Henrijs Preiss. Artefakti
Personālizstāde

Henrijs Preiss (1973) apguvis scenogrāfiju Latvijas Mākslas akadēmijā (1992 - 1998), studijas turpinājis Centrālajā Sv. Mārtina skolā Londonā, 2001. gadāiegūstot scenogrāfijas maģistra grādu. Pēc studiju beigšanas palicis dzīvot un strādāt Londonā. Līdz šim Latvijā Preisa darbi tikuši rādīti galerijā Bastejs (2003)un galerijā Istaba (2005). Pēdējos piecpadsmit gadus viņa izstāžu darbība ir bijusi aktīva. Sākot ar dalību Prāgas scenogrāfijas kvadrinālē ’95, viņš piedalījiesgrupu izstādēs Berlīnes, Briseles, Londonas, Ņujorkas galerijās, kā arī sarīkojis piecas personālizstādes. Preisa darbi atrodas Sāči kolekcijā Londonā, LondonasMākslas universitātes kolekcijā, Irinas un Māra Vītolu un citās mākslas kolekcijās.

Izstādē „Artefakti” eksponētas mākslinieka jaunākās gleznas. Tās ir ģeometriskas kompozīcijas, kurās var saskatīt kabalas, mandalu, sakrālās arhitektūras,brīvmūrnieku heraldikas simbolu sistēmu izmantošanu. Šie darbi apstiprina Henrija Preisa interesi par simboliku, kas veido viņa darbu vizuālo tēlu. Mākliniekspauž, ka vēlas atrast kādu “ideālu pasaules uzbūves modeli”. “Tā kā biju scenogrāfs, tad mans paņēmiens ir vienā tēlā ielikt gan sākumu, gan beigas, kā arī visasdimensijas vienlaicīgi”, saka Preiss. Mākslinieks uzsver, ka viņa darbi nav kādas filozofiskas sistēmas vai ideoloģijas nesēji un darbu interpretāciju atstājmaksimāli atvērtu.

Preiss savas gleznas veido kā centriski iekomponētas ģeometrisku formu asamblāžas, kur pamatstruktūras – kvadrāts, trijstūris un aplis, sevī ietver bagātīguelementu kompleksu (arhitektūras detaļas, starus un enerģijas līnijas, heksagonus, rotējošās kustībās attēlotus elementus un citus simbolus), tās kārtotasstingri simetriskās kompozīcijās, radot savdabīgas mandalas. Racionālās, ģeometriskās formas tiek izmantotas metafizisku ideju izteikšanai. „Preisakosmoloģijā” eklektiski apvienotie elementi rada iespaidu par kādu augošu struktūru, kur no statiska centra uz visām debess pusēm izlaužas kustības līnijas, itkā te būtu shematiski uzrasēts kosmoss.

Henrija Preisa darbu filozofija atsedz Rietumu ezotērisma izpausmi 21. gadsimta mākslā. Te redzama hermētisma tradīcija skatīt zemes procesus neatrauti nokosmosa procesiem. Hermētisma saknes jāmeklē Senajā Ēģiptē un Smaragda plāksnes otrais punkts: „Tas, kas apakšā, atbilst tam, kas atrodas augšā; bet tas,kas augšā, atbilst tam, kas atrodas apakšā, lai īstenotu vienotā brīnumus”*, kā vizuāla matērijas simbolu konstrukcija atrodama ikvienā šīs izstādes darbā. SenāsĒģiptes un Helēnisma kultūrā pietika ar trijstūri, kvadrātu un apli, lai attēlotu pamatelementu – uguns, ūdens, zemes un gaisa attiecības. Uzlūkojot Preisakompozīcijas, rodas konotācijas ar Renesanses zinātnieka Roberta Flada (Robert Fludd, 1574–1637) astroloģiskajām, matemātiskajām, kosmoloģiskajām unkabalistiskām diagrammām. Bet ne tikai simbolisms ietekmējis Henrija Preisa mākslas veidošanos. Jau bērnībā tēva, mākslinieka Leo Preisa, darbnīcā iepazītāsgrāmatas par krievu avangarda pionieriem - Elu Ļisicki, Gustavu Kluci, Kazimiru Maļēviču atstāja ietekmi uz viņa mākslas formas konstruēto dabu.

*Roob, Alexander. The Hermetic Museum: Alchemy & Mysticism. Taschen, 2011. P. 8 - 9.

Elita AnsoneLatvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju nodaļas “Arsenāls” vadītāja