SARUNAS MUZEJĀ: Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III. Šamaniskais un maģiskais Latvijas glezniecībā
Tikšanās ar mākslas zinātnieci ŠELDU PUĶĪTI un māksliniekiem KLĀVU LORI, EDGARU SOPRĀNU, PAULU ZARIŅU, AMANDU ZIEMELI un ZĪLI ZIEMELI
image
08.05.2016 15:00
Svētdien, 2016. gada 8. maijā, plkst. 15:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) aicina uz otro “Sarunu muzejā” izstādē “Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III”. Ar skatītājiem tiksies pieci mākslinieki – Klāvs Loris, Edgars Soprāns, Paula Zariņa, Amanda Ziemele un Zīle Ziemele, kuri kopā ar mākslas zinātnieci Šeldu Puķīti ekspozīcijas kontekstā iesaistīsies diskusijā par šamanisko un maģisko mūsdienu glezniecībā.

PASĀKUMS

Līdz 29. maijam LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS skatāma vērienīga izstāde “Spriedze”, kas pievērsusies laikmetīgās glezniecības aktualitātēm Latvijā, piedāvājot iespēju iepazīties ar 18 perspektīvu autoru radošo un idejisko pienesumu jomas attīstībā. Lielākā daļa projekta dalībnieku pēdējo gadu laikā ir absolvējuši Latvijas Mākslas akadēmiju (LMA) un sekmīgi apliecina savu radošo potenciālu gan vietējā, gan starptautiskajā mērogā.

 

Nosaukums “Spriedze” tematiski iezīmē šobrīd esošo sociālpolitisko situāciju, kā arī reflektē par spriedzi, kas pastāv dziļi cilvēka būtībā un ir klātesoša radošajā procesā. Viens no svarīgākajiem darbu un autoru atlases kritērijiem bija kuratores vērojums, kā mākslinieki reaģē uz mūsdienu procesiem, atspoguļojot tos kā kompozīciju saturiskajā, tā formālajā līmenī.

 

Uz otro “Sarunu muzejā” mākslas zinātniece Šelda Puķīte ir uzaicinājusi piecus jaunos gleznotājus – Klāvu Lori, Edgaru Soprānu, Paulu Zariņu, Amandu Ziemeli un Zīli Ziemeli. Sarunas laikā tiks diskutēts par mākslinieka un glezniecības lomu poētiskās un mītiskās domāšanas fiksēšanā 21. gadsimtā.

 

Mākslai vienmēr ir tikušas piedēvētas maģiskas īpašības, vienalga, vai tas būtu dzīvnieka atveids uz alu sienām vai Dievmātes ikona pareizticīgo katedrālē. Dievišķais tiek saskatīts ne tikai pateicoties cilvēka prasmei uzburt realitātes ilūziju un materializēt abstraktas vīzijas, bet arī dēļ spējas mākslas darba vērotājā aktivizēt domāšanu, fantāziju, rosināt emocionālu pārdzīvojumu. 20. gadsimta pirmās puses ievērojamais krievu abstrakcionists Vasilijs Kandinskis (Василий Кандинский, 1866–1944) mākslas un garīguma jautājumam savulaik ir pievērsis īpaši uzmanību, izsakot apgalvojumu, ka “laikā, kad reliģija, zinātne un morāle kā vērtības ir apdraudētas, cilvēks sāk meklēt atbildes pats sevī. Literatūra, mūzika un māksla ir visjūtīgākās sfēras, kur šīs garīgās revolūcijas process norisinās.”

 

Kopš pirmās Latvijas jauno gleznotāju izstādes “Candy Bomber / Našķu bumba” 2007. gadā, kas, kā atzīmēja arī viena no izstādes kuratorēm Maija Rudovska, tematiski koncentrējās uz popkultūras zīmēm, pēdējo gadu glezniecībā ir novērojamas pārmaiņas, māksliniekiem vairāk pievēršoties savas un kolektīvās apziņas un identitātes analīzei. Atšķirībā no “Našķu bumbas” un otrās Latvijas jauno gleznotāju izstādes “Pilsētasbērni / Urbanchildren” (2010) ir notikusi atgriešanās pie ainaviskā un poētiskā, reizē mistificējot to un transformējot sapnim līdzīgā formā. Mākslinieks Klāvs Loris izstādes “Spriedze” videointervijā norāda, ka strādāšana ar dabu nozīmē piedzīvot šamanisku procesu, kamēr gleznotāja Paula Zariņa savas ainaviskās vīzijas nodēvē par maģisko reālismu. Magone Boleiko augu tuvplānu portretus konstruēšanā izmanto sakrālās ģeometrijas principus, bet Vitalijs Staņislavskis kā upuri uz uzbūvēta plēvju altāra liek sulām un citiem šķidrumiem bagātu, atkailinātu miesas reprezentāciju – cilvēka tēlu.

