ZINĀTNISKĀ KONFERENCE: Septiņdesmitie. Desmitgades devums Latvijas kultūrā
22.11.2016 11:00
Otrdien, 2016. gada 22. novembrī, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko zinātnisko konferenci “Septiņdesmitie. Desmitgades devums Latvijas kultūrā”, kurā nozares speciālisti – Jānis Borgs, Inese Baranovska, Irēna Bužinska, Dace Ļaviņa, Inga Bunkše un Ligita Ašme – sniegs padziļinātu ieskatu 20. gadsimta 70. gadu Latvijas kultūras mantojumā, analizējot šī perioda mākslas daudzveidību, dzīves izjūtu, politiskās situācijas ietekmes un radošus eksperimentus. Norises vieta: LNMM galvenās ēkas Konferenču zāle (1. stāvā; K. Valdemāra ielā 10, Rīgā). Sākums plkst. 11:00.

Zinātniskās konferences fokuss ir 20. gadsimta 70. gadu mantojums Latvijas kultūrā, ko aktualizē divas Rīgā šobrīd skatāmās izstādes – Jura Dimitera personālizstāde “Priekškara paslēpes” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā un izstāde “Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā.

 

Konferenci atklās neatkarīgais mākslas zinātnieks un kritiķis Jānis Borgs ar stāstījumu par laikmeta seismogrāfiju. Iezīmējot modernās mākslas attīstības posmus Latvijā padomju periodā, viņš aplūkos 70. gadu nozīmīgākos notikumus un personības, kas sekmēja laikmetīgās mākslas uzplaukumu nākamajā desmitgadē un tālāko evolūciju jau neatkarīgajā Latvijā.

 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska sniegs plašāku ieskatu kultūras plakāta parādībā Latvijas grafikā 1970. gados, izceļot novitātes, līdzības un īpatnības. Zīmīgi, ka tieši kultūras plakātos mākslinieki varēja atklāt savu domu spraigumu, eksperimentēt ar novatoriskiem izteiksmes līdzekļiem.

 

Zinātniskās konferences pirmo daļu noslēgs izstādes “Priekškara paslēpes” kuratore Irēna Bužinska, apskatot sirreālisma lokālo modifikāciju un aicinot kopā meklēt šī virziena identifikācijas, izpētes un raksturojuma iespējas.

 

Konferences otrajā daļā izstādes “Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība” līdzkuratore Dace Laviņa piedāvās referātu par Latvijas keramikas attīstības tendencēm 20. gadsimta 70. gados, īpašu uzmanību veltot dārza keramikai un māla izstrādājumu iesaistei interjeru veidošanā.

 

Vizuālo mākslu žurnāla “Studija” galvenās redaktores Ingas Bunkšes tēma būs “Mīkstā revolūcija. Tekstilmākslas uzplaukums un to ietekmējošie faktori Latvijā 20. gadsimta 70. gados”. Referente analizēs aspektus, kas rosināja mūsdienu lietišķās mākslas izaugsmi un ļāva tekstilmākslai kļūt par unikālu parādību Latvijas kultūrā.

 

Zinātnisko konferenci noslēgs muzikoloģe Ligita Ašme no Rakstniecības un mūzikas muzeja. Viņas lasījums “Savējie sapratīs. Citāti, alūzijas, stilizācijas kā zemteksti latviešu mūzikā 20. gadsimta 70. gados” apskatīs mūzikas dzīvi minētajā periodā, ko raksturo aktīva Ezopa valodas pielietošanas prakse.

