas, daudz vēlāk parādās arī pildītās - vienas no apjomīgākajiem ziediem Eiropas augu valstī. Peoniju ziedi – starojoši sarkani un apaļi kā lodes - redzami 16. un 17. gadsimta klusās dabas žanra darbos.

Krāšņās peonijas mūs iepriecina ar daudzveidīgo krāsu un izsmalcināto smaržu no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Puķe labi iederas gan lielos, gan mazos stādījumos. Mūsu aizņemtības laikmetā liela nozīme ir tās ilgmūžībai - ja peoniju cers ir rūpīgi un pareizi kopts, vienā vietā tas var augt un bagātīgi ziedēt pat desmitiem gadu.

Pasaules selekcionāri ir ieguldījuši lielu darbu, pacietību un fantāziju, radot apbrīnojamu krāsu daudzveidību - no mirdzoši baltiem līdz gandrīz melniem ziediem. Īpaši retas ir oranžās un dzeltenās krāsu gammas selekcionētās peonijas. Mazāk izplatītas ir Japānas, eksotiskās un intersekciju peonijas. Latvijā peonijas audzē jau apmēram 200 gadu un šobrīd ir redzami panākumi jaunu šķirņu izveidē. Eiropā lielākie sasniegumi saistās ar pēdējiem trīsdesmit gadiem. Pasaulē šobrīd reģistrētas vairāk kā 8000 peoniju šķirnes. Tikpat daudz varētu būt arī nereģistrēto šķirņu. Latvijas peoniju audzētāju kolekcijās apzinātas aptuveni 1000 šķirnes.

Latvijas peoniju audzētāju draugu kluba biedri mazu daļu no savas peoniju bagātības ar prieku rāda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklētājiem. Izstādes dalībnieki: Aldonis Vēriņš, Ināra Aire, Andris Berkins, Dzintra Jurēvica, Dagnija Voika, Ilma Nereta (Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs).

Teksts: Gunta Madlinska

Skaistules_peonijas_LNMM_2011.docx