Sapnis no laimības. Janis Rozentāls
Siņebrjuhova Mākslas muzejs, Somijas Valsts mākslas muzejs, Helsinki, Somija

Latviešu gleznotājam Janim Rozentālam 2006.gada 18.martā apritēja 140.dzimšanas diena. Neraugoties uz savu neilgo mūžu – 50 dzīves gadiem –, Janis Rozentāls ir kļuvis par vienu no latviešu nacionālās mākslas skolas veidotājiem un tās izcilu pārstāvi.

Jaņa Rozentāla darbu izstādei Helsinkos, Siņebrjuhova Mākslas muzejā, atlasītas 32 gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un vairākām privātām kolekcijām. Neraugoties uz nelielo skaitu, izlase pārliecinoši raksturo mākslinieka veikumu ainavas, portreta, klusās dabas, reliģisku kompozīciju un žanra glezniecībā. Vispārzināma ir mākslinieka saikne ar Somiju – 1903.gada martā par mākslinieka dzīvesbiedri kļuva somu dziedātāja Ellija Forsele. Izstādei atlasīti divi Jaņa Rozentāla gleznotie Ellijas portreti – “Māte ar bērnu” (1904) un “Mākslinieka sievas portrets” (1911), kā arī dramatiskās noskaņās zīmētais abu dubultportrets – “Mākslinieks ar sievu” (1905).

Nummelā, Forselu ģimenes mājās, netālu no Helsinkiem, Janis Rozentāls ir pavadījis vairākas vasaras. Te 1906.gadā radītas viņa ainavas – “Nummela”, “Ainava ar akmeņiem”, “Somijas ainava”, kā arī vitalitātes un dzīvesprieka pārpilnais “Sievietes portrets”. Forselu ģimenē mākslinieks iepazinās arī ar savu kolēģi – mākslinieci Ingrīdu Ruinu, kuras portretu viņš gleznojis 1915.gadā, daiļrades vēlīnā posma beigās – neilgi pirms savas nāves 1916.gada 26.decembrī.

Pēdējie dzīves mēneši, ko Janis Rozentāls pavadīja Somijā, Brendas salā, kopā ar ģimeni, radošajā ziņā bija ļoti spraigi un nozīmīgi. Šajā laikā gleznotāja rokraksta atraisītība sasniedz savu spēku virsotni. Mākslinieks nereti lieto drosmīgus, negaidītus dzelteno, sarkano un melno krāsu laukumu kontrastus, demonstrē apbrīnojamu meistarību sulīgu faktūru saspēlē, ko viņš izmanto kā portretos, tā ainavās un figurālās kompozīcijās. 1916. gada vasarā Brendas salā gleznota “Mustikamā”, dēla Miķeļa portrets un vēl viens, pēdējais “Arkādijas” variants.

Īpašu gaisotni šai izstādei piešķir unikālu 20.gadsimta sākuma fotogrāfiju ekspozīcija, kas veidota no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja, Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra krājumiem un privātas kolekcijas. 23 seni uzņēmumi dod ne vien iespēju iepazīt pašu mākslinieku, viņa lielo mīlestību – Elliju Forseli, ģimenes locekļus, dzīves un darbības vietas, bet arī pārliecināties par vairāku izcilu fotogrāfu meistarību. Rīdzinieks Jānis Rieksts un Helsinku fotogrāfs Dāniels Nīblins saglabājuši vēsturei lieliskus Jaņa un Ellijas Rozentālu portretus, kuros ir gan tā laika emocionālā noskaņa un raksturīgas modes tendences, gan, kā mākslinieks pats savā agrīnā jaunībā sarakstītā dzejas rindā ir teicis, kāds “sapnis no laimības”.

 

Teksts: Irēna Bužinska