20 Francijas dizaina ikonas. Dialogs

Oktobra mēnesis Latvijas kultūras kartē jau tradicionāli atvēlēts Dizaina dienām. 2013. gadā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs šo notikumu atzīmē ar īpašu projektu: sadarbībā ar Francijas Institūtu Latvijā un Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu tiek veidota izstāde „20 Francijas dizaina ikonas. Dialogs”, kura no 11. oktobra līdz 24. novembrim būs apskatāma muzeja Lielajā zālē (Skārņu ielā 10/20, Rīgā).

 

20 FRANCIJAS DIZAINA IKONAS

Pateicoties Francijas Institūta Latvijā iniciatīvai un finansiālajam atbalstam, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā saviem apmeklētājiem lielisku izstādi, kura jau ir pabijusi dažādās pasaules valstīs.

„20 Francijas dizaina ikonas” iepazīstina ar spēcīgākajiem 20. un 21. gadsimtā franču dizaina skolas radītajiem objektiem, tiem, kas lauzuši ierastos kodus vai aizsteigušies priekšā laikam, ar nemainīgu vēlmi kalpot, savaldzināt un pārsteigt.

Izstāde uzdod jautājumus par saikni ar attēlu, kas vairāk kā jebkad ir visuresoša dizaina pasaulē un kuru Rietumu sabiedrībā saprotam daudz plašākā nozīmē. Kas konkrētam izstrādājumam piešķir ikonas statusu – vēsture, arvien pieaugošs pieprasījums tirgū, slava, popularitāte lietotāju vidē vai amatieru atzinība? Bez šaubām, ka tas viss kopā. Nenoliedzami, tā ir arī priekšmeta spēja vizuāli simbolizēt savu laiku, nereti atvirzot otrajā plānā objekta praktisko funkciju. Dizaina kritiķes Klēra Faijola (Claire Fayolle) un Hloē Braunšteina (Chloé Braunstein) uzskata, ka šodien vairs netiek vaicāts, vai priekšmets ir lietojams un vai no tā var gūt kādu labumu, bet gan, vai kāda priekšmeta detaļa var apliecināt pasauli vai runāt par to un sevi. Piemēram, izstādē apskatāmā Filipa Starka (Philippe Starck) citrusaugļu spiede „Juicy Salif” ir uztverama gan kā skulptūra, gan kā praktiski lietojama ierīce. Spiedes ražotājs „Alessi” pat ieteica izveidot tās zeltīto sēriju, kas ierobežotā daudzumā tika laista klajā 2000. gadā un drīzāk tiek turēta plauktā, nevis izmantota ikdienā.

Bet ko var teikt par instant classics spilgtajiem produktiem, kas nekavējoties ieņem savu vietu dizaina pasaulē, kā, piemēram, Patrika Norgē (Patrick Norguet) klubkrēsls „Rive Droite & Pucci” (2001, ražotājs „Cappellini”)? Vai šie izstrādājumi ieguvuši ikonas statusu pateicoties komerciālajai veiksmei un komunikatīvajam spēkam vai to simboliskajam vizuālajam tēlam?

Izstāde „20 Francijas dizaina ikonas” aicina izpētīt visus pazīstamākos franču dizaina darbības laukus – sākot no Filipa Starka līdz Oram Ito (Ora-Ito), no Ronana Buruleka (Ronan Bouroullec) līdz Patrikam Žuēnam (Patrick Jouin). Francijas dizains ir kļuvis slavens ar tā spēju ieviest ko jaunu, radoši izmantot sava laika attīstītākās tehnoloģijas un inovatīvus materiālus, tādējādi raksturojot valsti, kurā inženierzinātnei, radošumam un mākslai ir būtiska nozīme. Kā piemērus var minēt Ervana un Ronana Buruleku unikālo, dažādām ģeometriskām kombinācijām atvērto moduļu sistēmu „Aļģes”, kas ir īsta revolūcija telpas sadalē, Patrika Žuēna stereolitogrāfijas tehnikā radīto krēslu – kā simbolu jaunajām tehnoloģijām un 21. gadsimta dizaina iespējām.

