Ārzemju glezniecība

Glezniecības krājuma pirmsākumus veido privātās kolekcijas, kas, sākot ar 18. gadsimta beigām, novēlētas Rīgas pilsētai. Tagad krājumā ir ap tūkstoš dažādu Rietumeiropas skolu darbu. Kaut gan pārstāvētas visas galvenās skolas, visplašākās pēc apjoma ir 17. gadsimta holandiešu un 19. gadsimta vācu glezniecības skola.

16. gadsimta nīderlandiešu glezniecības nelielajā kolekcijā ir ievērojami manierisma stila darbi - Pītera Ārtsena glezna Kristus pie krusta un Bartolomeja Sprangera Ādams un Ieva.

Holandiešu gleznu krājumu veido ap 170 darbu, izcilākie ainavu gleznotāji ir Pīters de Moleins, Jans Porselliss un Sālomons fan Rausdāls. Holandes 17. gadsimta reālistiskajā glezniecībā muzeja kolekcijā pārstāvēti visi žanri.

Flāmu mākslas kolekcijas apjoms ir ap 50 gleznu. Kolekcijā ir tādu ievērojamu meistaru darbi kā Fransa Frankena, jaunākā, Ķēniņu pielūgšanās, Antonisa fan Deika darbnīcas Orānijas-Nasavas prinča Vilhelma II portrets un Kristofa Jākobsa fan der Lāmena Pazudušais dēls.

Franču mākslas kolekcija plašāk pārstāvēta ar 19. gadsimta mākslinieku darbiem, piemēram, ar romantisma laika mākslinieku Ežēna Izabē, Orasa Vernē un barbizoniešu Šarla Dobiņī un Ežēna Siserī gleznām. Muzeja kolekcijā ir impresionisma ievērojamākā pārstāvja Kloda Monē 1895. gada darbs Ziemas ainava. Sandvīkene.

17. un 18. gadsimta itāļu mākslas kolekcijā atrodas baroka laika Lukas Džordāno glezna Zālamans pielūdz elku dievus.

Vācu mākslas kolekcijā ir vairāki renesanses laika darbi, kā, piemēram, 1542. gada Volfganga Krodela, vecākā glezna Lats ar meitām un 16.gs. sākuma Frankfurtes skolas nezināma mākslinieka darbs Vīrietis ar neļķi. 18. gadsimta glezniecību pārstāv izcilais vācu portreta meistars Antons Grafs. 19. gadsimta sākuma vācu romantiskā ainava pārstāvēta ar Karla Lesinga darbu. Kolekcijā ir vācu mākslai raksturīgās reālisma virziena sadzīves žanra gleznas, kā arī Baltijas vācu mākslinieku darbi.

Austriešu mākslas kolekcijā ir vairākas Hansa Makarta gleznas, to starpā lielā Lapitu un kentauru cīņa.

Anglijas mākslas kolekcijā nozīmīgākie ir 19. gadsimta gleznotāju Edvīna Henrija Lendsīra un Abrahama Kūpera darbi.

Muzeja kolekciju hronoloģiski noslēdz beļģu 20. gadsimta sākuma dažādu mākslas virzienu un žanru darbi. Beļģu mākslas kolekciju (ap 55 gleznas) muzejs ieguva galvenokārt kā dāvinājumu no māksliniekiem pēc Rīgā 1932. gadā sarīkotās izstādes. Kā nozīmīgākie autori minami Luijs Buserē, Izidors Opsomers, Pjērs Polī un Ežēns Žils Žozefs Lārmanss.