 

KONFERENCES  PROGRAMMA:

 

10:30–11:00 Dalībnieku reģistrācija

 

11:00–11:45 Laikmeta seismogrāfija

Jānis Borgs, neatkarīgs mākslas zinātnieks un kritiķis

Modernās mākslas attīstība Latvijā padomju režīma apstākļos noritēja četros atšķirīgos periodos. 20. gadsimta 70. gadi iezīmējas ar daudzu modernisma veidu intensīvākām un būtiski vitālām dīgšanas norisēm. Nosacīti šī robežlīnija ir 1972. gadā notikušā avangardiski domājošu jauno mākslinieku izstāde zem nosacīta nosaukuma “Svētki” Rīgas Biržā. Dīgšanas process, ko šajā desmitgadē piepildīja daudzu svarīgu modernisma izpausmju virkne individuālu mākslinieku darbībā, izstāžu praksē, teorētiskajā apziņā, noslēdzās ar novitātes manifestējošu ekspozīciju “Daba. Vide. Cilvēks” 1984. gadā Pētera baznīcā.

20. gadsimta 70. gadi raksturojami ar oficiozās mākslas strauju eroziju un jēdziena “sociālistiskais reālisms” pilnīgu izzušanu no publisko mediju telpas. Pieauga Rietumu estētikā sakņotā dizaina ietekme un simbioze Latvijas modernās mākslas norisēs. Līdzās atslābstošas konfrontācijas ekscesiem būtiski attīstījās varas pieradināšana pie “nonkonformistiskas” mākslas esamības, lietderības un sadarbības ar tās nesējiem. Šādi tika likti pamati laikmetīgās mākslas uzplaukumam 80. gados un attīstībai jau Latvijas atjaunotās neatkarības apstākļos.

 

11:45–12:15 Kultūras plakāts Latvijas PSR 20. gadsimta 70. gados. Novitātes, līdzības un īpatnības

Inese Baranovska, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Sākot ar 20. gadsimta 50. gadu beigām un 60. gados, kad, pateicoties “Hruščova atkusnim”, ideoloģiskais spiediens kļuva relatīvi “maigāks”, Latvijas plakātu mākslā svarīgu vietu sāka ieņemt kultūras plakāts. Teātra izrāžu, mākslas izstāžu, koncertu un citos plakātos mākslinieki varēja izteikties daudz radošāk un brīvāk nekā ideoloģiski politiskajos pasūtījumos, kur turpināja valdīt totalitārisma režīma uzspiestā vienveidība un deklaratīvisms.

Ja 60. gadu kultūras plakātos iespējams atpazīt konkrētai desmitgadei vienoto dekoratīvo stilistisku, tad 70. gadu darbus raksturo liela daudzveidība un spilgti individuāli autoru rokraksti. Tieši septiņdesmitajos aizsākās straujš plakātu mākslas uzplaukums, vairojās tās prestižs sabiedrībā, kas turpinājās vēl arī 80. gados. To veicināja vairāki faktori, pirmkārt, talantīgi mākslinieki – G. Kirke, L. Šēnbergs, G. Smelters, I. Blumbergs, J. Dimiters, G. Zemgals u.c., bet ne mazāk būtisks bija Mākslinieku savienības morālais atbalsts, regulāras plakātu mākslas izstādes un valsts izdevniecības “Avots” darbība. Tieši kultūras jomas plakātos mākslinieki varēja atklāt savu domu spraigumu, eksperimentēt ar novatoriskiem izteiksmes līdzekļiem.

 

12:15–12:45 Sirreālisms Latvijā. Stilistiskā virziena identifikācijas, izpētes un raksturojuma iespējas

Irēna Bužinska, izstāžu kuratore, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas tēlotājmākslas kopaina 20. gadsimta 70. gados ir stilistiski daudzveidīga. Tas lielā mērā skaidrojams ar nākamās jaunās paaudzes mākslinieku aktīvu iesaistīšanos mākslas procesos un vēlmi atrast individuālo rokrakstu. Kā reakcija pret iepriekšējās desmitgades mākslā dominējošo realitātes traktējuma heroizēto raksturu un dekorativitāti, pieaug interese par detalizētāku īstenības atainojumu, kas daudz precīzāk raksturotu noskaņojumu sabiedrībā. Vesela virkne autoru saspringtās varas un personības attiecības centās atainot ar asociatīvās tēlainības palīdzību – sirreālismam piemītošo laika un telpas jēdzienu sapludinājumu, ironijas, paradoksu, humora pielietojumu. Referātā tiks aplūkota Maijas Tabakas, Jura Dimitera, Vladimira Pavlova, Māra Ārgaļa u.c. autoru daiļrade, atklājot sirreālisma kā stilistiskā virziena interpretācijas problemātiku Latvijas mākslā.