 

Tikšanās formāts būs pastaiga pa ekspozīciju – saruna norisināsies pie mākslas darbiem, tuvāk atklājot to formas un satura attiecības tapšanas procesā, uzzinot vairāk par mākslinieku iedvesmas impulsiem, kā arī mākslas telpas ietekmi uz mūsdienu laikmetu kopumā. Pasākuma apmeklētāji tādējādi ne vien padziļināti iepazīsies ar izstādes ideju un darbiem speciālista un pašu mākslinieku skatījumā, bet arī varēs iesaistīties interesantā diskusijā par glezniecības transformācijām šodienas mākslā.

 

PAR  MĀKSLINIEKIEM

Klāvs Loris (dz. 1988) 2014. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura programmu, jau studiju laikā apliecinot sevi vairākās grupas izstādēs Latvijā un citviet Eiropā. Autors ir sarīkojis vairākas personālizstādes, nesenākās no tām – “Essme” Mūkusalas Mākslas salonā (2015) un “Mutuālisms” (2016) kopā ar Paulu Pelši Rīgas mākslas telpā. 2012. gadā Klāvs Loris kļuva par vienu no “Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmijas” laureātiem, bet 2013. gadā saņēma konkursa “SEB stipendija glezniecībā” balvu. 2015. gadā, piedaloties starptautiskajā laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” (Biennale d’art contemporain “Jeune Création Européenne”) Parīzē, mākslinieks kļuva par vienu no trīs Grand Prix balvas ieguvējiem.

 

Edgars Soprāns (dz. 1988) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības maģistrantūras programmu. Saņemot Mūžizglītības programmas “Erasmus” stipendiju, 2012. gadā papildinājis zināšanas Mančesteras Metropolitēna universitātē, Lielbritānijā. Kopš 2009. gada piedalījies vairākās grupas izstādēs Latvijā, pirmo personālizstādi – “atavism” – skatītāju uzmanībai piedāvājot 2012. gadā, izstāžu cikla “Mana telpa” ietvaros Latvijas Mākslas akadēmijā. Šogad kopā ar jaunajām gleznotājām Madaru Neikenu un Dagni Ventiņu eksponēja darbus izstādē “Kaut kur” mākslas galerijā “Daugava”.

 

Paula Zariņa (dz. 1988) 2013. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības maģistrantūras programmu. Māksliniece piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs kopš 2008. gada, tai skaitā sarīkojot piecas personālizstādes, no kurām pēdējā “Apziņas” 2015. gadā bija apskatāma galerijā “Māksla XO”. 2011. gadā Paula Zariņa saņēma Ludolfa Liberta stipendiju par sasniegumiem mācībās un radošajā darbībā. Gleznotāja ir ilustrējusi Benno Popļanska dzejas grāmatu “Traka dzīve” (2014) un grupas “The Sound Poets” mūzikas albumu (2013).

 

Amanda Ziemele (dz. 1990) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura programmu, bet pirms tam studējusi Rīgas Stradiņa universitātē, Komunikācijas studiju fakultātē. Piedalījusies dažādās grupas izstādēs, tostarp izstādē “Survival Kit 6” (2014), “Apzīmētājs” Tabakas fabrikā (2015) un “monogrāfijā M.S.” galerijā “427” (2015). Šogad galerijā “427” tika atklāta gleznotājas pirmā personālizstāde “Krokodila secinājums”.

 

Zīle Ziemele (dz. 1993) ir absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura programmas 3. kursā. Izstādēs piedalās kopš 2011. gada un ir sarīkojusi divas personālizstādes. 2015. gadā Zīle Ziemele piedalījās “SEB stipendija glezniecībā” izstādē Latvijas Mākslas akadēmijā, saņemot galveno balvu par darbu “Iekšpus cimda” (2015).

 

NORISES VIETA:

Izstāžu zāle ARSENĀLS / Torņa iela 1, Rīga

 

NORISES LAIKS:

2016. gada 8. maijs

plkst. 15.00

 

BIĻEŠU CENAS:

ieejas biļete izstādē

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

T: (+371) 67 716108

E: Elina.Kempele@lnmm.lv

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes