PRESES KONFERENCE: LNMM informēs par gatavošanos izstādei Parīzē, izmaiņām pastāvīgajā ekspozīcijā un unikālu dāvinājumu
01.02.2018 12:00
Ceturtdien, 2018. gada 1. februārī, plkst. 12.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ielūdz mediju pārstāvjus uz preses konferenci, kurā informēs par izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” sagatavošanas gaitu Parīzē un ar to saistītajām izmaiņām pastāvīgajā ekspozīcijā, kā arī par izcilu papildinājumu LNMM krājumam – divu Rozentāla gleznu dāvinājumu no Taubes ģimenes. Pasākuma norises vieta: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas pastāvīgā ekspozīcija (Simbolisma zāle 3. stāvā, Jaņa Rozentāla laukumā 1, Rīgā). Dalībnieku reģistrācija: plkst. 11.30–12.00.

2017. gada 1. jūnijā preses konferencē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) paziņoja, ka top vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts – izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes”). Izstāde Francijā, Orsē muzejā Parīzē (10.04.–15.07.2018.) būs viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs, kura ietvaros franču skatītājiem un daudziem tūkstošiem tūristu būs iespēja ne tikai labāk iepazīt Latvijas un pārējo Baltijas valstu mākslu, bet arī apmeklēt mūzikas pasākumus, diskusijas un lekcijas, kuras šajā “Baltijas pavasarī” norisināsies Parīzē.

 

Gatavojot mākslas darbus plašajai starptautiskajai izstādei, LNMM daļēji maina pastāvīgo ekspozīciju “Latvijas māksla. 1900–1915”. Svinot Latvijas simtgadi, Taubes ģimene dāvina muzejam divas Jaņa Rozentāla (1866–1916) gleznas.

 

Preses konferencē piedalās:

  • Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore;
  • Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja, izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Latvijas sadaļas projekta vadītāja;
  • Dr. art. Aija Brasliņa, LNMM Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas (18. gs.–20. gs. 1. puse) vadītāja, pastāvīgās ekspozīcijas “Latvijas māksla. 1780–1940” kuratore;
  • Iveta Derkusova, LNMM direktora vietniece krājuma darbā;
  • Vija Balode-Taube, Taubes dzimtas pārstāve.

Preses konferenci vada Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

 

Pasākuma laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus konferences dalībniekiem.

Pēc oficiālās daļas būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas.

 

IZMAIŅAS LNMM PASTĀVĪGAJĀ EKSPOZĪCIJĀ

Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” virskurators, simbolisma pētnieks Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) kopā ar kolēģiem no četru Baltijas valstu nacionālajiem mākslas muzejiem Rīgā, Tallinā, Viļņā un Kauņā strādā kopš 2016. gada, un darba grupa aktīvi gatavojas lielajam notikumam: top izstādes katalogs, ir izstrādāta ekspozīcijas dizaina koncepcija. Orsē muzejā būs skatāmi 167 darbi no Baltijas valstu muzeju krājumiem, tostarp no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja uz Parīzi aizceļos 60 eksponāti.

 

Šobrīd izstādes veidošanas process tuvojas kulminācijai, un, lai sagatavotu mākslas darbus transportēšanai uz Parīzi, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs janvārī ir veicis daļēju pastāvīgās ekspozīcijas maiņu, kuru vērīgākie muzeja apmeklētāji, iespējams, jau ir pamanījuši.

 

No pastāvīgās ekspozīcijas “Latvijas māksla. 1900–1915” divām zālēm, kurās Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Johana Valtera un viņu laikabiedru darbos atklājas nacionālā romantisma, jūgendstila un simbolisma attīstības process 20. gadsimta sākuma Latvijas mākslā, vairāk nekā 15 eksponāti ceļos uz Orsē muzeju. Starp tiem ir tādas Latvijas mākslas vēstures ikonas kā Vilhelma Purvīša “Pavasara ūdeņi (Maestoso)” (ap 1910), Jaņa Rozentāla “Arkādija” (ap 1910) un “Princese ar pērtiķi” (1913), Rūdolfa Pērles “Saule” (1916) un citas gleznas, grafikas un tēlniecības darbi.

 

Veicot izmaiņas pastāvīgajā ekspozīcijā, ir saglabāts attiecīgajām zālēm noteiktais hronoloģiskais ietvars, vienlaikus akcentējot tieši simbolisma laikmetam raksturīgās iezīmes, sabalsojot ekspozīciju Rīgā ar Baltijas simbolisma skati Parīzē. Uz laiku pārveidotajā muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā iekļauti mazāk zināmi ievērojamo meistaru darbi, tādējādi paplašinot kanonisko Purvīša, Rozentāla un Valtera gleznu kopuma radītos priekšstatus par šo periodu Latvijas mākslā.