 

12:45–14:00 Pusdienu pārtraukums

 

14:00–14:30 Latvijas keramikas attīstības tendences 20. gadsimta 70. gados

Dace Laviņa, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Referāts veltīts keramikas attīstības tendencēm 20. gadsimta 70. gados, kad, pretstatā iepriekšējā desmitgadē uzsvērtajai priekšmetu lietderībai, lielāka uzmanība tika pievērsta to dekoratīvajām kvalitātēm. Keramikā dominēja skulpturāla pieeja, dzēšot iepriekš pastāvējušās striktās starpdisciplinārās robežas. Lai gan jau kopš 20. gadsimta 30. gadiem lielformāta keramikas darināšanai Latvijas mākslā bija stabilas, iedibinātas tradīcijas, tomēr 70. gados par jaunu, populāru, tautas iecienītu parādību kļuva dārza keramikas izstāžu sarīkošana. Tā, tikai divu gadu laikā vien pirmo dārza keramikas izstādi Doma baznīcas dārzā apmeklēja 400 tūkstoši skatītāju. Referātā īsumā tiks apskatīts arī keramikas pielietojums interjeru veidošanā šajā laika posmā.

 

14:30–15:00 Mīkstā revolūcija. Tekstilmākslas uzplaukums un to ietekmējošie faktori Latvijā 20. gadsimta 70. gados

Inga Bunkše, mākslas zinātniece, žurnāls “Studija”

Pagājušā gadsimta 50. gadu otrajā pusē un 60. gados, dažādu apstākļu ietekmē, Padomju Savienībā notika ievērojamas pārmaiņas. Pie pārmaiņām, pirmkārt, minamas sociāli politiskās – atkusnis, tālāk izraisot ekonomiskās, arī arhitektūras uzplaukumu. Tas sev līdzi nesa prasību pēc citiem telpas iekārtošanas un dekorēšanas principiem. Mākslā notika jaunās estētikas meklējumi. Latvijas tekstilmākslas uzplaukumu papildus ietekmēja Eiropas tekstilmākslas pacēlums, ko izraisīja Lozannas biennāles. Septiņdesmitajos gados notika mūsdienu lietišķās mākslas izaugsme, ienāca jauna mākslinieku paaudze, kas pilnībā mainīja uzskatus par tekstilmākslu, ienesot tajā pasaules elpu un kļūstot par unikālu parādību Latvijas kultūrā. Referātā ieskicēti daži faktori, kas to rosināja.

 

15:00–15:30 Savējie sapratīs. Citāti, alūzijas, stilizācijas kā zemteksti latviešu mūzikā 20. gadsimta 70. gados

Ligita Ašme, muzikoloģe, Rakstniecības un mūzikas muzejs

Mūzikas dzīve 20. gadsimta 70. gados Latvijā formāli attīstās plašumā, bet padomju režīma īstenotās cenzūras dēļ uzplaukst Ezopa valoda. Līdzīgi kā citās mākslās, smeldze un ironija par pastāvošo realitāti bieži vien izskan mājienos un zemtekstos, ko cilvēki iemācās virtuozi nolasīt. Ja akadēmiskajā mūzikā zemtekstu pauž kāds latīnisks nosaukums vai zīmīga intonācija, tad estrādes un roka dziesmās pati mūzika piešķir dzejas zemtekstiem lielāku jaudu, tā stiprinot cilvēkos kopības sajūtu un brīvības centienus.

 

NORISES VIETA:

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / K. Valdemāra iela 10, Rīga

Konferenču zāle (1. stāvs)

 

IEEJAS MAKSA:

Ieeja brīva 

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama

T: (+371) 67 324461

E: ekskursijas@lnmm.lv

 

 

 

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes