KLASISKĀS VĒRTĪBAS: Barons Aleksandrs Štiglics (1814–1884). Mecenāts, lielrūpnieks un tirgotājs. Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātājs
Stāsta Krievijas kulturologs, dzejnieks, Sanktpēterburgas Valsts Rērihu ģimenes muzeja-institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Vladimirs Meļņikovs (Владимир Мельников)
28.02.2017 17:30
28. februārī plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā viesosies pazīstamais Krievijas kulturologs, dzejnieks, Sanktpēterburgas Valsts Rērihu ģimenes muzeja-institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Vladimirs Meļņikovs (Владимир Мельников), kurš stāstīs par Pēterburgas Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas dibinātāju, lielrūpnieku, finansistu un mecenātu baronu Aleksandru fon Štiglicu (Александр Людвигович фон Штиглиц, 1814–1884).

Finansists, lielrūpnieks un uzņēmējs barons Aleksandrs fon Štiglics (Александр Людвигович фон Штиглиц, 1814–1884) bija viens no pazīstamākajiem Krievijas mecenātim. 1876. gadā viņš nodibinājis slaveno un prestižo Pēterburgas Centrālo tehniskās zīmēšanas skolu, kas arī mūsdienās nes sava goda patrona vārdu kā Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskā akadēmija.

 

Pieaugot fabriku apjomam, 19. gadsimta otrajā pusē Krievijas Impērijā radās nepieciešamība pēc profesionāli izglītotiem māksliniekiem, kuri spētu strādāt rūpnieciskā dizaina jomā. Skolas mērķis bija sagatavot zīmēšanas skolotājus un lietišķās mākslas pasniedzējus vidējām rūpniecības mākslas skolām. Ar laiku tā izveidojās par ievērojamāko dekoratīvās un dekoratīvi lietišķās mākslas mācību iestādi visā valstī. 19. gadsimta 80. gados skolu un tās mācību programmu būtiski paplašināja. Tika atvērtas dekoratīvās glezniecības, majolikas, kokgriezuma (1882), ksilogrāfijas un oforta (1885), porcelāna apgleznošanas (1886) un tekstīliju (1895), metālkaluma, puķu gleznošanas (1897), stikla apgleznošanas un vitrāžas (1895), teātra dekorāciju (1900), keramikas un ādas izstrādājumu (1904) klases.

 

Skolas pastāvēšanas laikā šeit mācījušies aptuveni 130 latviešu tautības audzēkņu, tostarp nacionālās profesionālās tēlniecības pamatlicēji Gustavs Šķilters, Teodors Zaļkalns, Burkards Dzenis; latviešu scenogrāfijas pamatlicēji Eduards Brencēns, Jānis Kuga, Pēteris Kundziņš, Arturs Cimermanis; latviešu monumentāli dekoratīvās glezniecības pamatlicējs Kārlis Brencēns; latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicēji un popularizētāji Jūlijs Madernieks, Rūdolfs Pelše, Jūlijs Straume un daudzi citi pazīstami mākslinieki kā Rihards Zariņš, Ansis Cīrulis, Oto Skulme, Kārlis Kalve utt.

 

Arī skolas pedagogu vidū ir minami izcili vārdi – Jūlijs Jaunkalniņš, tekstiliju un puķu gleznošanas klases vadītājs (1896–1918), Jēkabs Belzēns, zīmēšanas un gleznošanas pedagogs (1905–1917), Gustavs Šķilters, plastiskās veidošanas pedagogs (1905–1918), Kārlis Brencēns, stikla apgleznošanas un vitrāžas klases vadītājs (1907–1920).

 

Visa lekciju cikla “Klasiskās vērtības” programma.

 

NORISES VIETA:

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / Skārņu iela 10/20, Rīga

 

BIĻEŠU CENAS:

pieaugušie: 3,00 EUR

skolēni, studenti, pensionāri: 1,50 EUR

 

Lekcijas ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apskatīt muzeja pastāvīgās ekspozīcijas.

