CoBrA & Co
Mākslinieku apvienības „CoBrA” un tās slaveno sekotāju darbu izlase

Latvijas – Beļģijas kultūras apmaiņas ietvaros no 2010. gada 24. septembra līdz 21. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls (Vecrīgā, Torņa ielā 1) norisināsies izstāde „CoBrA & Co”, aicinot rīdziniekus un pilsētas viesus iepazīties ar starptautiskās mākslinieku apvienības „CoBrA” un tās slaveno sekotāju darbu izlasi, ko piedāvā Valonijas-Briseles starptautiskā administrācija (WBI), Monsas pilsēta, Monsas Mākslas muzejs (Musée des Beaux-Arts de Mons, BAM) un Karaļa Boduēna fonds (Fondation Roi Baudouin).

 

No 2010. gada jūlija līdz decembrim Beļģija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, un tieši šajā laikā kā ilglaicīga ārējās kultūrpolitikas daļa tiek akcentēta Latvijas un Beļģijas sadarbība. 2002. gadā noslēgtais līgums starp Latvijas Republikas valdību un Valonijas reģionu, kā arī Valonijas-Briseles franču kopienu, veicina abu valstu sadarbību visdažādākajās jomās, paverot plašas iespējas kultūras dialoga veidošanai.

 

2005. gadā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā bija skatāma izstāde „Art/W20. Divdesmitais gadsimts Valonijas mākslā” (Art/W20. Un 20ème siècle d’Art en Wallonie). Savukārt 2010. gadā Briseles rātsnama izstāžu zālē (salle d’exposition de l’Hôtel de Ville de Bruxelles) apmeklētāji iepazina izstādi „Simbolisma laiks Latvijā” (Lâge du Symbolisme en Lettonie), kas iezīmēja veiksmīgu sadarbības turpinājumu. Latvijas – Beļģijas kultūras dialoga nākamais posms ir izstāde „CoBrA & Co” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls.

 

Radošā apvienība „CoBrA” pastāvēja tikai trīs gadus (1948–1951), taču tās darbība spēcīgi ietekmēja daļu pēckara Eiropas mākslinieku, kļūstot par spilgtu 20. gadsimta vidus Eiropas avangarda parādību. Nosaukumu „CoBrA” veido to pilsētu sākumburti franču valodā, no kurām nākuši grupas dalībnieki. Tās ir Kopenhāgena, Brisele un Amsterdama: Co(penhague, Br(uxelles), A(msterdam).

 

Grupa „CoBrA” apvienoja vienā tēlotājas mākslas eksperimenta kontekstā vairākus ievērojamus dāņu, beļģu un nīderlandiešu dzejniekus, rakstniekus un gleznotājus, to skaitā Kristiānu Dotremonu (Christian Dotremont), Konstānu (Constant), Korneiju (Corneille), Karelu Apelu (Karel Appel), Asgeru Jornu (Asger Jorn), Žozefu Nuarē (Joseph Noiret), Pjēru Alešinski (Pierre Alechinsky), Karlu Henningu Pedersenu (Carl-Henning Pedersen) un citus.

Kaislīgi sludinot absolūtu krāsas un formas brīvību, grupas mākslinieki kultivēja īpašu radošu metodi, balstītu iracionālajā spontanitātē, ekspresijā un eksperimentā, kuras mērķis bija atklāta zemapziņas instinktu izpausme glezniecībā. Rodot iedvesmu bērnu zīmējumu atraisītībā, primitīvās mākslas formās, tautas mākslā, skandināvu mītos un pasakās, augstu vērtējot modernisma sasniegumus un vienlaicīgi apliecinot interesi par sireālismu Paula Klē (Paul Klee) un Hoana Miro (Joan Miró) interpretācijā, „CoBrA” mākslinieki izveidoja oriģinālu izteiksmes līdzekļu valodu un mistisku tēlu pasauli. Viņu pusabstraktajās gleznās ar raksturīgajām spilgtajām, vitālajām krāsām, brīvu, plašu triepienu, nosacītām, deformētām cilvēku figūrām īpaša uzmanība veltīta fantastisku dzīvnieku un būtņu tēlu izstrādei.