 

IZSTĀDES KURATORS: Sedriks Morisē (Cédric Morisset), Francijas Institūts, Parīze, Francija

Ieguvis mākslas vēstures un kultūras menedžmenta diplomu, īsu brīdi darbojies mūsdienu mākslas nozarē, bet vēlāk pievērsies dizainam. Izstāžu kurators, dizaineru aģents un dizaina konsultants. 2003. gadā Lisabonas Starptautiskā dizaina biennāle uzaicinājusi S. Morisē kļūt par izstādes „Showindows” kuratoru. Kopš 2002. gada piedalījies vairāku izstāžu rīkošanā Francijā un ārzemēs. Sedriks Morisē ir itāļu aktuālo tendenču žurnāla „WHICH” galvenais redaktors, kas tiek izdots ap trīsdesmit dažādās valstīs, attīstot veiksmīgu sadarbību ar daudziem citiem izdevumiem, piemēram, franču žurnālu „Architectural Digest (AD).

 

LĪDZKURATORE: Elēna Konvēra (Hélène Convert), Francijas Institūts, Parīze, Francija

Kopš 20. gadsimta 90. gadiem Elēna Konvēra darbojas kā ilustratore preses un modes izdevumos, paralēli strādājot par žurnālisti modes un dizaina presē. Kā kuratore viņa piedalās dažādās izstādēs, pievēršoties laikmetīgā attēla izpētei.

 

 

DIALOGS

Organizatori pauda vēlēšanos, lai ceļojošai izstādei Latvijā būtu ne tikai dekoratīvs raksturs, bet arī izglītojoša nozīme. Tādēļ viņi ļoti atsaucīgi uzņēma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvāto sinerģijas variantu, kurā tiek iesaistīti Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) mācību spēki – asociētā profesore Barbara Ābele, docents Ervīns Pastors, lektori Ilze Kundziņa, Ilvars Elceris un Miķelis Baštiks, kā arī Funkcionālā dizaina apakšnozares studenti – Fricis Kalvelis, Jānis Jaunzems, Katrīna Kanepone, Linda Pretkalniņa, Ints Neibergs, Beate Krūmiņa, Liene Gusta, Santa Celitāne, Toms Mazjānis, Ieva Grīnberga, Pēteris Ponnis, Una Bergmane un Toms Lucāns. Izstādes grafiskā tēla autore ir LMA Funkcionālā dizaina apakšnozares 2. kursa studente Una Bergmane.

Studenti mācību procesā veic izpēti un sniedz savu „lasījuma” versiju par kādu no leģendārajiem izstādes objektiem. Labākie darbi ir iekļauti ekspozīcijā. Sadarbībā ar LMA pasniedzējiem un studentiem izstādei tiek veidots oriģināls iekārtojums, kur objekti grupēti nevis saskaņā ar to tapšanas hronoloģiju, bet atbilstoši pielietojuma tematiskai ievirzei – iela, kafejnīca, cirks, māja, kabinets, buduārs. Arī mēs ikdienā vienlaicīgi izmantojam dažādos laikos tapušus priekšmetus. Izstādes eksponāti tiks papildināti ar videofilmu demonstrējumiem par slavenajiem franču dizaineriem (Filipu Starku, brāļiem Burulekiem un citiem). 

Izstādei sagatavota īpaša izglītības programma – sarunas un Francijas speciālistu lekcijas. Piemēram, 18. oktobrī plkst. 14.00 visiem interesentiem būs iespēja iepazīties ar Francijā labi zināmās dizaineres Matali Krasē (Matali Crasset) radošo darbību (www.matalicrasset.com).

Pēdējā gada laikā novērota liela muzeja apmeklētāju interese par dizaina vēsturi un aktualitātēm. Kā pozitīvi piemēri jāmin sarunu cikls „Vārds Latvijas dizaineriem”, lekcijas ciklā „Klasiskās vērtības” un citi pasākumi, kas piesaista lielu mērķauditoriju – dizaina speciālistus, mākslas skolu pasniedzējus un studējošo jaunatni. Domājams, ka jaunais projekts būs vēl viens solis dizaina popularizēšanai Latvijas sabiedrībā. Novērtējot dizainu ne tikai kā greznu luksusa lietu, bet kā sava laika vizuālās kultūras liecinieku, izstāde mācīs skatīties, saprast un vērtēt dizaina nozīmi plašākā un dziļākā kontekstā.

Teksts: Inese Baranovska

 

 

Izstādi organizē: 

Izstādi atbalsta: