2021. gada trešajā ceturksnī Purvīša balvai 2023 nominētas Oļa Vasiļjeva, Elīna Vītola un Flo Kasearu
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2023. gada aprīlī, ir nominējusi trīs autorus:

OĻU VASIĻJEVU par izstādi “Laika Tips” galerijā “427” (30.07.–28.08.2021.).

Nominācijas pamatojums: “Mazformāta izstāde, kurā atjautīgi un konceptuāli precīzi izvērstas Oļas Vasiļjevas mākslinieciskajai praksei piemītošās literāras, sociālas un kulturālas atsauces.

 

Pamanīts vai Rīgas tukšuma burzmā garām paskrējis, “Laika Tips” ir viens no pilsētas kultūras sezonas rūpīgi slēptiem dārgumiem – galerijas telpu un tās mazumtirdzniecības veikala pagātni izspēlējošs horeogrāfisks inscenējums. Vasiļjevas iecienītās nekrāsas, aizgājušo periodu rūpnieciskā dizaina paliekas, tekstila lupatiņas un daudz pārējā šajā instalācijā piepulcējas majestātiskai “Roly-Poly” figūrai. Šis stiklā pūstais, trauslais, senu marionešu kultūru uzvedinošais elements ir ekspozīcijas fināla akords, kas šodienas sociālās ievainojamības kontekstā sniedz pienesumu tam, kā uzturēt neatlaidību un rast rūdību šajā nelaimju laikmetā,” izvēli skaidro Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule.

 

ELĪNU VĪTOLU un igauņu mākslinieci FLO KASEARU par kopdarbu “Griezums” Eduarda Smiļģa Teātra muzejā festivāla “Survival Kit 12” ietvaros (03.09.–31.10.2021.).

Nominācijas pamatojums: “Pāri muzeja teritorijai izkārta tikko kā tirkīzzilajā baseinā izmazgātā “netīrā veļa” – simbolisks nošķīrums starp Smiļģa muzeja un tā teritorijas tiesisko dalījumu trīs īpašnieku starpā (Rīgas pašvaldība, valsts un Smiļģa pēcnācēji). “Griezums” te vienlaicīgi kļūst par norādi uz kāda konkrēta apģērba piegriezumu, par attēlu, kas veidots griežot, par plakni, kas it kā atdala kādas atsevišķas daļas, zem kurām var arī palīst un paskatīties uz to, kas slēpjas mākslas darba vienā vai otrā pusē, par zelta griezumu, kura skaistums slēpjas dabiskās izmaiņās, kas ietekmē mākslas darbu ik dienas. Smagais audums latviešu teātra korifeja bijušajā mājvietā atgādina par priekškaru, kas var gan aizsegt un atdalīt uz skatuves notiekošo, gan konkrētā brīdī atsegt un padarīt to saskatāmu. Kādu stratēģiju mēs izvēlēsimies?

 

Uzskatu, ka nomināciju pamato Elīnas Vītolas un Flo Kasearu spēja radīt idejiski nostrādātu un konkrētai vietai piesaistītu gleznu/instalāciju/skulptūru/vides objektu, kas paplašinātā kontekstā liek sāpīgi domāt par aktuālo robežu (mūru, sienu, meža joslu u.c.) krīzi pasaulē,” stāsta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule.

 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 5 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija:

  • Ievas Putniņas un Zanes Haneles Putniņas kopizstāde “Kuru tu mīli vairāk?” galerijā “Smiļka” (27.08.–10.09.2021.);
  • Kristas un Reiņa Dzudzilo darbs “Pieskarties saulei” grupas izstādē “Pielidot tuvāk saulei. Mīti un rituāli” mākslas festivālā “Cēsis 2021” (10.07.–15.08.2021.);
  • Kristīnes Krauzes-Sluckas personālizstāde “Paklausīgais pieskāriens” Rīgas Fotogrāfijas biennāles “Next 2021” izstādes “Digitālie viduslaiki” ietvaros (03.09.–03.10.2021.).

 

EKSPERTI 2021.–2022. GADĀ

Laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada decembra beigām Purvīša balvas 2023 neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore Līna Birzaka-Priekule, kuratore un Kim? Laikmetīgās mākslas centra programmas direktore Zane Onckule, kuratore un mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas Maģistra programmas vadītāja Antra Priede, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofs Igors Gubenko.

 

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

 

Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

 

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē www.purvisabalva.lv/lv/ekspertu-nominacijas ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

 

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

 

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam SalmanimAnnai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”. Par septītās Purvīša balvas laureāti 2021. gadā kļuvusi māksliniece Amanda Ziemele par personālizstādi “Kvantu matu implanti”.

 

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

 

PROJEKTA PATRONS:

 

SADARBĪBAS PARTNERI:

Saistītās preses relīzes