Ainava un klusā daba, Latvijas glezniecība 20.gadsimtā
Baltkrievijas Republikas Nacionālais mākslas muzejs, Minska, Baltkrievija

No 2007.gada 15.novembra līdz 15.decembrim Baltkrievijas Republikas Nacionālajā mākslas muzejā notika izstāde Ainava un klusā daba. Latvijas glezniecība 20.gadsimtā. Sešdesmit gleznās no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma atklājas dažādu paaudžu mākslinieku radošais sniegums divos īpaši iecienītos žanros. Ainavas daudzveidību aizsāk Pēterburgas mākslas akadēmijas absolventu Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla un Jāņa Valtera darbi, bet 1920.‑30.gadus pārstāv Konrāds Ubāns, Jānis Liepiņš un Jānis Tīdemanis.

Klusā daba latviešu mākslā popularitāti ieguva vēlāk, ap Pirmā pasaules kara laiku, kad tai aizrautīgi pievērsās ekspresīvais Leo Svemps, kā arī kubisti Ludolfs Liberts, Romans Suta un Niklāvs Strunke.

20.gadsimta otrās puses stilistiskos meklējumus apliecina Birutas Baumanes, Ojāra Ābola, Rūdolfa Piņņa, Līvijas Endzelīnas, Borisa Bērziņa, Induļa Zariņa, Jura Baklāna, Edvarda Grūbes un Līgas Purmales darbi.

Izstādes koncepcija tika radīta ar domu atspoguļot, kā gadsimta gaitā ainava un klusā daba piesaistījusi izcilas personības, pierādījusi dinamisku dzīvotspēku un nogāju daudzveidīgu attīstības ceļu. 20.gadsimta beigās Latvijas glezniecībā iepriekšējo ainavas un klusās dabas novatorisko lomu pārņēma žanru sintēze un abstrakcionisma tendences, taču atsevišķi mākslinieki (Jānis Mitrēvics, Andris Vītoliņš) joprojām tajās joprojām rod oriģinālus risinājumus.

Izstādi organizēja Latvijas Republikas vēstniecība Baltkrievijas Republikā, un tā notika ar LR Ārlietu ministrijas un Aizkraukles Bankas finansiālo atbalstu. Tika izdots katalogs baltkrievu valodā (sastādītāja un ievada autore Dace Lamberga, māksliniece Ineta Sipunova).

Teksts: Dace Lamberga