Hendriks Falks (1897–1986)
Nīderlande / Latvija

No 2012. gada 5. aprīļa līdz 3. jūnijam Mākslas muzeja „Rīgas Birža” Boses zālē (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs apskatāma holandiešu mākslinieka Hendrika Falka (Hendrik Valk; 1897–1986) gleznu izstāde, kurā apmeklētāji varēs iepazīties ar darbiem, kas radīti ietekmējoties no avangarda kustības „De Stijl”.

Paralēli Melngalvju namā būs eksponētas autora gleznas, kuras tapušas gan Holandē, gan vizīšu laikā Latvijā. Savukārt Mencendorfa namā tiks izstādītas Rīgas un Jūrmalas starpkaru laika fotogrāfijas, kā arī Falku ģimenes dokumenti.

Izstāde Mākslas muzejā „Rīgas Birža” parāda holandiešu gleznotāja Hendrika Falka daiļradi, kas ir pazīstama ar unikālu un savdabīgu rokrakstu. Mākslinieks savos darbos ir ļoti lakonisks gan līniju, gan krāsu izteiksmē, lai izceltu atainoto tēlu būtību. Viņa individuālais stils veidojās laikā, kad ap 1920. gadu Hendriks Falks iepazinās ar holandiešu avangarda kustību „De Stijl” („Stils”). Šīs kustības vadošajiem pārstāvjiem Pītam Mondriānam (Piet Mondrian) un Teo van Dusburgam (Theo van Doesburg) ir ievērojama loma 20. gadsimta mākslas vēsturē.

Grupa „De Stijl” tika dibināta 1917. gadā. Šīs apvienības mākslinieku darbu pamatā bija tīra abstrakcija, kompozīcijas tika vienkāršotas līdz vertikāli un horizontāli kārtotu līniju un laukumu ritmiem, un līdz ar melno un balto tika izmantotas vienīgi pamatkrāsas. Mākslinieciskā darbība tika balstīta uz ģeometriskā abstrakcionisma principiem, strādājot ar tādiem pamatelementiem kā taisna līnija, kvadrāts un taisnstūris, kas apvienoti izteikti asimetriskās kompozīcijās.

Teo van Dusburgs uzaicināja Hendriku Falku pievienoties kustībai „De Stijl”, bet viņš atteicās, lai visu mūžu darbotos kā individuāls mākslinieks. Lai gan Falks savā daiļradē strikti neievēroja abstraktās mākslas principus, arī viņa darbos, tāpat kā citiem apvienības dalībniekiem, ir vērojama taisnu līniju un krāsu skaidrība, kas ir raksturīga grupas „Stils” pārstāvju darbiem.

Māksliniekam ir bijusi cieša saistība ar Latviju. Starp 1930. un 1939. gadu Hendriks Falks apmeklējis Latviju vairākas reizes kopā ar savu dzīvesbiedri Tatjanu Falku-Kočerginu (1904–1998), kura dzimusi Rīgā un dzīvojusi Latvijā no 1918. līdz 1922. gadam. 1930. gados gandrīz katras vasaras brīvdienas Hendriks, viņa sieva un bērni pavadījuši Liepājā un Dubultos kopā ar Tatjanas vecākiem un māsu. Falks ņēmis līdzi savas otas un uzgleznojis dažus darbus, kurus var apskatīt Melngalvju namā. Savukārt muzejs „Mencendorfa nams” izstādē „Rīga starpkaru laikā. Nīderlandiešu gleznotājs Hendriks Falks un viņa sieva Tatjana Kočergina” piedāvā iepazīties ar Rīgas un Jūrmalas starpkaru laika fotogrāfijām un Falku ģimenes dokumentiem.

Izstāde ir tapusi sadarbībā ar Nīderlandes Karalistes vēstniecību Latvijā, Hendrika Falka fondu un „Veenkoloniaal muzeju Vēndamā (Nīderlandē).

Teksts: Dace Krīgere

 

HENDRIKS FALKS UN GRUPA “STILS”

Grupa “STILS” bija slavena holandiešu abstraktās mākslas kustība. Tās aizsākumi ir meklējami 1917. gadā, kad Pīts Mondriāns un Teo van Dusburgs, kustības vadošie mākslinieki, nodibināja mākslas laikrakstu „STILS” un attīstīja savas teorijas par tīru abstrakto mākslu.

Ar tīras abstrakcijas palīdzību tika meklēts veids, kā izteikt jaunu utopisku universālas un garīgas harmonijas ideālu. Kompozīcijas tika vienkāršotas līdz vertikāli un horizontāli kārtotu līniju, kvadrātu un taisnstūru ritmiem, un līdz ar melno un balto tika izmantotas vienīgi pamatkrāsas.

Lai gan Hendriks Falks, kuru Teo van Dusburgs uzaicināja pievienoties grupai „STILS”, nekad tai nedarbojās līdzi, tomēr šajā telpā var redzēt mākslinieka darbus, kas ir līdzīgi van Dusburga daiļradei. Tāpat kā grupas „STILS” mākslinieki, arī Falks vienkāršoja vizuālo realitāti līdz tās pamata būtībai, noteiktām formām. Detaļas tika izslēgtas. Piemēram, darba „Brokastis” (1920-1921) kompozīcijā galvām nav attēloti sejas vaibsti.

Pēc 1926. gada, kad Falks pārvācās uz Arnhem pilsētu, lai kļūtu par skolotāju Mākslas akadēmijā, viņš mainīja savu stilu. Apmēram līdz 1946. gadam mākslinieks lielākoties strādāja reālistiskā manierē.

 

ČETRI MŪZIĶI – HENDRIKS FALKS

Pēc 1945. gada Hendriks Falks apkopoja savu oriģinālo „Hendrika Falka stilu”, kuru mākslinieks attīstīja ap 1920. gadu. Izmantojot taisnas līnijas un minimālu detaļu skaitu, viņš savus darbus padarīja maksimāli skaidrus un izteiksmīgus.

Jo īpaši Falks specializējās portretu, ainavu, ziedu un cilvēku, kuri veic kādu darbību, gleznošanā. Viņa atainotie tēli vienmēr bija statiski, jo mākslinieks nebija ieinteresēts attēlot dzīves dinamisko pusi. Gluži kā gleznās šajā telpā, Falks koncentrējās uz cilvēkiem, kas bija nodevušies savam darbam – mūziķiem un māksliniekiem.

Mūzika ir mīļākā Hendrika Falka tēma. Viņa stila būtība cenšas attēlot pašas mūzikas būtību. Tas iedvesmoja arī krievu komponistu Aleksi Borisonu Abazu (1916-1994), kas bija bēglis no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un 1960-jos gados dzīvoja pie Falka ģimenes Nīderlandē. Iedvesmojoties no Falka gleznām, kas viņu apņēma mākslinieka mājās, Borisons Abaza sakomponēja vairākus skaņdarbus.

Teksts: Caroline Roodenburg

Mākslas muzeja „Rīgas Birža” suvenīru veikalā ir nopērkams šai izstādei īpaši veltīts buklets latviešu, krievu un angļu valodā.

 

[[comment]]