Simbolisma laiks Latvijā
Briseles rātsnama izstāžu zāle Brisele, Beļģija

Briseles vēsturiskajā centrā, ar krāšņajiem puķu paklājiem slavenajā Lielajā laukumā (Grand-Place / Grote Markt), slejas iespaidīgais manierisma stilā celtais rātsnams (Hôtel de Ville / Stadhuis), kura izstāžu zālē no 2010. gada 10. jūnija līdz 19. septembrim, gandrīz vienlaicīgi ar Beļģijas prezidentūras laiku Eiropas Savienībā, būs skatāma latviešu mākslas izstāde no LNMM krājuma „Simbolisma laiks Latvijā”.

 

Briseles pilsētas organizācijas „Bruxelles-Musées-Expositions” un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotā izstāde iepazīstina ar izcilo latviešu mākslas klasiķu Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera un viņu laikabiedru Jēkaba Belzēna, Aleksandra Romana un Rūdolfa Pērles glezniecību no 19. gadsimta beigām līdz Pirmajam pasaules karam. Kolekciju papildina Ādama Alkšņa, Alises Dmitrijevas, Pētera Krastiņa, Jaņa Rozentāla, Teodora Ūdera un Riharda Zariņa zīmējumi un grafika.

Izstāde tālāk ceļos uz Luksemburgas Nacionālo vēstures un mākslas muzeju, līdz ar to LNMM pastāvīgajā ekspozīcijā veselu gadu nebūs skatāmi tādi nozīmīgi darbi kā Rozentāla „Princese ar pērtiķi”, „Teika” un „Melnā čūska”, Purvīša „Ziema” un „Rudens”, Valtera „Zemnieku meitene”, „Pīles” un „Mežs”, Pērles „Saulīt’ vēlu vakarā”.

Līdz 27. jūnijam Beļģijas Karaliskajā mākslas muzejā Briselē notiek izstāde „Simbolisms Beļģijā”, kas, pirmoreiz tik vērienīgi atklājot šīs kustības panorāmu, liecina par „dekadences” laikmeta joprojām aktuālo skanējumu. Šajā kontekstā mūsu kolekcija iegūst īpašu nozīmi, ļaujot iepazīt Latvijas mākslas savdabību un meklēt kopsakarības.

Simbolisms kā mākslas virziens dzimis Rietumeiropas kosmopolītiskajā 19. gadsimta beigu augsnē, tā būtība saistās ar vispārcilvēciskām idejām, taču latviešu mākslā tiek paustas arī laikmeta noskaņas, raisot pārdomas par nacionālās mākslas mērķtiecīgo ceļu uz radošo briedumu. Virziena daudzslāņainā valoda, kurā sintezēti vācu, somu un franču mākslas paraugi, veidojas saistībā ar jūgendstila plastisko stilistiku. Cilvēka tēls atklājas ne tikai laikabiedru portretos, bet arī mitoloģijas un folkloras sižetos; savukārt daba atspoguļo Latvijas lauku, mežu un upju ainavas rāmo krāsainību tikai ziemeļzemēm raksturīgajā pelēcināto krēslas stundu apgaismojumā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izstādi organizējis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Beļģijas franču kopienas „Wallonie-Bruxelles International”, „AirBaltic” un būvfirmas „RE&RE” atbalstu. Savukārt „Bruxelles-Musées-Expositions” izdevis katalogu angļu, franču un flāmu valodā, kā arī veidojis izstādes reklāmu.

Teksts: Dace Lamberga