Trauslais izaicinājums
Kārlim Padegam - 100

Kārlim Padegam - 100

No 2011. gada 4. novembra Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā) skatāmas divas Kārļa Padega (1911–1940) simtgades atcerei veltītas izstādes: „Trauslais izaicinājums” Baltajā zālē un „Padegs un pilsoniskā madāma” Mazajā zālē. Līdz 2011. gada beigām izstādi jau apmeklējuši vairāk kā 13000 skatītāju. Atsaucoties neizsīkstošajai sabiedrības interesei, muzejs ir radis iespēju pagarināt izstādes laiku līdz 2012. gada 12. februārim.

Trauslais izaicinājums

Baltajā zālē

Mazliet neticami, ka kopš kādreiz ekstravagantākā Rīgas mākslinieka, vienlaikus dendija un autsaidera Kārļa Padega dzimšanas pagājis vesels gadsimts. Viņš nodzīvoja tikai nedaudz vairāk nekā 28 gadus, bet paša radītās leģendas arī pēckara – padomju – gados neļāva Kārli Padegu aizmirst. 1930. gadu Rīgas vidē mākslinieks bija kā savrups izņēmums, bet jau pirms laba laika pārtapis vienā no tās krāšņākajiem tēliem.

Kārli Padegu var raksturot kā izaicinošu modernistu un vēlīnu romantiķi, kura darbos atrodams gan ekspresionisma kliedziens, gan jaunās lietišķības rūpīgums, gan vēlīnas jūgendstila vai viņa laikam tuvākās Art Deco iezīmes. Tam līdzās – sirreālismam vai postmodernismam piedienīgas ironiskas rotaļas un pat popartam raksturīga masu kultūras elementu apgūšana. Savos zīmējumos un gleznās Padegs palika pārliecināts figurālists. Laikabiedriem viņa izteikti personīgā, subjektīvā māksla, kas balstīta uz krasiem pretstatiem un nereāla skaistuma meklējumiem, dažkārt šķita priekšlaicīgi novecojusi. Tiem, kas viņu iepazina 1980. gados, Padegs šķita pārsteidzoši laikmetīgs.

Kārļa Padega 100 gadu atceres izstāde „Trauslais izaicinājums” ir iespēja vēlreiz pārliecināties par viņa kā krīzes laika mākslinieka – izsmalcināta zīmētāja un paradoksāla domātāja – mūsdienīgumu šodienas pasaulē, kurā īstenību arvien vairāk aizstāj paralēlā virtuālā realitāte. Atkal sastopoties ar labākajiem Padega darbiem – labi zināmajiem, sen neredzētiem vai pat nekad neizstādītiem – varēsim sev atbildēt, vai starpkaru Rīgu šokējošā māksla un gados jaunā pilsētnieka sastrēdzinātās sajūtas joprojām spēj pārsteigt, mulsināt un uzrunāt pavisam tieši.

1936. gadā rakstiņā „Šausmu zīmētājs” Kārlis Padegs centās atvairīt viņam nereti izteiktos pārmetumus par to, ka viņa darbos trūkst ierasto centienu pēc skaistuma, kas sastopams tepat zemes virsū: „Bet pasaulē ir arī tik daudz riebīga – un tas tad arī kādam jāzīmē, atbildu. Es nekā nesaku, kad citi zīmē skaistas puķītes un rozā mākonīšus – lai taču man atļauj zīmēt to, ko es gribu. Es gribu rādīt dzīves ēnas puses, to, ko mēs labprāt negribam skatīt, lai nesabojātu savu apetīti.”

Izstādē muzeja Baltajā zālē eksponēti Padega darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma un privātām kolekcijām (tostarp viens zīmējums no ASV), aptverot vairākus tematiskos ciklus, kas caurvijuši autora daiļradi.

Viena no galvenajām mākslinieka darbos ir pretkara tēma. Padegs attēlo karu kā absolūto ļaunumu, kā humānisma krīzi un visam pāri – kā indivīda traģēdiju, kura tiek ilustrēta ar kara invalīda pieredzi. Pretkara tēmas risinājumā līdzās karā cietušajiem autors attēlo trauslas sievietes – mātes, draudzenes, mīļākās, savdabīgi traktētas madonnas.

Kārļa Padega pašradītajam publiskajam tēlam labi piestāv viņa zīmētie uzdzīves skati, kuros piedalās ostmalas un nomaļu krodziņu raibā publika – jūrnieki, klaidoņi un ielas meitas. Tomēr aiz dzīru ainām slēpjas vēlme aizmirsties un patverties no skarbās realitātes.

Mākslinieka aizraušanās ar literatūru un paša literārās dotības ļāva viņam rotaļāties ar skatītāju šablonisko uztveri un provocēt viņus, piešķirot darbiem sentimentālas asociācijas raisošus nosaukumus, kas krasi disonē ar to sižetu traģisko vēstījumu. Literāro sižetu interpretācijās Kārlis Padegs galvenokārt smeļas ierosmi no autoriem, kas runā par vispārcilvēciskām problēmām – Knuta Hamsuna, Oskara Vailda un Fjodora Dostojevska.

Neatņemama Padega mākslas un personības daļa ir viņa pašportreti, ironiski tverti, ar deformētiem vaibstiem, kultivējot popularitāti iemantojušo ciniķa tēlu, arī saspēlē starp mākslinieku un viņa modelēm. Interesanti, ka sižetiskajās kompozīcijās bieži sastopami paša autora portretiskie vaibsti. Viņš attēlo sevi gan kā pašpārliecinātu siržu lauzēju, gan kā nožēlojamu klaidoni, gan kā trauslu sapņotāju.

Baltajai zālei piegulošajā Hēges zālē apskatāmi latviešu mākslinieku – Gotlība Kaņepa, Kurta Fridrihsona, Visvalža Rūsas, Ernas Geistautes, Oļega Skaraiņa, Bruno Strautiņa, Aivara Vilipsona un Andra Vārpas veltījumi Kārlim Padegam, kura neierastais spāniskais izskats pārsteidza laikabiedrus, bet neordinārā personība ieintriģēja māksliniekus, kas viņa darbus iepazina tikai krietnu laiku pēc meistara nāves.

Kārļa Padega simtajā dzimšanas dienā grāmatu apgāds „Neputns” izdos apjomīgu Jāņa Kalnača monogrāfiju „Rīgas dendijs un autsaiders”, kas apkopo rūpīgā pētniecības darbā savāktos materiālus par leģendām apvītā mākslinieka dzīvi un darbiem.

Teksts: Jānis Kalnačs

 

Biļešu cenas abām izstādēm:
 

Izstāde tikai Baltajā zālē:
Pieaugušie: LVL 2,50 (2,00)*
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1,50 (1,00)
Ģimenes biļete (1–2 pieaugušie ar 1–4 bērniem vai viena daudzbērnu ģimene): LVL 4,00
*Iekavās norādītas cenas 1 apmeklētājam grupā, kurā ir vismaz 10 dalībnieki. Grupas vadītājam ieeja bez maksas.
 

Izstāde Baltajā un Mazajā zālē:
Pieaugušie: LVL 3,00 (2,50)
Skolēni, studenti, pensionāri: LVL 1,50 (1,00)