Pīrāga kārība
LNMM politatbildīga ekspresizstāde pirms 10. Saeimas vēlēšanām

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
politatbildīga ekspresizstāde
pirms 10. Saeimas vēlēšanām
izstāžu zāles Arsenāls fasādē

No 2010. gada 17. septembra
Torņa iela 1, Rīga

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta glezniecības kolekcija atrodas burtiski līdzās Saeimas namam. Uz ielas notiekošie piketi, mītiņi un deputātu ikdienas sarunas zem muzeja logiem, simts gudro novietotās automašīnas cieši ieskauj izstāžu zāli Arsenāls no ārpuses. Torņa ielas ietve gar izstāžu zāli savieno Saeimas ēku ar Prezidenta pili. Redzot ārējo rosību un jūtot politiskā klimata sablīvēšanos pirms Latvijas Republikas 10. Saeimas vēlēšanām, radās doma par politisku repliku no četrus tūkstošus lielās gleznu kolekcijas ar muzejam pieejamiem izteiksmes līdzekļiem – mākslas darbiem.

Seši darbi ar tēlainu un spēcīgu vēstījumu esošajiem un topošajiem tautas kalpiem un Latvijas pilsoņiem veido Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls durvju ailēs izvietotās ekspresizstādes dramaturģiju. Birutas Delles darba nosaukums „Pīrāga kārība” (1971) ir ekspozīcijas kopsaucējs un raksturo valstī notiekošo. Katrs darbs satur individuālu koncepciju, kas vērš uzmanību uz sociāliem un ētiskiem jautājumiem.

Birutas Delles „Bizness” (2001) ir viens no kārību raksturojošiem lielumiem, vienlaikus apšaubot negausības šķietamo dzīvotspēju, kas patiesībā vēršas ne tikai pret tiem, kurus noplicina, bet arī pret pašiem rīcības cilvēkiem. Ievas Iltneres darba „Mēness gaismā klusi grauž tārps” (1989) ekspresija ir iekšēji vērsta, jebkuram pazīstama bezmiega nakts domu sajūta. Esot cilvēkam, tādas naktis ir neizbēgamas, un, visticamāk, tikai saskaņa ar sirdsapziņu sniegs mieru izmocītajam prātam.

Griba, kuru personificē Ivara Poikāna „Tautu meita” (1985) un kuru nevada personiskā labuma apsvērumi, bet cēli motīvi tuvoties taisnīgai lietu kārtībai, mudina uz pārdrošu un neraksturīgu rīcību, izmantojot radikālus līdzekļus. Miervaldim Polim tautu meita atrodas trauslā līdzsvarā starp apziņas un bezapziņas pasauli – „Sapņojumā” (1982), kurā uz mirkli atvilgst ideālistu nemierīgais gars. Modies cilvēks piedzīvo varenu sajūtu, bet soli pa solim ejot tālāk aug jautājumi, šaubas un vientulība, vai Edgara Vērpes „Bēgļa” (1989) ceļā būs kas tāds, kas varētu likt apstāties...

Saeimas vēlēšanas ir sākums jaunai skaitīšanai un dalīšanai. Ir procesi un kaislības, kas iestrēguši paši sevī un nespēj attīstīties, bet vēlēšanu tuvums no rezultātā ieinteresētajām pusēm, arī Latvijas pilsoņiem, liek reaģēt uz politisko aģitāciju pirms savas balss atdošanas. Šīs Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas darbu lielformāta reprodukcijas no 17. septembra ir eksponētas izstāžu zāles Arsenāls fasādē, un cer Latvijas politiķus un pilsoņus modināt atbildīgai rīcībai.

Aicinām 17. septembrī plkst. 12:00 pie izstāžu zāles Arsenāls ēkas Torņa ielā 1 uz tikšanos ar izstādes gleznu autoriem Ievu Iltneri, Ivaru Poikānu un Edgaru Vērpi. Mākslinieki stāstīs par domām un idejām, ko viņi ielikuši savos vairāk nekā 20 gadus atpakaļ tapušajos mākslas darbos, kuri šodienas politiskajā kontekstā atkal skan ar aktīvu sociāli atbildīgu un emocionālu vēstījumu. Mākslu uzlūkot aicināts arī mākslas zinātņu doktors Andris Teikmanis, LNMM Kolekciju nodaļas Arsenāls vadītāja Elita Ansone, LNMM Izglītības programmu kuratore Sniedze Kāle un LNMM 20. gadsimta otrās puses – 21. gadsimta glezniecības kolekcijas glabātāja Ilze Putniņa.

Teksts: Ilze Putniņa