Gara radinieki
Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts
No 2016. gada 17. jūnija līdz 21. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”. Tā ir pirmā tik liela mēroga Vācijas laikmetīgās vizuālās mākslas retrospekcija Rīgā, kurā piedalīsies Eiropas un pat pasaules līmeņa zvaigznes.

Projekta “Gara radinieki” mērķis ir sekmēt skaidru un emocionālu izpratni par svarīgākajiem aspektiem, kas raksturo vācu mākslu pēdējā pusgadsimtā. Izstādes koncepciju un saturu izstrādājis pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne). Ekspozīcijai viņš izvēlējies 53 autoru 77 darbus, kas radīti periodā no 20. gadsimta 60. gadu beigām līdz mūsdienām. Izlase tika izveidota, apzinot 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu un nozīmību raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī to vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro.

 

Projekta nosaukums aizgūts no izcilā vācu rakstnieka Johana Volfganga fon Gētes (Johann Wolfgang von Goethe, 1749–1832) darba “Gara radinieki” (“Die Wahlverwandschaften”, 1809). Romāna virsraksts sakņojas cilvēcisko attiecību mijiedarbē un ir atvasināts no termina, kas paskaidro “ķīmisko saderību” vai “ķīmisko radniecību”. Šīs metaforas būtība šķiet ideāli piemērota konkrētam projektam, vedinot uz daudzveidīgu mākslas izpausmju uztveri.

 

Ekspozīcijas panorāmu veido glezniecība, zīmējumi, skulptūra, fotogrāfija, videoinstalācijas, kā arī daži konceptuālās mākslas paraugi. Izstādes fokuss ir vērsts uz vācu mākslas vizuālo un uztveres saturu, nevis uz teoriju radīšanu.

 

Ņemot vērā, ka ierobežotais darbu skaits ir nepietiekams un nevar atklāt Vācijas laikmetīgās mākslas parādību dziļumu, dažādību un sarežģītību, kā arī lai izvairītos no lineāra un didaktiski secīga vēstījuma, izstāde tiek brīvi konfigurēta četrās sadaļās:

1) Ekspresija, iztēle un subjektivitāte

2) Vēsture un naratīvs

3) Abstrakcija un koncepcija

4) Prezentācija un kritika

 

Ideja par organiski vienojošu ietvaru, kas saista atšķirīgos, četrās desmitgadēs tapušos mākslas darbus, piedāvā skatītājiem iespēju salīdzināt paaudžu veikumu un aktīvi meklēt kopsakarības, tā izslēdzot pasīvu vērojumu un aicinot veidot savu individuālo interpretāciju.

 

Izstādē eksponēto darbu autori: Alberts Ēlens (Albert Oehlen), Alicja Kvade (Alicja Kwade), Andreass Gurskis (Andreas Gursky), Anzelms Kīfers (Anselm Kiefer), Anzelms Reile (Anselm Reyle), A. R. Penks (A. R. Penck), Bernds Koberlings (Bernd Koberling), Betina Pustči (Bettina Pousttchi), Daniels Rihters (Daniel Richter), Dīters Krīgs (Dieter Krieg), Filips Fīrhofers (Philipp Fürhofer), Franks Niče (Frank Nitsche), Georgs Bāzelics (Georg Baselitz), Gerhards Rihters (Gerhard Richter), Gerts & Uve Tobiasi (Gert & Uwe Tobias), Gregors Hildebrants (Gregor Hildebrandt), Hanne Darbovena (Hanne Darboven), Imi Knēbels (Imi Knoebel), Jērgs Immendorfs (Jörg Immendorff), Jirži “Georgs” Dokoupils (Jiří “Georg” Dokoupil), Jonatans Mēze (Jonathan Meese), Jorinde Foigta (Jorinde Voigt), Jozefs Boiss (Josef Beuys), Julians Rozefelts (Julian Rosefeldt), Kandida Hēfere (Candida Höfer), Karls Horsts Hēdike (Karl Horst Hödicke), Katarīna Friča (Katharina Fritsch), Katarīna Grose (Katharina Grosse), Kristiāne Mēbusa (Christiane Möbus), Kristofs Brehs (Christoph Brech), Markuss Ēlens (Markus Oehlen), Markuss Lūpercs (Markus Lüpertz), Marsels Odenbahs (Marcel Odenbach), Martins Asigs (Martin Assig), Martins Kipenbergers (Martin Kippenberger), Martins Kobe (Martin Kobe), Mihaels Vēzelijs (Michael Wesely), Neo Rauhs (Neo Rauch), Norberts Biskijs (Norbert Bisky), Olafs Nikolai (Olaf Nicolai), Rainers Fetings (Rainer Fetting), Reiners Rūtenbeks (Reiner Ruthenbeck), Rozemarija Trokela (Rosemarie Trockel), Ruprehts fon Kaufmanis (Ruprecht von Kaufmann), Sabīne Horniga (Sabine Hornig), Tims Ulrihss (Timm Ulrichs), Tomass Floršics (Thomas Florschuetz), Tomass Šeibics (Thomas Scheibitz), Tomass Šite (Thomas Schütte), Tomass Štruts (Thomas Struth), Verners Bitners (Werner Büttner), Villijs Zite (Willi Sitte), Zigmārs Polke (Sigmar Polke).

 

Sakarā ar to, ka aplūkojamajā laikposmā eksistēja gan Rietumvācija, gan Austrumvācija, izstādi papildina darbi, kas komentē mākslas attīstību Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Lai gan atsevišķi pazīstami autori, piemēram, Gerhards Rihters, Zigmārs Polke un Georgs Bāzelics, savu radošo darbību uzsāka austrumos pirms Berlīnes mūra izveides (1961), Austrumvāciju lielākoties pārstāv Vācijas atkalapvienošanas perioda mākslinieki.

