Provokācija
Dizaineram Ādolfam Irbītem 100

No 2010. gada 11. novembra līdz 2011. gada 30. janvārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) būs atvērta izcilā Latvijas dizainera Ādolfa Irbītes (1910-1983) simtgadei veltīta izstāde „Provokācija”.

Izstāde ir viens no Dizaina informācijas centra organizētā ikgadējā festivāla "Dizains.Nākotne" pasākumiem. Ekspozīcijas veidošanā izmantoti VEF muzeja un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli.

No Ādolfa Irbītes bagātā radošā mūža izstādei izvēlējāmies periodu no 1935. līdz 1960. gadam. Tas saistīts ar darbu Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF). 

Pirmie pieci šā perioda gadi ir laiks, kad VEF strauji attīstījās, tā produkcija bija ļoti daudzveidīga, un vadība darīja visu, lai izmantotu gan savu darbinieku zināšanas un radošo garu, gan amatniecisko uzcītību un pamatīgumu. Uzņēmumā, kur jau strādāja viņa vecākais brālis, izcilais aviokonstruktors Kārlis Irbīte (1904-1937), Ādolfs Irbīte nonāca pēc tam, kad viņa tēvs bija zaudējis darbu, un ģimene nevarēja apmaksāt dēla uzsāktās studijas Valsts Mākslas akadēmijas grafikas nodaļā (1931 līdz apm. 1934.g.). 

Ādolfu kopš zēna gadiem bija interesējušas automašīnas, karadienestā bija iepazīti radio raidīšanas un uztveršanas pamata principi, taču virsroku guvusi vēlēšanās studēt mākslu. VEF-ā drīz vien radās iespēja gan interesi par tehniku, gan K.Miesnieka, A.Annusa un R.Zariņa vadībā apgūtās zīmētāja iemaņas un, acīmredzot, arī reklāmas dabas izpratni likt lietā. Jau 1935. gadā ar skicēm radiouztvērējam VEF AR MD/35 sākās viņa radiodizainera karjera. Kopš 1937. gada Irbīte vadīja reklāmas biroju, kura uzdevumos ietilpa gan produkcijas ārējā izskata jeb dizaina izstrāde, gan reklāmas izdevumu sagatavošana, gan izstāžu uzņēmuma skatlogu iekārtošana. 

VEF konstruktoru un tehnologu izstrādātie aparāti, kam ārējo ietērpu veidoja Ādolfs Irbīte, bet viņa ieceres perfekti izpildīja galdniecības un citu iecirkņu meistari un strādnieki, kvalitātes ziņā varēja veiksmīgi konkurēt starptautiskajā tirgū. Tie saņēma Grand Prix Vispasaules izstādēs Briselē (1936 un 1958) un Parīzē (1937). 

1940. gada notikumi daudz ko mainīja arī VEF darbībā. Tas tika iekļauts PSRS rūpniecības sistēmā, un kara priekšvakarā, protams, bija interesants arī kā militāru pasūtījumu izpildītājs. Varbūt Ādolfa Irbītes vadītajam reklāmas biroja kolektīvam, kurā strādāja arī talantīgā un savdabīgā grafiķe Zelma Baboliņa (1912-1989), nācās noformēt tā saukto Oktobra svētku (7. novembris) gājiena automobīli.

Ādolfs Irbīte 1941. gadā izpildīja visnotaļ interesantus pasūtījumus Voroņežas rūpnīcā Elektrosignal. Vēlāk viņš strādāja Liepājā, bija pasniedzējs Fizkultūras institūtā, iekārtoja žurnālu „Fiziskā kultūra”. Tostarp VEF-ā bija atsākusies radioaparātu projektēšana. Laikraksta „Vefietis” materiālos var lasīt gan par darba pirmrindniekiem, kuri pārsniedz plānus, gan brāķdariem. Tie, kam nav vairāk par divdesmit gadiem, te ieraudzīs ļoti savdabīgas lietas.

No 1956. līdz 1960. gadam Ādolfs Irbīte bija VEF mākslinieciskās konstruēšanas nodaļas galvenais mākslinieks, tad mākslinieciskās konstruēšanas nodaļas vadītājs ražošanas apvienības „Radiotehnika” konstruktoru birojā „Orbīta”. 1968. gadā viņu, jau kā Latvijas PSR Nopelniem bagāto mākslas darbinieku uzņēma Mākslinieku savienībā, un viņš kļuva par pirmo dizaineru sekcijas vadītāju. Tas, ka dizaineri kā līdzvērtīgi partneri tiek uzņemti mākslinieku vidē, bija unikāls gadījums Padomju Savienībā, un gana neparasts arī pasaules praksē.

Izstādē eksponēti vairāk nekā 40 VEF-ā ražoti aparāti, attēli un dokumenti no VEF muzeja krājumiem. Ekspozīciju papildina apmēram videomontāža no kinohronikām un dokumentālām filmām, kurā var redzēt gan autoizstādi divdesmito gadu Rīgā, gan rūpnīcas darbu un strādnieku sadzīvi, gan cīņu ar brāķdariem, gan to, kā Latvijas radioaparatūrai par godu spēlē Raimonds Pauls un viņa vadītais ansamblis.

„Provokācija” – tas ir mēģinājums paraudzīties uz dažām mūsu vēstures lappusēm no XXI gadsimta Latvijas skatu punkta.


Izstādes kuratore Edīte Bērziņa