» DMDM  » IZZINI  » IZSTĀDES  » 2010  » ART DECO STILS - STARPKARU PERIODA MODE  
LV ||EN ||RU
DEKORATĪVĀS MĀKSLAS UN DIZAINA MUZEJS

Art Deco stils - starpkaru perioda mode

Modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva (Parīze) tērpu kolekcijas izstāde



4. AUGUSTS31. OKTOBRIS. 2010
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs: Lielā zāle


Preses konference
Art Deco stils – starpkaru perioda mode
4. AUGUSTS. 2010
Art Deco. Ekskursija
3. SEPTEMBRIS. 2010
Art Deco. Radošā darbnīca pieaugušajiem
Diāna Dimza Dimme
3. SEPTEMBRIS. 2010
Art Deco stils un latviešu māksla
Ilzes Martinsones lekcija
24. SEPTEMBRIS. 2010
Laimīgais stils un skaistums
Ģimenes dienas pasākums
3. OKTOBRIS. 2010
„Art Deco stils – starpkaru perioda mode”
Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādē
7. OKTOBRIS. 2010
Art Deco sieviete, māja un interjers
Renātes Čaupales lekcija
16. OKTOBRIS. 2010
Art Deco stils – starpkaru perioda mode
Tikšanās ar izstādes kuratori Alīdu Krēsliņu
24. OKTOBRIS. 2010
20.gs. 20.-30. gadu skaistuma kopšana šodien
Daces Brantes lekcija
24. OKTOBRIS. 2010
Bookmark and Share

No 2010. gada 4. augusta līdz 31. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņu ielā 10/20, Rīgā) būs apskatāma izstāde "Art Deco stils – starpkaru perioda mode".

Izstāde Art Deco stils – starpkaru perioda mode no Aleksandra Vasiļjeva /Alexandre Vassiliev/ Parīzes kolekcijas veltīta Eiropas sieviešu modes attīstībai starpkaru periodā /1918-1939/. Tajā eksponēti 80 tērpi un vairāk nekā 200 aksesuāru, kā arī fotogrāfijas un gleznas, kas attiecas uz 20.gs. 20.-30. gadu periodu un stāsta par pārmaiņām, ko pārcieta tā laika Eiropas mode, kad par vadošo arhitektūras, interjeru un dekoratīvi lietišķās mākslas stilu kļuva Art Deco stils, kas savu nosaukumu ieguva Parīzes Dekoratīvas mākslas izstādē (Des Arts Decoratifs) 1925. gadā.

Pirmā Pasaules kara beigas noveda pie ievērojamām izmaiņām Eiropas politiskajā kartē, kā rezultātā sagruva milzu impērijas – Krievija, Austroungārija, Otomanu impērija un Vācija. To vietā izveidojās jaunas valstis – Polija, Čehoslovākija, Ungārija, Baltijas valstis, kas netieši iespaidoja modes attīstību šai periodā, izsaucot lielu intereses vilni par Austrumeiropas folkloru modes pasaulē. Sieviešu emancipācijas sākums, iespēja iegūt augstāko izglītību, tiesības piedalīties balsošanā un tiesības uz laulības šķiršanu noveda pie zināmas sieviešu pašapziņas celšanās un vēlēšanās tuvoties vīrišķajam profesionālajā un sociālajā sfērā. Korsešu nomaiņa, ko jau 20.gadsimta sākumā bija pareģojis Pols Puarē (Paul Poiret), tā laika Parīzes modes ikona, ievērojami izmainīja ierasto, pieguļošo sievietes figūras konfigurāciju, kas noveda pie taisna silueta parādīšanās, un bija modē visā 20.gadsimta 20.-to gadu laikā. Vīriešu – karavīru masveida bojā eja Pirmā Pasaules kara laikā nojauca līdzsvaru starp vīriešiem un sievietēm, kuru skaits bija ievērojami pieaudzis. Un tas izraisīja lielāku savstarpējo konkurenci. Modē nāca „seksapīls” un tieksmei pēc atsevišķu ķermeņa daļu atkailināšanas 20.gadsimta 20.gados nav analoģiju modes vēsturē. Atkailināta mugura, rokas un kājas – lūk, galvenie Art Deco stila elementi tā attīstības pirmajā desmitgadē. Uz 1925. gadu svārku garums sniedzas līdz ceļiem, bet tieksme pēc džeza un jaunām dejām, tādām kā fokstrots, regtaims, čarlstons ieved modē pievilcīgas vieglas zīda kleitas, izšūtas ar stikla pērlītēm, stikla zīlītēm, fliteriem un neīstiem dārgakmeņiem, kurās sievietes ir pamanāmas pat naktī vai pie samazināta apgaismojuma džeza klubos. Sieviešu spilgto vampīru stila grimu diktēja Holivudas mēmā kino dīvas. To pastiprināja koši aksesuāri – pērlīšu somiņas un t.s. bezroktura somiņas (clutch bag), garas pērļu virtenes, diadēmas un neīsto dārgakmeņu vai briljantu piespraudes, papirosu un cigarešu turētāji, mazās cepurītes cloche, strausa spalvu boa, dažādu krāsu zīda zeķes, atklātas kurpes uz franču papēžiem.
Modes siluetus radīja daudzi šīs desmitgades ievērojami Parīzes dizaineri, kā Jean Patou, Gabriele Chanel, Jeanne Lanvin, Callot Soeurs, Worth un citi, kuru darbi ir izstādīti šai izstādē Rīgā. Ievērojama loma Art Deco stila veidošanā bija Krievijas emigrantiem, kas atrada Parīzē jaunu patvēruma vietu pēc 1917.gada revolūcijas. To vidū jāmin tādi dizaineri, kā Erte un Sonya Delaunay, kā arī sekojoši modes nami: Kitmir, Irfe, Adair, Yteb, Caris, kuru tērpi arī ir pārstāvēti izstādē.