 

PIETEIKŠANĀS UN PAPILDU INFORMĀCIJA:

Lekcija notiks krievu valodā.

T:  (+371) 67 830917 

E: Agrita.Pore@lnmm.lv

 

Saistītie pasākumi
news-image
15 Mar 17:30
KLASISKĀS VĒRTĪBAS: Papīra tapešu apdares 18. gadsimta un 19. gadsimta sākuma Latvijas interjeros Eiropas dizaina tendenču kontekstā
15. martā plkst. 17.30 mākslas vēsturniece Laura Lūse izsekos papīra tapešu apdares evolūcijai 18. gadsimta un 19. gadsimta sākuma Latvijas interjeros, salīdzinot vietējās norises ar dizaina modes tendencēm Krievijā un Rietumeiropas valstīs. Kā pamatu tēmas iztirzājumam zinātniece ņēmusi arhitektoniskajās izpētēs gūtos atklājumus, tos komentējot ar interesantiem faktiem un analoģijām no citu tautu tapešu vēstures.
news-image
10 Mai 17:30
KLASISKĀS VĒRTĪBAS: Romana Sutas interjeru stils
Gleznotājs, grafiķis, scenogrāfs Romans Suta (1896–1944) 20. gadsimta 20.–30. gados aktīvi strādājis lietišķajā mākslā un dizainā, savu praktisko darbību pamatojot arī nedaudzajos teorētiskajos rakstos. Viņš ir autors nacionāli konstruktīvā interjera stila jēdzienam. Kas tas ir? Kā šis stils izpaudās paša mākslinieka realizētajos projektos? Izsmeļošas atbildes uz jautājumiem sniegs mākslas zinātnieces Dr. art. Nataļjas Jevsejevas stāstījums.
news-image
20 Sep 17:30
KLASISKĀS VĒRTĪBAS: Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) reklāma 20. gadsimta 30. gados
Rudens sesiju 20. septembrī plkst. 17.30 iesāks VEF Vēstures muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece Zanda Zībiņa, kura piedāvās sarunu par Valsts Elektrotehniskās fabrikas (VEF) reklāmu 20. gadsimta 30. gados. Lekcija sniegs ieskatu VEF reklāmas biroja radošajos izaicinājumos dizaina jomā, kā spilgtākos piemērus aplūkojot biroja vadītāja Ādolfa Irbītes (1910–1983) un talantīgās mākslinieces Zelmas Baboliņas (1912–2003) darbību. Laikmeta estētika, zīmola stils un atpazīstamība, kā arī ražotāja orientācija uz klienta vajadzībām un gaidām atklāsies, pētot VEF veikalu skatlogu noformējumus, reklāmu, daudzveidīgo produkciju pavadošus grafiskos materiālus un iesaiņojumu.
news-image
18 Okt 17:30
KLASISKĀS VĒRTĪBAS: Modernākais Baltijā. Armijas ekonomiskais veikals
18. oktobrī plkst. 17.30 Latvijas Arhitektūras muzeja vadītāja, mākslas vēsturniece Ilze Martinsone iepazīstinās ar 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē grandiozāko ēkas celtniecību Vecrīgā – Armijas ekonomiskā veikala būvniecību, kas tika atzīts par modernāko lielveikalu tā laika Baltijā.
news-image
08 Nov 17:30
KLASISKĀS VĒRTĪBAS: Rūpnīcas “Laima” grafiskā dizaina vēsture 1925–1940
Cikla noslēgumā 8. novembrī plkst. 17.30 mākslas vēsturniece Lauma Lanceniece pastāstīs par Latvijas saldumrūpniecības uzņēmuma “Laima” grafisko dizainu periodā no 1925. līdz 1940. gadam, raksturojot rūpnīcas arhīvā glabāto plašo, taču ilgu laiku nesistematizēto iepakojumu kolekciju, kas veidojusies jau no uzņēmuma pirmsākumiem 1925. gadā.
Saistītās izglītības programmas