Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs dibināts 1989.gada 1.janvārī, apmeklētājiem atvērts kopš 1989.gada 6.jūlija. Līdz 2000.gadam muzejs bija Latvijas Mākslas muzeju apvienības struktūrvienība, no 2001.  līdz 2009.gadam patstāvīga juridiska persona – valsts muzejs LR Kultūras ministrijas pārziņā. Kopš 2010.gada 1.janvāra Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs pievienots Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Viena no muzeja pamatvērtībām ir tā ēkas. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs izvietots bijušajā Svētā Jura baznīcā, kas ir senākā saglabājusies mūra ēka Rīgā (valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6565). Savās baltā dolomīta sienās tā glabā visu pilsētas 800 gadu garo vēsturi. 1204.gadā Livonijas bīskaps Alberts ierādīja vietu romānikas stilā celtajai konventa tipa Zobenbrāļu ordeņa pils būvei netālu no savas pirmās rezidences starp tagadējo Skārņu, Kalēju ielu un Jāņa sētu. Jau 1208.gadā pils dienvidu korpusā atradusies kapela, nosaukta bruņinieku aizbildņa Svētā Jura vārdā. Senās hronikas liecina par nemitīgiem kariem, kas risinājušies starp Ordeni, bīskapu un Rīgas namniekiem par laicīgās un garīgās varas sadali pilsētā. Lielākais konflikts norisinājies 1297.gadā, kad Sv.Jura baznīca tika nodedzināta. 14.gadsimtā baznīcā ierīkots Svētā Gara hospitālis, bet 15.gadsimtā tajā saimniekoja franciskāņu mūki. 16.gadsimtā reformācijas grautiņos baznīca tika izdemolēta. 17.gadsimtā kaņepāju, linu un mastu priežu tirgotāji bijušajā baznīcā ierīkoja noliktavas, izbūvējot sadalījumu starpstāvos, kas nedaudz restaurētā veidā saglabājies vēl šodien. Noliktavas ar svētā gara – Zilā, Baltā, Brūnā baložu simboliem kalpoja saimnieciskām vajadzībām līdz pat 1980.gadu vidum, kad Polijas senatnes pieminekļu restaurācijas firma PKZ uzsāka arheoloģiskās, vēsturiskās un arhitektoniskās izpētes un vēlāk arī rekonstrukcijas darbus speciāli muzeja vajadzībām, kurus pabeidza 1988.gadā.