 

Īpašos gadījumos viena meistara darbi parādās divās dažādās zonās, kas liecina par viņa daudzpusīgo pienesumu. Autors reizēm var strādāt figurāli un / vai abstrakti, vēsturiski un / vai kritiski, konceptuāli un / vai vēsturiski, kritiski un / vai ekspresīvi. Darbu atlases pamatā ir vēlme izveidot ekspozīciju ar intensīvu raksturu un piesātinātu vizuālo un intelektuālo saturu.

 

Izstādi pavada interesanta pasākumu programma – tikšanās ar nozares speciālistiem, ekskursijas, radošās aktivitātes. Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā notiks paneļdiskusijas un sarunas ar un par izstādē iesaistītajiem māksliniekiem. Vācijas izdevniecība “Kerber” izdevusi plašu izstādes katalogu latviešu, vācu un angļu valodā, kurā publicēti projekta kuratora Marka Gisborna, “Künstlerhaus Bethanien” direktora Kristofa Tannerta (Christoph Tannert) un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Dr. habil. art. Ojāra Spārīša esejas.

 

Ar šo projektu tiek iezīmēts jauns posms Latvijas un Vācijas kultūras sakaru dinamikā, jo jūlijā izstādi apmeklēs Vācijas kultūras un mediju lietu ministre (Staatsministerin für Kultur und Medien / Federal Government Commissioner for Culture and the Media Germany) Prof. Monika Gritersa (Monika Grütters), un par to liecina arī lielā ieinteresētība, ko izrādīja Vācijas mākslas muzeji, galerijas, privātie kolekcionāri un paši mākslinieki, kas piekrita piedalīties projektā ar saviem labākajiem darbiem.

 

Izstādes iniciatori un atbalstītāji ir uzņēmums “Forta Medical” un tā īpašnieki Guntis Rāvis un Leons Zilbers.

 

 

IZSTĀDES  KURATORS:

Marks Gisborns (Mark Gisbourne), mākslas kritiķis, kurators (Berlīne, Vācija)

 

PROJEKTA  VADĪTĀJA:

Astrīda Rogule, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja

 

IZSTĀDES  MĀKSLINIEKS  un  ARHITEKTS:

Martins Vizbulis, mākslinieks

 

 

IZSTĀDI ATBALSTA:

 

Saistītie jaunumi
news-image
Vācijas laikmetīgās mākslas izstādi “Gara radinieki” apmeklējuši vairāk nekā 6 000 cilvēku
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) ir noslēdzies viens no 2016. gada apjomīgākajiem starptautiskajiem projektiem – izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”. Divu mēnešu laikā – no 17. jūnija līdz 21. augustam – ekspozīcija piesaistīja 6 057 apmeklētāju uzmanību.
news-image
Starptautiska konference, veltīta izstādei “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”
Tuvojoties izstādes “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” noslēgumam, 2016. gada 18. un 19. augustā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā rīko starptautisku konferenci, kurā piedalīsies mākslas eksperti, kritiķi, kolekcionāri un mākslinieki no Latvijas un Vācijas. Konferences norises vieta: Gētes institūts Rīgā, Torņa iela 1 (ieeja no Klostera ielas).
news-image
Izstāžu zālē ARSENĀLS atklāj apjomīgu Vācijas laikmetīgās mākslas izstādi
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) atklāta līdz šim plašākā un apjomīgākā Vācijas laikmetīgās mākslas izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”.
news-image
Rīgā top vērienīga Vācijas laikmetīgās mākslas izstāde
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS top līdz šim vērienīgākā un apjomīgākā Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde Latvijā. Izstādes kurators Marks Gisborns (Mark Gisbourne) ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” būs skatāma no šā gada 17. jūnija.
Saistītie pasākumi
news-image
16 Jun 13:00
Preses konference izstādē "Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts"
Ceturtdien, 2016. gada 16. jūnijā, plkst. 13:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) notiks preses konference, veltīta izstādei “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” (17.06. – 21.08.2016.). Dalībnieku reģistrācija: plkst. 12:30–13:00.
news-image
19 Jun 15:00
SARUNAS MUZEJĀ: Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts
Svētdien, 2016. gada 19. jūnijā, plkst. 15:00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) aicina uz “Sarunu muzejā” jaunatklātajā izstādē “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”. Uz tikšanos ar skatītājiem projekta vadītāja Astrīda Rogule ir uzaicinājusi īpašos viesus – izstādes kuratoru Marku Gisbornu un mākslinieku Leonardu Laganovski. Iepazīšanos ar ekspozīciju papildinās ieskats aktuālajos procesos Vācijas mākslas telpā piecdesmit gadu griezumā globālo tendenču kontekstā.
news-image
18 Aug 10:30
Starptautiska konference, veltīta izstādei “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”. 1. diena
Tuvojoties izstādes “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” noslēgumam, 2016. gada 18. un 19. augustā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā rīko starptautisku konferenci, kurā piedalīsies mākslas eksperti, kritiķi, kolekcionāri un mākslinieki no Latvijas un Vācijas. Konferences norises vieta: Gētes institūts Rīgā, Torņa iela 1 (ieeja no Klostera ielas).
news-image
19 Aug 10:30
Starptautiska konference, veltīta izstādei “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts”. 2. diena
Tuvojoties izstādes “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” noslēgumam, 2016. gada 18. un 19. augustā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā rīko starptautisku konferenci, kurā piedalīsies mākslas eksperti, kritiķi, kolekcionāri un mākslinieki no Latvijas un Vācijas. Konferences norises vieta: Gētes institūts Rīgā, Torņa iela 1 (ieeja no Klostera ielas).
Saistītās preses relīzes