IESPAIDI UN PARALĒLES. LALUVJĒRA – RĪGA
Beļģu un latviešu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Ljēžas Mākslas muzeja kolekcijām

Ievadot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, 2014. gada 19. un 21. novembrī Beļģijas pilsētās Ljēžā un Laluvjērā tiks atklātas divas izstādes, kurās, pievēršot uzmanību beļģu un latviešu mākslas sakariem, būs pārstāvēti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Valonijas muzeju krājumi.

 

IESPAIDI UN PARALĒLES
Ljēžas Mākslas muzejs, Beļģija
2014. gada 20. novembris – 2015. gada 1. februāris
Izstādes atklāšana 19. novembrī

20. gadsimta 20. gadu nogalē Latvijas mākslā iestrāvoja beļģu ietekme, kas pieņēmās spēkā 30. gados, izraisot „beļģu modi” vietējā glezniecībā. Beļģu iespaidu izplatību veicināja 1927. gada rudenī Rīgā sarīkotā Beļģijas mākslas skate, kam 1932. gadā sekoja latviešu diplomāta Jāņa Lazdiņa un Beļģijas ārzemju izstāžu ģenerālkomisāra Pola Lambota (Paul Lambotte) rosinātais beļģu mākslas kolekcijas dāvinājums Latvijas valstij.

Pagājušā gada novembrī Mākslas muzejā „Rīgas Birža” tika atklāta plaša izstāde „Iespaidi un paralēles. Beļģu un latviešu glezniecība no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. 20. gadsimta pirmā puse”, kurā Izidora Opsomera (Isidore Opsomer), Albēra Savērisa (Albert Saverys), Valēriusa de Sādelēra (Valerius de Saedeleer), Albēra Servāsa (Albert Servaes), Filibēra Koksa (Philibert Cockx), Luija Biserē (Louis Buisseret) un citu ievērojamu beļģu autoru gleznas pirmoreiz bija eksponētas vēl nebijušā salikumā – kopā ar latviešu mākslinieku Jāņa Tīdemaņa, Kārļa Padega, Ģederta Eliasa, Jāņa Liepiņa, Leo Svempa, Eduarda Kalniņa, Valda Kalnrozes un citu meistaru darbiem. Abu valstu mākslas vēsturiskās saites atspoguļo arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja speciālistu un izdevniecības „Neputns” sagatavotais izdevums „Latvija – Beļģija”.

Variējot Rīgā parādīto beļģu un latviešu glezniecības izlasi, Ljēžā tai pievienosies arī Ljēžas Mākslas muzeja (Musée des Beaux-Arts de Liège (BAL)) kolekcijas darbi, kurus radījuši Luijs Biserē, Izidors Opsomers, Konstānss Permēke (Constant Permeke), Valēriuss de Sādelērs, Albērs Servāss, Gistavs de Smets (Gustave de Smet), Rodolfs Strēbels (Rodolphe Strebelle), Tafs Valē (Taf Wallet) un citi mākslinieki.

 

IESPAIDI UN PARALĒLES. LALUVJĒRA – RĪGA
Jankeleviči muzejs Laluvjērā, Beļģija
2014. gada 22. novembris – 2015. gada 8. februāris
Izstādes atklāšana 21. novembrī

Savukārt Jankeleviči muzejā Laluvjērā (Musée IancheleviciLa Louvière) sastapsies valoņu mākslinieku grupas „Nervia” gleznotāju darbi no abu sadarbības partneru kolekcijām, vienlaikus dialogā ar beļģu mākslas klasiku iesaistīsies latviešu laikmetīgās mākslas pārstāvji. Izstādes kuratori Laluvjēras Jankeleviči muzeja ekspozīciju iecerējuši kā tradicionālo vizuālās mākslas žanru saspēli, kur Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas darbi tiek pielāgoti noteikta žanra rāmim: portrets, pašportrets, ainava, klusā daba.

Šī iecere ļauj veicināt laikmetīgās mākslas uztveri caur žanru prizmu un atklāj skatītājiem daudzveidīgu kopsakarību iespējas. Tā Viļņa Zābera trīs grafikas lapas no 1992. gadā sietspiedē un autortehnikā veidotā cikla „Tests Horizontāļu identificēšanai” iegūst ainavas statusu. Tomēr mākslinieka iecere ir daudznozīmīga, ar izteikti sociālu ievirzi: 20. gadsimta 50. gadu fotogrāfijas, kas aiz horizontālēm kārtojas grafikas darbos, atklāj estetizētu padomju laika dzīvi.

Līdzās Tafa Valē klusajai dabai būs skatāms Kriša Salmaņa 2009. gadā tapušais video „Kāpēc es neesmu veģetārietis”, kurā attēlots virs kūpoša katliņa levitējošs violets dārzenis. Šī klusā daba nebūt nav klusa, jo autors, iedvesmojoties no Edvarda Munka „Kliedziena”, liek dārzenim kliegt bailēs no verdošā ūdens. Aktu sadaļu papildina Andreja Granta viens no Andra Grīnberga portretiem.

Žanru un to laikmetīgo variāciju ilustrēšanai un izpētei eksponēšanai izvēlētie darbi no LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas (Kristapa Ģelža „Pašportrets” no luminiscējošo lielformāta gleznu sērijas „Vakara pasaciņa”, Monikas Pormales fotogrāfija gaismas kastē „Miss Sightless”, Kristīnes Kursišas videoinstalācija „Karmas diagnostika” un Miervalža Poļa ainava „Vasaras lietū”) varētu bagātināt un pavērt jaunas iespējas mākslas un sabiedrības komunikācijā.

Izstādīto darbu klāstu papildina nesen tapuši laikmetīgās mākslas darbi no pašu autoru kolekcijām – Ievas Epneres videoinstalācija „Astoņi”, Kriša Salmaņa krāsu fotogrāfijas „02cm 02.02.02” un Andra Eglīša gleznojums „Tuvu ideālam”. Savukārt Ivara Drulles objekts „Listen to the Angels Singing” tiek radīts speciāli izstādei „Iespaidi un paralēles. Laluvjēra – Rīga”.

Koncepcijas autoru piedāvātais skats uz laikmetīgās mākslas procesiem caur tradicionālajiem uztveres aspektiem palīdz atklāt vienojošo dažādos laika posmos notiekošajos mākslas procesos, to savstarpējās kopsakarībās un cēloņsakarībās.

Projekta „Iespaidi un paralēles” grafisko zīmi izstādēm Beļģijā izstrādājusi māksliniece Dace Džeriņa, piešķirot jaunu veidolu un uzdevumu „latviešu beļģa” Jāņa Tīdemaņa flāmu ekspresionisma iespaidā gleznotajām figūrām.

 

Teksts: Aija Brasliņa, Astrīda Rogule