Keramikas kolekcija

Keramikas kolekcijā glabājas keramikas un porcelāna priekšmeti, kurus darinājuši Latvijas mākslinieki laika posmā no 19. gs. beigām līdz mūsdienām. Tāpat kolekcija sniedz ieskatu atsevišķu Latvijas porcelāna apgleznošanas darbnīcu un porcelāna rūpnīcu darbībā no 20. gs. 30. gadiem līdz 20. gs. beigām.

Kolekcijas diapazons ir plašs: no funkcionāliem traukiem līdz dekoratīviem priekšmetiem, no sīkplastikas līdz lielformāta dārza keramikai. Izstrādājumu klāstā akcentējams mākslinieka Anša Cīruļa keramikas mantojums un Latvijas Mākslas akadēmijas Rūdolfa Pelšes Keramikas meistardarbnīcas (19241944) absolventu devums.

 

Valdošās tendences nozares attīstībā padomju periodā raksturo starptautiski atzītā mākslinieka Pētera Martinsona un citu viņa laikabiedru darinājumi. Mūsdienu keramikas un porcelāna mākslā sabiedrībai aktuālas tēmas sarežģītos tehnoloģiskos risinājumos demonstrē Ilona Romule, Juris Bergins, Skuja/Braden un Elīna Titāne.

 

Muzejs īpaši lepojas ar porcelāna apgleznošanas darbnīcas „Baltars” (19251928) kolekciju, kas ietverta Latvijas kultūras kanonā kā daļa no nacionālās nozīmes kultūras vērtību kopuma. Mākslas porcelāns, apgleznots pēc gleznotāju Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un grafiķa Sigismunda Vidberga zīmētajām skicēm, vērtējams kā izcila parādība visas Eiropas mākslas kontekstā. „Baltars” kolekcija balstās uz „zelta fonda” eksponātiem, kas mākslas muzeju krājumā tika iegādāti 20. gs. 20. gados. Kopš 1925. gada Pasaules izstādes Parīzē, kad kolekcija ieguva zelta medaļu, tā skaitliski pieaugusi un mūsdienās guvusi starptautisku atzinību.

 

Arī Jēkaba Bīnes porcelāna servīze „Tauta” ir viens no kolekcijas iezīmīgākajiem darbiem, kas 1937. gada Pasaules izstādē Parīzē ieguva zelta medaļu.

Saistītās galerijas