 

TAUBES ĢIMENES DĀVINĀJUMS

Viena glezna, ko apmeklētāji ieraudzīs atjaunotajā ekspozīcijā, ir īpaša. Sagaidot Latvijas simtgadi, muzejs ir saņēmis pārsteidzošu un unikālu dāvinājumu no Taubes ģimenes – Jaņa Rozentāla gleznas “Gulbju jaunavas” (ap 1910) un “Sievietes portrets (Smaids)” (1914).

 

Jaņa Rozentāla jubilejas gada (2016) retrospektīvās izstādes un apjomīgā albuma tapšanas laikā šo gleznu atrašanās vieta mākslas zinātniekiem nebija zināma, lai gan darbi bija pazīstami no Rīgas pilsētas mākslas muzejā sarīkotās Rozentāla piemiņas izstādes (1935) fotogrāfijām (tagad Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā), kā arī pēc reprodukcijām un katalogu informācijas.

 

Kad 2017. gada vasaras nogalē ar LNMM sazinājās Vija Balode-Taube, muzeja speciālistiem bija patiess prieks uzzināt, ka gleznas ir saglabājušās līdz mūsdienām.

 

Taubes ģimenes pārstāve iepazīstināja ar savas dzimtas vēsturi, kuras liecinieces bijušas arī abas gleznas. Kara gados ģimene tās bija aizvedusi līdzi uz Vāciju, bet vēlāk – uz Kanādu un ASV, līdz 1994. gadā gleznas tika atvestas atpakaļ uz dzimteni. Latvijas simtgades svinības ir bijis pamudinājums Taubes ģimenei pasniegt šo simbolisko dāvanu Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, jo, kā vairākkārt uzsvērusi Vija Balode-Taube, “tās ir piederīgas Latvijai”.

 

Gleznas no Jaņa Rozentāla iegādājies Jānis Taube (1879–1928) – diplomāts, politiķis, rūpnieks, namīpašnieks un sabiedrisks darbinieks. Taubes paveiktā saraksts ir ievērojams: viņš bija pirmais Latvijas konsuls Petrogradā, Padomju Krievijā; 1920. gadā ievēlēts Latvijas Satversmes sapulcē, pārstāvot “Nacionālā centra” partiju; dibināja ādas siksnu rūpnīcu un apdrošināšanas sabiedrību “Latvijas Lloids”; darbojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas un izdevniecības “Valters un Rapa” valdē; bija Latvijas Sporta biedrības un Latvijas Olimpiskās komitejas goda priekšsēdētājs.

 

Pēc Jāņa Taubes nāves viņa īpašumus mantoja brālis Jēkabs Rūdolfs Taube, pie kura pēctečiem paaudžu maiņā nonāca abas muzejam uzdāvinātās gleznas. Dāvinājumu muzejam kopīgi nodeva Jēkaba Rūdolfa Taubes mazdēla Jāņa Taubes atraitne Dace Taube, viņu bērni Maruta Taube un Jānis Ēriks Taube, kā arī Jāņa Taubes māsa Vija Balode-Taube.

 

Muzejs priecājas pavēstīt, ka glezniecības restauratore-meistare Dita Murziņa ir pabeigusi gleznas “Gulbju jaunavas” restaurāciju, un Rozentāla meistardarbs ir iekļauts pārveidotajā pastāvīgajā ekspozīcijā. Gleznas restaurācijas procesa aprakstu un fotogrāfijas muzejs publicēs savā mājas lapā, sadaļā “Restaurācija”.

 

Jaunieguvums papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Glezniecības kolekciju ar tajā iepriekš nepārstāvēto, bet Rozentāla daiļradei tik raksturīgo simbolisko sižetu. Janis Rozentāls saliedējis teiksmainu mītisku pasauli ar dabas realitātes iespaidiem arkādiskā noskaņā, kas atbalso “skaistā laikmeta” (la belle époque) estētismu un garīgo gaisotni. Gaismas ieskautie, idealizētie un jūgendiski stilizētie pasakas tēli gleznoti gaišā, vēsā kolorītā ar pastoziem triepieniem. Savās kompozīcijās mākslinieks gulbju jaunavu un Saules meitu tēlus atkārtojis daudzreiz, nacionālā romantisma interesi par folkloras mantojumu savienojot ar simbolistu iemīļotajiem sapņojuma un brīnumainu pārvērtību motīviem.

 

Preses konferences laikā būs iespējams aplūkot arī Jaņa Rozentāla gleznu “Sievietes portrets (Smaids)”.

 

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Iveta Derkusova, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktora vietniece krājuma darbā

T: (+371) 67 325021

E: Iveta.Derkusova@lnmm.lv

Saistītie jaunumi
Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes