Vilhelma Purvīša glezna “Ziema”
Palazzo del Quirinale Roma, Itālija

No 2007.gada 24.marta līdz 20.maijam Romā, Itālijas prezidenta pilī Palazzo del Quirinale norisināsies izstāde “Eiropas mākslas meistardarbi: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis svin Romas līguma 50. gadadienu”. Latviju ekspozīcijā pārstāv izcilā latviešu vecmeistara Vilhelma Purvīša glezna Ziema (ap 1910) no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Piektdien, 2007.gada 23.martā, izstādi oficiāli atklās Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo.

No 2007.gada 24.marta līdz 20.maijam Palazzo del Quirinale Romā norisināsies pēc Itālijas prezidenta Džordžo Napolitāno iniciatīvas rīkota izstāde “Eiropas mākslas meistardarbi” (Capolavori dell’arte europea), kas veltīta Romas līguma parakstīšanas piecdesmitajai gadadienai. Katru no Eiropas Savienības dalībvalstīm ekspozīcijā reprezentē viens mākslas darbs. Izvirzot pamatnoteikumu, ka tam jāraksturo konkrētā valsts, jābūt simboliskam vai ar valsts attīstību saistītam, izstādes organizatori darbu izvēli bija atstājuši dalībnieku ziņā.

Latviju prestižajā izstādē Itālijas prezidenta pilī pārstāv viens no pazīstamākajiem ainavista Vilhelma Purvīša (1872–1945) meistardarbiem – majestātiskā glezna Ziema (ap 1910), kas glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.

Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā ir kļuvis par nacionālās identitātes zīmi un asociējas ar gleznotāja radīto Latvijas ainavas koptēlu. Vilhelms Purvītis ir viens no latviešu nacionālās mākslas skolas dibinātājiem un nacionālās ainavu glezniecības pamatlicējs, kurš 19.–20.gs. mijas periodā latviešu profesionālo glezniecību pacēla līdz Eiropas mākslas centru līmenim, iegūstot starptautisku atzinību ar sniegotiem ziemas un agra pavasara skatiem. Izceldamies kā meistarīgs sniega attēlotājs, mākslinieks tolaik piedalījās ainavas žanra pārveidošanā Ziemeļeiropā.

Ainavas lielmeistars ir viena no visu laiku nozīmīgākajām personībām Latvijas kultūrā un mākslas dzīvē – Rīgas pilsētas mākslas skolas direktors, pēc neatkarīgas valsts proklamēšanas – Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors, ilggadējs Dabasskatu meistardarbnīcas vadītājs, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors un latviešu mākslas kolekcijas veidotājs, visu starpkaru laikmetā valsts rīkoto reprezentatīvo Latvijas mākslas izstāžu ārzemēs ģenerālkomisārs. Ievērojamā ainavista un Pēterburgas Mākslas akadēmijas akadēmiķa autoritāte, pedagoģiskā darbība un stilistika ietekmējusi vairākas vietējo mākslinieku paaudzes. Latvijā klasiķa ieguldījums 1938.gadā novērtēts ar Tēvzemes balvu.

Pēc Pēterburgas Mākslas akadēmijas beigšanas Vilhelma Purvīša mākslinieciskajā rokrakstā akadēmiskās un reālistiskās tradīcijas savienojās ar laikmetīgām novācijām – “noskaņu ainavas”, impresionisma, jūgendstila, postimpresionisma impulsiem, reizē saglabājoties noturīgai interesei par kolorītu un klasisku, skaidru, lakonisku kompozīciju. Ap 1910.gadu plenērista pieredze pārauga vispārinātā, sintezētā dabas redzējumā, apliecinot ideāla dzimtās ainavas kanona meklējumus.

Eksponētā Ziema fascinē ar glezniecisku eleganci, telpisku vērienu, apgaismojuma efektu un vienota ritmiska sabalsojuma himnisko skanējumu. Sniegainā ainava neoromantiskā izjūtā atklāj monumentalizētu ziemeļnieciskās dabas tēlu, raksturīgas gaismas un poētiskas noskaņas tvērumam saliedējoties ar sava laika modernās mākslas iespaidiem.

Greznajā Salone dei Corazzieri interjerā, paverot ieskatu Eiropas nacionālo kultūru un dažādu mākslas laikmetu mozaīkā, Vilhelma Purvīša glezna atrodas līdzās antīkās un viduslaiku mākslas vērtībām, Albrehta Dīrera, Ticiāna, Djego Velaskesa, Antonisa van Deika, Viljama Tērnera, Ogista Rodēna, Mikaloja Konstantīna Čurļoņa, Egona Šīles, Pīta Mondriāna un citu autoru darbiem.

Eiropas Savienības dalībvalstu mākslas izstādi dokumentē speciāli tai sagatavots katalogs, detalizētāka informācija par pasākumu pieejama internetā pēc adreses: http://www.mondomostre.it.

Teksts: Aija Brasliņa