“Neputna” sērijā “Latvijas mākslas klasika” iznāk grāmata par Rihardu Zariņu
Izdevniecības “Neputns” Latvijas mākslas klasiķiem veltīto sēriju papildina grāmata par latviešu nacionālās grafikas skolas pamatlicēju Rihardu Zariņu (1869–1939). Grāmatas autore ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja numismāte, pētniece Kristīne Ducmane. Sērijas māksliniece – Anta Pence.

“Perfekti pārzinādams daudzās grafikas tehnikas, šo prasmi viņš dāsni dāvāja saviem audzēkņiem Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas meistardarbnīcā un Valstspapīru spiestuvē. Zariņa talants spoži izpaudās skrupulozi perfektajos naudaszīmju projektos un gatavajās zīmēs, gan Krievijas impērijā, gan starpkaru Latvijas Republikā darinot starptautiski atzītus naudaszīmju šedevrus. Kā virtuozs zīmētājs viņš precizitāti apvienoja ar romantisku fantāzijas lidojumu, ilustrējot latviešu tautas pasakas un tautasdziesmas, tāpat piedalījās satīriskajā žurnālā “Svari”, izgatavoja daudz zīmējumu grāmatu vākiem, kā arī radīja ekslibrus, lietišķās un stājgrafikas darbus,” raksta Kristīne Ducmane.

 

Rihards Zariņš jeb Zarriņš (pats mākslinieks konsekventi lietojis un arī laikabiedri respektējuši šo uzvārda formu) absolvējis Aleksandra Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolu Pēterburgā, bijis arī viens no pulciņa “Rūķis” dibinātājiem un aktīvs tā biedrs. Pēc studijām, pateicoties saņemtajai Štiglica skolas stipendijai, izglītību papildinājis Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. Atgriežoties Krievijā, Rihards Zariņš sāk darbu Valstspapīru spiestuvē Pēterburgā, kur ar ievērojamiem panākumiem strādā 20 gadus.  Pēterburgas posmā uzplauka arī Riharda Zariņa talants grafikas jomā. Šajā laikā top oforta cikls “Ko Latvijas meži šalc”. 1919. gadā mākslinieks atgriežas Latvijā, kur izveidoja un līdz 1933. gadam vadīja Latvijas Valstspapīru spiestuvi. Zariņš ir zīmējis metus lielākajai daļai Latvijas Republikas papīra naudaszīmju, tāpat mākslinieks ir metālnaudas autors, par izcilāko uzskatāms 5 latu sudraba monētas dizains. Monēta kļuva par savdabīgu neatkarīgās Latvijas simbolu, akadēmiķa Jāņa Stradiņa vārdiem runājot, “Riharda Zariņa pieclatnieks ir mūsu monētu pasaules himna”.

 

No 1921. gada līdz 1936. gadam Rihards Zariņš Mākslas akadēmijā vadīja Grafikas meistardarbnīcu.

 

Par savu lielāko veikumu mākslinieks pats atzina “Latvju rakstus”, izdevumu, kam latviešu etnogrāfiskos materiālus viņš bija vācis jau kopš studiju gadiem. No 1926. līdz 1934. gadam Zariņš Mākslas akadēmijā lasīja latviešu ornamenta un etnogrāfijas kursu.

 

Sērija „Latvijas mākslas klasika” ir neliela izmēra grāmatas, kas ērti uztveramā veidā ļauj iepazīt Latvijas mākslas klasiķu darbus un to tapšanas apstākļus. Grāmatas ietver pilnu teksta tulkojumu angļu valodā un plašu reprodukciju klāstu. Katras grāmatas beigās atradīsiet arī laika joslu, kurā latviešu mākslinieku dzīvi iespējams skatīt pasaules notikumu kontekstā, atklājot kopsakarības, paralēles vai vienkārši interesantas sakritības.

 

Sērijā jau iznākušas grāmatas par Aleksandru Beļcovu, Borisu Bērziņu, Līviju Endzelīnu, Voldemāru Irbi, Jāni Liepiņu, Rūdolfu Pērli, Vilhelmu Purvīti, Kārli Padegu, Jani Rozentālu, Jāni Robertu Tillbergu, Konrādu Ubānu, Teodoru Ūderu, Johanu Valteru, Sigismundu Vidbergu. 

 

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, labākajās Latvijas grāmatnīcās, interneta veikalā www.neputns.lv.

Saistītie jaunumi
news-image
“Neputnā” klajā nāk “Kurzemes albums. Laikmeta portrets 18. gadsimta beigu – 19. gadsimta pirmās puses piemiņas albuma attēlos”
Izdevumā “Kurzemes albums” publicēta unikāla 18. gs. beigu – 19. gs. pirmās puses attēlu kolekcija, kas reiz piederējusi Kurzemē mitušajai Groškes – Kleinu dzimtai vairākās paaudzēs. Attēli papildināti ar komentāriem, kuros identificēti darbu autori, mākslinieciskās īpatnības. Savukārt izdevuma tekstu daļā vairāku autoru raksti gan par Groškes – Kleinu dzimtu, gan 18. gs. beigu, 19. gs. ikdienu Baltijas teritorijā, akcentējot sieviešu – albuma attēlu autoru – dzīves telpu.
news-image
Izdevniecība “Neputns” izdod piekto grāmatu detektīvstāstu sērijā bērniem “Mākslas detektīvi”
Bērnu detektīvstāstu sērijas “Mākslas detektīvi” piektās grāmatas piedzīvojumi norisinās sniegotas ziemas un pirmssvētku noskaņās. Noslēpumainais mākslinieks šoreiz Voldemārs Irbe, tautā dēvēts par baskāji Irbīti. Sērijas autore ir Luīze Pastore, māksliniece – Elīna Brasliņa.
news-image
Izdevniecībā “Neputns” klajā nāk māksliniekam Kārlim Hūnam veltīta grāmata
Kārļa Hūna 185. jubilejas gadā klajā nāk mākslas zinātnieces Edvardas Šmites grāmata par mākslinieku. Kārļa Hūna (1831–1877) daiļrade pieder Latvijas, Krievijas un Eiropas 19. gadsimta otrās puses mākslai, viņa darbi mūsdienās atrodas kolekcijās visā pasaulē – Valsts Krievu muzejā Sanktpēterburgā, Tretjakova galerijā Maskavā, Taškentas, Kauņas, Tallinas, Rīgas muzejos u. c. Izdevumā apkopotais materiāls ir līdz šim plašākais.
news-image
Klajā nāk “Klasiskais modernisms. Latvijas glezniecība 20. gadsimta sākumā” atkārtots un papildināts izdevums
Plašajā pētījumā mākslas zinātniece Dace Lamberga aplūko vienu no spožākajiem Latvijas mākslas vēstures posmiem. Atkārtotajā izdevumā papildinājumi galvenokārt ir attēlu klāstā – jauni Aleksandra Drēviņa, Gustava Kluča, Ugas Skulmes, Valdemāra Tones un Konrāda Ubāna darbi.