Latvijas Nacionālais mākslas muzejs gadu pēc atklāšanas
2017. gada 4. maijā aprit gads kopš Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas (Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1) atklāšanas pēc vērienīgas rekonstrukcijas un restaurācijas. Muzejs ir guvis lielu sabiedrības interesi, gada laikā pulcējot 333 589 apmeklētājus.

Atzīmējot pirmo gadadienu kopš Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) vēsturiskās galvenās ēkas jaunatklāšanas, š. g. 4. maijā no plkst. 12.00 līdz 16.00 muzejs rīko akciju sadarbībā ar saldējumu “Klasika”, kuras ietvaros pēc muzeja apmeklējuma ģimenēm, uzrādot Ģimenes biļeti, pie galvenās ieejas un laukumā pie Esplanādes parka tiks dāvināti saldējumi.

 

“Gads ir bijis ļoti dinamisks un pacilājošs. Esam pateicīgi gan par sabiedrības atzinību, gan par kritiski paustajiem vārdiem, kas norāda uz patiesu ieinteresētību. Īpašs gandarījums par lielo ģimeņu skaitu muzejā un daudziem priecīgiem apmeklētājiem. Muzeja klātbūtne pavisam noteikti ir cēlusi apkārtējās sabiedrības dzīves kvalitāti. Mainījusies arī muzeja iekšējā vide – uzlaboti pakalpojumi un palielinājies izstāžu apjoms, kas ir izaicinājums LNMM komandai. Vēlos teikt lielu paldies muzeja darbiniekiem, kuri ir radoši un aktīvi, veiksmīgi tiekot galā ar darba uzdevumiem,” aizvadīto gadu komentē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

 

Neviltotu apmeklētāju uzmanību guvusi LNMM galvenās ēkas atjaunotā, modernizētā vide un arhitektūra, kas ir atzīmēta ar Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2016. Tāpat skatītāji augsti vērtē iespējas kvalitatīvi un jēgpilni pavadīt laiku muzejā, iepazīstot ekspozīcijas, izmēģinot izglītības piedāvājumus un gūstot jaunu pieredzi. LNMM aptaujā ticis noskaidrots, ka lielākajai daļai apmeklētāju (87%) pavadītais laiks muzejā ir bijis pozitīvs un atkārtošanas vērts piedzīvojums, kā arī ir pagarinājies apmeklējuma ilgums. Kā apliecinājums sabiedrības atzinībai bija apbalvojums “Kilograms kultūras 2016”, ko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēmis nominācijā “Gada notikums”.

 

Pēc rekonstrukcijas LNMM radusies iespēja pirmo reizi parādīt Latvijas mākslas vēstures kopainu divu gadsimtu garumā pastāvīgajā ekspozīcijā “Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts”. Tagad skatītājiem ir pieejami mākslas darbi, kas tapuši laika periodā pēc Otrā pasaules kara līdz 2000. gadam un kas ilgāku laiku nebija aplūkojami vienkopus. Līdzās tradicionālajiem mākslas veidiem – glezniecībai, tēlniecībai un grafikai – ekspozīcijā iekļautas fotogrāfijas, instalācijas un videodarbi.

 

LNMM strādā pie mūsdienīgas komunikācijas politikas, iedzīvinot muzeja misiju – izglītot sabiedrību un rosināt interesi par Latvijas vizuālās mākslas liecībām, akcentējot nacionālās mākslas skolas vietu kultūras vēsturē un laikmetīgajos procesos. Pirmajā darbības gadā tika īstenoti vairāki apjomīgi izstāžu projekti, piemēram, “Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība”, “Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika” un “Purvīša balva 2017”. Sekojot sabiedrības vēlmēm un interesēm, izstrādāti jauni izglītības projekti, no kuriem populārākie – muzeja mobilā aplikācija un Ģimenes soma.

 

Sevišķi ir pieaudzis ģimeņu apmeklējumu skaits – tās veido aptuveni 10% no muzeja kopējā apmeklētāju skaita, un ir palielinājies uz pusi, salīdzinot ar periodu pirms rekonstrukcijas. LNMM tiek vērtēts kā ģimenēm draudzīga vieta, jo nodrošinātas demokrātiskas ieejas cenas ģimenes apmeklējumam, uzlabota fiziskā piekļuve un paplašināts izglītojošais piedāvājums.

 

“Muzejā izdevies radīt estētisku, nepārslogotu un harmonisku vidi, kurā ir patīkami atrasties un kur gribas atgriezties. Ļoti patīkami, ka muzejs ir kļuvis vēl draudzīgāks, atvērtāks un pieejamāks. Īpaši novērtēju iespēju piedalīties izglītojošās nodarbībās. Mēs ar meitiņu nepacietīgi gaidām sestdienu rītus, lai dotos uz nodarbībām “Es un māksla”. Tās ļauj apstāties, sajust un ielūkoties dziļāk gan mākslas darbos, gan sevī. Esmu pateicīga, ka mums ir tāda izdevība,” ar savu pieredzi dalās muzeja apmeklētāja un mamma Kristīne Dūdiņa.

 

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja lomu sabiedrības izglītošanā uzsver arī mākslinieks, 2017. gada Purvīša balvas laureāts Krišs Salmanis: “Atjaunoto muzeju pirmoreiz apmeklēju aiz ziņkārības vēl pirms tā atklāšanas Atvērto durvju dienās 2015. gada decembrī. Tādu ziņkārīgo bija daudz, un to var saprast. Bet arī vēlāk, kad sienas jau klāja mākslas darbi, gadījās reizes, kad pat noelsos par garajām rindām pie kases un garderobē. Tā kā man aizvien vairāk šķiet, ka gandrīz visu nedienu panaceja ir izglītība – un muzeja loma tās sniegšanā ir neapstrīdama, – tad gluži savtīgu interešu vārdā ceru, ka apmeklētāji atjaunoto muzeju arī turpmāk vienkārši gāzīs no kājām.”

 

“Muzejs ir kļuvis saistošs ne tikai ar programmu, bet arī ar arhitektūru. Ir paplašinājusies muzeja auditorija, redzu vairāk jaunu svešvalodās runājošu cilvēku. Muzejs ir labi pārstāvēts un cienīts sociālajos tīklos, kļūstot par līderi arī virtuālajā vidē. Nākotnē jādomā, kā muzeju labāk iesaistīt pilsētvidē, izmantojot abus laukumus abās ēkas pusēs. Vadošās kultūras institūcijas statusu savukārt stiprinātu aktīvāka starptautiskā aprite – būtu interesanti iepazīties ar ārvalstu kuratoru versijām par Latvijas mākslu un redzēt arhitektus izstāžu dizaineru statusā,” savu vērtējumu par muzeja pirmo darbības gadu pauž arhitektūras kritiķe Ieva Zībārte.

 

Turpmākajā darbības periodā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs vēlas noturēt apmeklētāju interesi un piedāvās augstvērtīgus pakalpojumus, mērķtiecīgi iesaistīs jauniešu auditoriju un ar apjomīgu izstāžu programmu gatavosies Latvijas valsts simtgades svinībām.

Saistītās preses relīzes