Par lūzuma punktu Art Deco stilā kļuva 1929.gada rudens, kad Ņujorkā sākās Wall street finanšu krīze, kas noveda pie ekonomiskās krīzes un Lielās depresijas. Mode nekavējoties atsaucās uz savu klientu pirktspēju. Dārgās, ar pērlītēm izšūtās kleitas izgāja no modes. Tās nomainīja apspiests, pagarināts siluets no vienkrāsas auduma, bieži melnbaltā gammā, kas atbilda melnbaltā kino stilam, un nospēlēja pamatlicēja lomu veidojot 20.gadsimta 30.-to gadu gaumi. Jaunais sievietes tēls bija tālu no „seksapīlā vampīrisma”, kas bija populārs iepriekšējā desmitgadē. To nomainīja stils, kas bija tuvs pirmskara laika totalitārisma idejām ko diktēja Hitlera, Staļina, Musolīni un Franko estētika – ka sievietei ir jābūt sabiedrības pozitīvajam loceklim, mātei un bieži arī valdošās partijas biedram. 20.gadsimta 30.-to gadu pirmajā pusē siluets kļuva sievišķīgāks, akcentētas krūtis, nedaudz paaugstināta jostas vieta un gurni. Tajā jaušama antīkā stila neoklasiskā līnija, kas bija raksturīga visai pirmskara desmitgades mākslai, ko, pateicoties slīpā diega piegriezumam, ieviesa ģeniālā Madeleine Vionnet, kuras modelis arī ir apskatāms izstādē. Par sievietes skaistuma etalonu 20.gadsimta 30.-tajos gados kļuva zviedru-amerikāņu kinozvaigzne Greta Garbo, kuras plato plecu un garo skropstu atdarināšanai tiek izmantotas mākslīgās skropstas un polsteri.
Par modes ideju ģeneratori pirmskara periodā kļūst itāliete Elsa Schiaparelli, kuras sirreālistiskās izdomas un mīlestība uz fuksiju krāsu kļūst par vadošo Parīzes modē 20.gadsimta 30.-to gadu otrajā pusē. Šajā laikā Rīga veidojas par elegantu Baltijas centru. Par pašiem ievērojamākajiem pirmskara laika modes saloniem Latvijas galvaspilsētā kļūst tādi ateljē: K.Plauže, Kronbergs, Lambergs, bet nozīmīgākie cepuru saloni – Dzenits, Zvirbulis, Dagelis, Rašel Ribuš un citi. Modes tirgus attīstību Latvijā pārtrauca Otrais Pasaules karš un padomju okupācija, bet dažas atmiņas par Rīgas starpkaru perioda modi ir saglabājušās dokumentālajā filmā, kas tiek demonstrēta izstādē.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju.

Izsaku pateicību par izstādes finansiālo atbalstu:
Aizkraukles bankai,
Valsts Kultūrkapitāla fondam,
Rīgas domes Kultūras pārvaldei un citiem atbalstītājiem.

ALEXANDRE VASSILIEV www.vassiliev.com PARIS



Šo ekspozīciju muzejam ir veidojis Aleksandrs Vasiļjevs (Alexandre Vassiliev) – pasaulē plaši pazīstams modes vēsturnieks, teātra dizainers un kolekcionārs. Viņš ir arī 27 modes vēstures grāmatu un vairāku dokumentālo filmu autors, lektors un izstāžu projektu veidotājs. Aleksandrs Vasiļjevs dzimis Maskavā 1958.gadā un 1982.gadā emigrējis uz Parīzi. 2009.gadā viņš pirmo reizi daļu no savas Parīzes kolekcijas parādīja izstādē Rīgā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstādē „Viktorijas laika mode”, bet 2000.gadā Latvijas Nacionālajā operā veidoja baleta „Riekstkodis” māksliniecisko noformējumu. Viņš regulāri lasa lekcijas un vada seminārus visā pasaulē, tai skaitā arī Rīgā. Izstāde „Art Deco stils” iepriekš daļēji bija eksponēta Parīzē, Sidnejā, Honkongā, Tokijā, Santjago, Stambulā un Maskavā.

Izstādes kuratore – Alīda Krēsliņa

Bookmark and Share
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Skārņu iela 10/20, Rīga, LV-1050, Latvija