Jānis Poļaks. Koktēlniecība. Konceptuālais dizains

Viktora Kozera foto materiāls par izstādi apskatāms Radošās darbnīcas Īve mājas lapā.

Koktēlnieks Jānis Poļaks (1941-2008) bija radoša, talantīga, atsaucīga un darbīga personība, un bez viņa daiļrades un iniciatīvām koktēlniecības attīstība Latvijā turpat četrdesmit piecu gadu garumā nav iedomājama. Mākslinieka radošais mantojums, kas atrodams gan muzeju krātuvēs, gan privātkolekcijās, gan skatāms dažādos interjeros, līdz šim nav bijis apkopots. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs iecerēja šo māksliniekam veltīto izstādi, kurā tiek atspoguļota mākslinieka radošā darbība koktēlniecības un konceptuālo risinājumu jomā, kā arī dots ieskats par viņa darbību interjeru noformēšanā un sabiedriskajām aktivitātēm; atklāta arī līdz šim vairumam skatītāju nezināma viņa daiļrades šķautne – mākslinieka izjustie zīmējumi, pēkšņi uzplaiksnījušies unikālu ideju uzmetumi un atsevišķas mēbeļu skices. Šai ekspozīcijai ir īpaša nozīme tādēļ, ka mākslinieks savā mūžā nevienu apjomīgu personālizstādi netika sarīkojis.

Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Koktēlniecības nodaļā amata prasmi Jānis Poļaks apguva pie izcilā latviešu koktēlniecības vecmeistara Voldemāra Tiltiņa. Jāņa Poļaka profesionālā darbība un daiļrade ir bijusi ļoti daudzveidīga. Tā iedalāma vairākos periodos, un katrā no tiem atklājas laikmetam raksturīgi stilizācijas un mākslinieciskās izteiksmes virzieni. Ja daiļrades sākumā – īpaši 20. gadsimta 60.–70. gados viņa darbiem – sporta balvām, sienas dekoriem, dekoratīviem šķīvjiem, svečturiem, arī sadzīves priekšmetiem raksturīgs pamatīgums, formu stabilitāte, bet figūru traktējumā lakoniska stilizācija, tad 90. gados un 21. gadsimta sākumā mākslinieka radošais rokraksts kļuva brīvāks. Formas un apjomi tika veidoti plastiskāki un tēlaināki, plašāka kļuva saturiskā ietilpība. Tomēr saglabājas pamatīgums un stabilitāte, un mākslinieks vienmēr atklāja savu nerimstošo interesi par materiāla dabiskajām īpašībām – koka šķirnes nokrāsu, šķiedras faktūras rakstu. Šīs materiāla izpausmes viņš vienmēr pratis veiksmīgi izmantot – gan tēlnieciskajos darbos, gan strādājot smalkajā intarsijas tehnikā.

Viņu var dēvēt par novatoru, kas iniciējis Latvijas koktēlniecībā jaunu virzienu – konceptuālo dizainu. Tieši pateicoties viņa idejām, koktēlniecības nozare Latvijā pēdējos divdesmit gados ir uzplaukusi, bagātināta ar vērienīgām iecerēm un talantīgiem māksliniekiem. Daudziem Jānis Poļaks bija lielisks skolotājs, viņa dotās zināšanas un SIA „Īve” gūtā pieredze jaunajiem koktēlniekiem bija līdzvērtīga studijām labā meistardarbnīcā. Visos jaunajos māksliniekos, kas nonāca ar viņu kopējā darba saskarē, tika iekvēlināta radošā dzirksts un vēlme nodoties patstāvīgai darbībai. Tie ir Jānis Straupe, Visvaldis Budze, Vilnis Jasūns, Juris Upenieks, Holgers Elers, Aivars Vodopjanovs, Viktors Kozers un daudzi citi.

Strādājot kombinātā „Māksla” 20. gadsimta 60. un 70. gados, Jānis Poļaks piedalījās daudzu sabiedrisku interjeru noformēšanā. Tā bija sadarbība ar arhitektiem un interjeristiem Arturu Ņikitinu, Jāni Pipuru, arī Olģertu Kraukli un Raimondu Znotiņu, kā arī darba ritumā plecu pie pleca ar saviem amata brāļiem Uldi Salaku, Andri Melderi, Alvi Zariņu, Pēteri Šnepstu un citiem. Šajos gados tapa interjeri „Latvijas Balzama” degustācijas zālei, restorāniem „Staburags”, „Rostoka” kafejnīcām „Jānis”, „Trīspadsmit krēsli” Rīgā; kafejnīcai-restorānam „Daina” Priedainē, viesnīcas „Oktjaberskaja” valūtas bāram Pēterburgā, lidostai „Rīga”, Liepājas lidostai, Latvijas Mākslas fonda jaunrades namam Dzintaros, sanatorijai „Belorusija” Bulduros, u.c. Diemžēl šodien tie vairs dabā nav saglabājušies, tomēr šo vērienīgo darbu palīdzēja rekonstruēt fotogrāfijas no privātpersonu arhīviem.

Darbs pie interjeru noformēšanas aktīvi turpinājās laikā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Tie bija gadi, kad bija darba pilnas rokas gan restaurācijā, gan jaunā radīšanā nozīmīgiem valstiskiem un sabiedriskajiem interjeriem, kultūras celtnēm.

Izstādēs mākslinieks piedalījās no 1965. gada. No 1970. gada viņš bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs un ilgus gadus ar aizrautību vadīja tās Koktēlniecības sekciju. Tieši pateicoties viņa idejām, darba sparam un iniciatīvai, koktēlniecības nozare tika daudzpusīgi pārstāvēta arī kopējās lietišķās mākslas izstādēs. 20. gadsimta 70.–80. gados, kad īpaši tika domāts par kopējo nozares tālākattīstību, Jānis Poļaks rūpējās, lai tiktu pilnveidota amata prasme, aktualizēta koktēlnieka profesija, domāja par unikālo mēbeļu formu daudzveidību. Tomēr galvenais bija tas, ka pamatdarbs Jānim Poļakam vienmēr bija neatraujami saistīts ar viņa radošo darbību. Viņa ideju aizrautībā tika veidotas tematiskās izstādes „Krēsls” (1987), „Durvis” (1991), „Gulta” (2002), „Skapis” (2007), kurās pats mākslinieks vienmēr darbojās gan kā organizators, gan kā aktīvs dalībnieks.

Izstāde tapusi pateicoties Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, radošās darbnīcas SIA „Īve”, SIA „AGF Plus”, SIA „Jānis Straupe. Master Carpenter”, SIA „Silmežs” un privātpersonu (Džilda Poļaka, Vilnis Jasūns, Zigurds Bokta, Ģirts Klokmanis, Vadims Ņevjadomskis, Normunds Ozoliņš, Mareks Bikše, Imants Kļaviņš) finansiālajam atbalstam.

Muzejs izsaka pateicību Valsts Amatniecības vidusskolai par atsevišķu krēslu renovāciju un visiem Jāņa Poļaka kolēģiem un draugiem, kas palīdzēja izstādes tapšanas procesā gan praktiski, gan ar informāciju un izstāžu materiāliem.

 

M.A. Velta Raudzepa

Izstādes kuratore