Gleznas

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē
K. Valdemāra ielā 10a, Rīgā

Pazīstamā naivās mākslas pārstāvja, gleznotāja Filipa Šalajeva darbu izstāde.

Mākslinieka autodidakta Filipa Šalajeva gleznu izstāde apliecina veco patiesību, ka katra mākslinieka vērtību – vai tas būtu augsti mācīts profesionālis vai nemācīts primitīvists – nosaka viņa garīgā pasaule. Mākslinieka dominējošais žanrs bija animālija, kurā visspilgtāk atainojās gleznieciskā rokraksta īpatnības, spēks un pievilcība. Lauvas, tīģeri, leopardi, vilki, mežacūkas, lapsas, zirgi, suņi Filipa Šalajeva mākslā ir apbrīnojami vitāli un dvēseliski, un zvēru dzīve mākslinieka skatījumā bija ne mazāk aizraujoša un nozīmīga kā cilvēka mūžs. Filips Šalajevs bija ražīgs: viņš kāri tvēra un atainoja dažādus sadzīviskus sižetus, gleznoja savu iecienīto literāro varoņu (Dersu Uzala), mākslinieku (Vincents van Gogs) un rakstnieku (Fjodors Dostojevskis) iztēles portretus, liriskus sieviešu un bērnu tēlojumus. Gleznotājs Uldis Zemzaris uzskata, ka Filipa Šalajeva māksla „atrodas šķirtnē starp naivistu un simboliski noskaņotu ekspresīvu reālistu, starp pašdarbnieku un vientuļu, bet neatlaidīgi un vērienīgi pilnveidojušos mākslinieku”. 

Filips Šalajevs dzimis 1929. gadā Krievijā un glezniecībai pievērsās 32 gadu vecumā. Būdams augstas kategorijas instrumentu atslēdznieks, viņš, jau pašmācības ceļā uzkrājis plašu teorētisko zināšanu klāstu par mākslu un literatūru, nolēma pamācīties gleznot VEF kultūras nama tēlotājas mākslas studijā. Tā laika studijas vadītājs gleznotājs Uldis Zemzaris pamanīja un pienācīgi novērtēja jaunā mākslinieka talanta īpatnības, temperamentu un perspektīvas. Jau 1975. gadā Latvijas dabas muzejā notika pirmā Filipa Šalajeva personālizstāde. Kopš tā laika mākslinieks aktīvi piedalījās daudzās izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs – Krievijā, Vācijā, Holandē.

Izstādē LNMM Mazajā zālē eksponētas Filipa Šalajeva 1990. gados gleznotās animālijas un portreti no mākslinieka ģimenes kolekcijas, kā arī viņa atraitnes Valentīnas Šalajevas muzejam dāvinātās gleznas.

Teksts: Valda Knāviņa