Māris Maskalāns. Nagļi LV–4631
Fotogrāfijas un dokumentālā filma

No 2013. gada 27. aprīļa līdz 26. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) būs skatāma fotomākslinieka Māra Maskalāna personālizstāde „Nagļi LV–4631”.

Fotoizstāde “Nagļi. LV- 4631” ir stāsts par mazas tautas identitātes saglabāšanas nozīmi, ko Māris Maskalāns ir atklājis caur latgaliešiem - Nagļu pagasta iedzīvotājiem  - skarbajiem, sirsnīgajiem un patiesajiem. Pats autors par Nagļu ļaudīm saka: „Viņi nespēlē teātri, bet dzīvo”.

No skaitliski plašā arhīva izstādei Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atlasītas sešdesmit labākās fotogrāfijas, kas kalpo kā piemineklis vienkāršiem lauku ļaudīm – mazāk pamanāmajai, bet īstajai Latvijas daļai. Fotogrāfijās ir iemūžināti Nagļu iedzīvotāji – no veciem vīriem un sievām līdz pusaudžiem un bērniem – tā ir paliekoša vizuālā dokumentācija par Latgales patību 21. gadsimta sākumā. 

Projektā izmantota analogā fotokamera, attēlu attīstīšanu veica pats autors, kopējot melnbaltās fotogrāfijas tradicionālajā veidā – pašrocīgi uz sudraba želatīna papīra. Šis darbietilpīgais un sarežģītais process ir vērtība pati par sevi, jo ļauj iegūt augstas kvalitātes attēlus, izbaudīt toņu bagātību un izcelt portretējamo emocijas.

Fotoprojekta “Nagļi” ideju M. Maskalāns izloloja regulāro Nagļu pagasta apciemojumu laikā divdesmit gadu garumā. Viņu apbūra šis Latgales ciems, jo tajā nav lielpilsētas burzmas, kņadas un steigas, bet gan pašpietiekami un nesamāksloti cilvēki, kas fascinē ar savu dzīves un domāšanas veidu. Viņi ir rūdīti savstarpējās un dzīves cīņas, tieši tādēļ viņi ir atklāti. Ciems un tā cilvēki iedvesmoja izveidot dokumentālo filmu „Par dzimtenīti”, ko M. Maskalāns kā operators kopā ar režisori Lailu Pakalniņu pabeidza 2008. gadā, saņemot Lielo Kristapu par labāko operatora darbu 2009. gadā. Pēc filmas pabeigšanas M. Masklāns sāka strādāt pie fotoprojekta “Nagļi”.

Māris Maskalāns (1971) melnbaltās fotogrāfijas pamatus apguvis pats, lasot grāmatas un eksperimentējot savā fotolaboratorijā. 1993. gadā viņš iestājas Latvijas Kultūras akadēmijas Kino un TV operatoru kursā, jo viens no mācību priekšmetiem studiju laikā bija fotogrāfija. 1997. gadā pabeidz Kultūras akadēmiju un kopš tā laika strādā Vides filmu studijā kā operators un režisors. Par savu veikumu dokumentālajā kino jomā apbalvots kā Latvijā, tā starptautiskos kino forumos.

Inese Baranovska, izstādes kuratore