Baltijas valstu simtgades izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Orsē muzejā Parīzē apmeklējuši vairāk nekā 236 000 interesentu no visas pasaules
Ir noslēdzies vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas simtgades starptautiskās programmas notikumiem – izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”, kas no 10. aprīļa līdz 15. jūlijam bija skatāma Orsē (Musée d’Orsay) muzejā Parīzē. Projekts iepazīstinājis 236 079 mākslas metropoles apmeklētājus ar Baltiju, tās mākslu, tradīcijām un kultūru. Dienā izstāde pulcējusi vidēji 3000 apmeklētāju no visas pasaules.

Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” veidota ar mērķi iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kura tapusi 19. un 20. gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā.

 

2015. gadā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) nāca ar iniciatīvu – veidot sadarbības projektu kopā ar kolēģiem Baltijā, kā arī uzrunāja franču kuratoru un simbolisma pētnieku Rodolfu Rapeti (Rodolphe Rapetti) radīt vienotu mākslas skati, kura eksponēšanas vieta būtu Eiropas kultūras metropole – Parīze. Plašajā izstādē bija apskatāmi 167 darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) kolekcijām.

 

Kopš 2016. gada pie projekta attīstības sadarbībā ar Franciju intensīvu sagatavošanas darbu veica Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, trīs Baltijas valstu četri nacionālie mākslas muzeji, Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Republiku vēstniecības Francijā.

 

Paverot jaunu lappusi Baltijas valstu mākslas vēsturē un attiecībās ar Franciju, 9. aprīlī to atklāja četru valstu prezidenti – Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron), Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid), Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė). Lieli nopelni izstādes īstenošanā pienākas arī Orsē muzeja prezidentei, mākslas zinātniecei Loransai Dekārai (Laurence des Cars), kurai, stājoties amatā, viens no pirmajiem rīkojumiem bija Baltijas simbolisma izstādes organizēšana.

 

Orsē muzeja prezidente Loransa Dekāra (Laurence des Cars) pauž gandarījumu par sadarbību un uzsver projekta politisko nozīmi: “Tas ir Eiropas līmeņa oficiāls ziņojums. Izstāde neskāra tikai mākslas vēstures jautājumus, bet izjautāja arī, kas ir Eiropa kopumā. Eiropa ir tās kultūra, un mums ir tendence to aizmirst. Mēs ļoti daudz runājam par ekonomiku, nāciju savstarpējiem saspīlējumiem, taču jautājums ir arī par kopīgo saikni starp Eiropas valstīm. Un šī saikne ir kultūra un vēsture.”

 

Izstādi bagātināja daudzveidīga kultūras programma, kas iedvesmoja iepazīt Baltijas valstu mūziku un kora dziesmas, baudīt pasaulslavenā vijolnieka, ansambļa “Kremerata Baltica” vadītāja Gidona Krēmera talantu, kā arī izprast Baltijas valstu vēsturi, klausoties Latvijas eksprezidentes Dr. Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesstāstu. Lielu publikas atsaucību guva četru latviešu diasporu koru “Ugunis” no Briseles, “Meluzīna” no Luksemburgas, “Trejzemīte” no Strasbūras, Freiburgas un Bāzeles un “Latve” no Parīzes uzstāšanās.

 

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde: “Esam gandarīti, ka trīs mēnešu laikā ar Baltijas mākslu Orsē muzejā ir iepazinušies ļoti daudzi apmeklētāji no visas pasaules. Šī izstāde ir lielisks pierādījums mūsu valstu vizuālās mākslas konkurētspējai un izcilībai starptautiskajā arēnā. Turklāt šis kopprojekts ir veicinājis Baltijas valstu savstarpējo sadarbību - veiksmīgi izveidotā simtgades starptautiskā programma ir rezultējusies īpaša Baltijas kultūras fonda izveidē, kas nodrošinās pēctecību un kopīgu projektu veidošanu arī nākotnē.”

 

“Baltijas valstu nacionālo mākslas muzeju kopprojekts – izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” savu mērķi ir sasniedzis, pārliecinoši atgādinot par Baltijas vietu Eiropā, kā arī pierādot, ka šo valstu māksla 19.-20. gadsimta mijā atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpašības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā,” komentē projekta vadītāja, Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja.

 

Ar izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” izskaņu Orsē muzejā projekts vēl nebeidzas. Pēc Parīzes ekspozīcija dosies uz Tallinu, kur tā tiks parādīta Igaunijas Mākslas muzejā KUMU no 2018. gada 12. oktobra līdz 2019. gada 3. februārim. Vēlāk tā plānota arī Viļņā un Rīgā. Katrs no kaimiņvalstu trīs muzejiem piedāvās savu versiju, skatījumu un zinātnisko pienesumu.

 

 

 

IZSTĀDES ĢENERĀLKURATORS un KONCEPCIJAS AUTORS:

Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti), Francijas nacionālā mantojuma galvenais glabātājs, Kompjēņas un Blerankūras nacionālo muzeju direktors

 

PROJEKTA VADĪTĀJA:

Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece,

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja,

izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Latvijas sadaļas projekta vadītāja

 

IZSTĀDES SADAĻAS “LATVIJAS SIMBOLISMS” KURATORE:

Dr. art. Dace Lamberga, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes
Saistītās galerijas