Latviešu modernisti Krievijā 20. gs. 20. un 30. gados

Pirmā pasaules kara gados daudzi latviešu mākslinieki nokļuva Krievijā, bet drīz pēc 1917. gada boļševiku apvērsuma vairums atgriezās Latvijā. Latviešu mākslinieki – Gustavs Klucis, Kārlis Johansons un Aleksandras Drēviņš – izvēlējās palikt Padomju Krievijā un iesaistīties krievu avangarda mākslas veidošanā. 

Par Gustava Kluča vizītkarti kļuva fotomontāža ar lozungu tekstiem un kontrastējošiem krāsu laukumiem, ar mērķi uzrunāt plašas tautas masas. Diemžēl tolaik mākslinieks neapzinājās, ka viņa radošais potenciāls tiek izmantots Staļina totalitārā režīma propagandai. Tēlnieks Kārlis Johansons aicināja māksliniekus iesaistīties rūpnieciskajā ražošanā kā inženieriem un izgudrotājiem, bet Aleksandrs Drēviņš, lai arī pēc revolūcijas pievērsās supremātismam un bezpriekšmetiskajai glezniecībai, 1923. gadā atgriezās pie glezniecības dabā.