 

„CoBrA” bija ne tikai apvienība, tā vairāk būtu jāsaprot kā attieksme pret eksistenci, kas piešķir attēlam gleznieciskas vēlmes pārveidot pastāvošo pasaules nozīmi. Šie anarhiskie centieni pārdzīvos apvienības pastāvēšanas trīs gadus, turpinot uzdot vienu un to pašu jautājumu, proti – kā panākt to, lai pasaule mainās? Atbilde ir vienkārša – atbrīvojot cilvēku no sociālās iekārtas uzspiestajām skavām, atjaunojot sirreālismu un novēršoties no kultūru aiztures. Šādā nolūkā akcents tika likts nevis uz rezultātu, bet gan uz paša procesa gaitu, pakļaujot materiālu zemapziņas dzīvei, tādējādi iztēlei gūstot pārsvaru pār attēlojumu.

 

„CoBrA” radošā un izstāžu darbība lika pamatus franču tašisma un Eiropas abstraktā ekspresionisma virzienu attīstībai 20. gadsimta 50.–60.gados, ko spilgti apliecina ekspozīcijā iekļautas abstrakcionisma klasiķu – Pjēra Sulāža (Pierre Soulages), Žorža Matjē (Georges Mathieu), Anri Mišo (Henri Michaux), Hansa Hartunga (Hans Hartung), Luī Van Linta (Louis Van Lint), Brama Bogarta (Bram Bogart), Brama Van Veldes (Bram Van Velde), Serža Vanderkama (Serge Vandercam), Filipa Vandenberga (Philippe Vandenberg) un citu mākslinieku kompozīcijas. Izteiksmes lirisms, krāsu materiāla simboliska izpēte, deformācija, pastozitāte, pēkšņa parādīšanās, tapšana no žesta pirmatnējās enerğijas – tās ir iezīmes, kas vispārīgi raksturo „CoBrA” garu mūsdienās un ko mēs no jauna atrodam beļğu abstrakcionismā.

 

Izstādes kurators, Briseles Brīvās universitātes (Université libre de Bruxelles, ULB) profesors Denī Laurē (Denis Laoureux) ekspozīcijai atlasījis 53 mākslas darbus, trijās tematiskajās sadaļās „Liriskās abstrakcijas meklējumi” (Envolées lyriques), „Krāsu materiāla svētki” (Célébrations de la matière) un „Citāda poēzija” (La poésie autrement) veidojot lielisku pārskatu par radošās apvienības „CoBrA” mantojumu. Izstādītie darbi ir daļa no tekstilrūpnieka Tomā Neirinka izveidotās kolekcijas. Tā ir abstraktās mākslas kolekcija – viena no Beļgijas kultūrvēsturiskā mantojuma pērlēm, ko glabā un pārvalda Karaļa Boduēna fonds sadarbībā ar Monsas Mākslas muzeju.

Izstāde „CoBrA & Co” ir iekļauta Latvijas valstiski un starptautiski nozīmīgu kultūras pasākumu programmā 2010.–2014. gadam. Vērienīgā manifestācija dod iespēju ne tikai iepazīt augstvērtīgu glezniecību, bet arī veidot saikni starp Rīgu un Monsu – Eiropas kultūras galvaspilsētām 2014.–2015. gadā.

 

Pēc Rīgas ekspozīcija ceļos uz Igauniju, aizsākot Tallinas kā 2011. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu programmu ar izstādi Tallinas izstāžu zālē.

Izstādes sakarā izdots katalogs latviešu un franču valodā, kurš ir pieejams interesentiem muzeja kasē.

Teksts: Nataļja Sujunšalijeva

 

PROJEKTA KOORDINATORI:
Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Pjērs Urbēns (Pierre Urbain), Monsas pilsētas Kultūras dienesta administratīvā biroja vadītājs

Frederiks Vauterss (Frédéric Wauters), Departamenta vadītājs, Valonijas-Briseles starptautiskā administrācija

 

IZSTADES KURATORI:
Denī Laurē (Denis Laoureux), profesors, Briseles Brīvā universitāte, Beļģija

Nataļja Sujunšalijeva, Reklāmas un informācijas darba kuratore, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

 

KURATORA ASISTENTE:
Marī Godē (Marie Godet), Briseles Brīvā universitāte, Beļģija