Simbolisms un dekadence – Ziemeļu perspektīva
Latviešu glezniecības pērles ciemosies prinča Eušēna pilī Valdemārsudē

No 2015. gada 19. septembra līdz 2016. gada 24. janvārim viens no Stokholmas iecienītākajiem mākslas muzejiem „Prinča Eušēna Valdemārsude” aicina uz vērienīgu 19.–20. gadsimta mijas mākslas izstādi „Simbolisms un dekadence – Ziemeļu perspektīva” („Symbolism och dekadens – ett nordiskt perspektiv”), kurā blakus Zviedrijai un citām ziemeļu valstīm ar divpadsmit darbiem pārstāvēta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija.

 

Zviedrijas princis Eušēns (Prins Eugen, 1865–1947), izcils noskaņu ainavu gleznotājs, mākslu apguvis gan Zviedrijā, gan Parīzē pie simbolista Pjēra Pivī de Šavāna (Pierre Puvis de Chavannes). Savu muižu, darbus un mākslas kolekciju viņš atstāja mantojumā valstij, un muzejs ne tikai pastāvīgo ekspozīciju, bet arī izstādes bieži velta simbolisma tematikai. Pēc Valdemārsudes (Prins Eugens Waldemarsudde) direktores Karinas Sidēnas (Karin Sidén) domām, izstāde „Simbolisms un dekadence – Ziemeļu perspektīva” koncentrējas uz Zviedrijas un kaimiņvalstu mākslu, literatūru, tēlniecību un dekoratīvo mākslu laikā ap iepriekšējo gadsimtu miju, īpaši atzīmējot, ka pirmo reizi tiek atspoguļota radniecība starp Skandināvijas un Latvijas simbolismu – daudziem jaunu un nepazīstamu mākslas jomu.

 

Izstāde veltīta virziena vadošai tēmai – saistībai ar mītu un pasaku teiksmaino pasauli, nāvi un dekadenci, ar nacionālo romantismu un dabas noskaņām. Glezniecību, tēlniecību, grafiku un dekoratīvo mākslu reprezentē Skandināvijā un Rietumeiropā slaveni vārdi: princis Eušēns un plašāk kā rakstnieks pazīstamais Augusts Strindbergs (August Strindberg, Zviedrija), Pontavenas laika Pols Gogēns (Paul Gauguin) un Ežēns Karjērs (Eugène Carrière, Francija), Akseli Gallens-Kallela (Akseli Gallen-Kallela, Somija) un Edvards Munks (Edvard Munch, Norvēģija).

 

Latvijas simbolismu zviedru kolēģi ievēroja 2010. gadā izstādē „Simbolisma laikmets Latvijā” Briselē un īpaši Stokholmā vēlējās redzēt Jaņa Rozentāla gleznu „Princese ar pērtiķi” (1913). Tā latviešu glezniecības pērle ciemosies prinča Eušēna pilī Valdemārsudē, kas atrodas romantiskā parkā pie Valdemāra līča. Latvijas mākslu ekspozīcijā vēl pārstāv Jaņa Rozentāla audekli „Nāve” (1897), „Pēc pirmajiem gaiļiem” (ap 1905), „Kārdināšana” (1913) un 1910. gadā radītie meti Rīgas Latviešu biedrības nama freskām, Vilhelma Purvīša saulaini majestātiskā „Ziema” (ap 1908), Rūdolfa Pērles „Saule” (1916), Johana Valtera „Birzs” (1903), kā arī Riharda Zariņa oforti no cikla „Ko Latvijas meži šalc” (1908–1911) un sērīgais „Dzejnieka kaps” (1913).

 

Teksts: Dace Lamberga