PRESES KONFERENCE izstādē “Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla”
image
21.10.2016 10:00
Piektdien, 2016. gada 21. oktobrī, plkst. 10:00 mediju pārstāvji tiek aicināti uz preses konferenci Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (MMRB; Doma laukumā 6, Vecrīgā), kurā tiks prezentēta izstāde “Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla”. Izstāde būs skatāma MMRB Lielajā zālē no š. g. 22. oktobra līdz 2017. gada 8. janvārim. Dalībnieku reģistrācija: plkst. 09:30–10:00.

Šāda mēroga Senās Ķīnas mākslas izstāde Latvijā viesosies pirmo reizi, piedāvājot ap 100 artefaktu izlasi sākot no Rietumu Džou dinastijas (1046.–771. g. p.m.ē.) līdz pat Min dinastijai (1368.–1644. g. m.ē.). Ekspozīcijā apmeklētāji ieraudzīs dažādus Senās Ķīnas mākslas priekšmetus – keramikas, porcelāna, bronzas, nefrīta, zelta, lakas un tekstila izstrādājumus, kas vairojuši Ķīnas amatnieku un mākslinieku slavu visā pasaulē.

 

Preses konferencē piedalās:

  • Egils Dzelme, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Āzijas un Okeānijas valstu nodaļas vadītājs – sniegs ieskatu Latvijas un Ķīnas sadarbībā;
  • Džou Mins (Zhou Ming), “Art Exhibitions China” direktora vietnieks – pastāstīs par izstādes saturisko koncepciju;
  • Daiga Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Ārzemju mākslas departamenta vadītāja, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja – runās par muzeja sadarbību ar Ķīnu pēdējo 25 gadu laikā;
  • Kristīne Milere, izstādes kuratore no Latvijas puses – iepazīstinās ar izstādes iekārtojuma koncepciju.

 

Preses konferences laikā žurnālisti varēs uzdot jautājumus izstādes organizatoriem.

Pēc oficiālās daļas no plkst. 10:30 būs iespēja individuāli intervēt projekta īstenošanā iesaistītās personas, fotografēt un filmēt ekspozīciju.

 

Muzejs aicina mediju pārstāvjus, kuri nevarēs apmeklēt preses konferenci, pieteikt intervijas, izstādes filmēšanu un fotografēšanu arī sev vēlamā laikā, sazinoties ar Kristīni Mileri pa tālruni (+371) 67 357534 vai e-pastu Kristine.Milere@lnmm.lv. Ārpus preses konferences būs iespējams intervēt Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāju Daigu Upenieci un izstādes kuratori Kristīni Mileri.

 

 

PAR  IZSTĀDI

Vairākus tūkstošus gadu senais Zīda ceļš, vedot tirgotājus pa neskaitāmām upēm un ceļiem, cauri kalniem un lejām, nodrošināja Austrumu un Rietumu kultūras, politikas un ekonomikas apmaiņu. Tas sākās Senajā Ķīnā un savienoja Centrālo un Rietumāziju ar Eiropu, atstājot daudzas vēsturiskās liecības no reģioniem, kas stiepās gar Zīda ceļu.

 

Izstāde “Zīda ceļš. Senās Ķīnas māksla” piedāvā ap 100 artefaktu izlasi sākot no Rietumu Džou dinastijas (1046.–771. g. p.m.ē.) līdz pat Min dinastijai (1368.–1644. g. m.ē.), parādot dažādus Senās Ķīnas mākslas priekšmetus no reģiona, kur sākās Zīda ceļš, un atklājot Austrumu un Rietumu kultūru mijiedarbību minētajā laika posmā. Zīda ceļš ietekmēja gan cilvēku materiālo, gan garīgo dzīvi. Tas sniedza iespēju Eiropai atklāt jaunas amatniecības tehnikas, materiālus, kultūru un ticību. Iespaidi aizceļoja arī uz Ķīnu, atspoguļojoties mākslā un amatniecībā izmantotajos ornamentos un tēlos, kā arī iepazīstinot Ķīnu ar citām kultūrām un reliģijām.

 

Lai gan tirdzniecības sakari sāka veidoties jau pirms Haņ dinastijas (206. g. p.m.ē.–220. g. m.ē.), pirmais lielais Zīda ceļa uzplaukums norisinājās tieši šajā periodā, tāpēc izstādē būs aplūkojami Haņ dinastijas keramikas, bronzas, nefrīta, zelta, lakas un tekstila mākslas paraugi.

 

Otrs lielākais Zīda ceļa uzplaukums saistāms ar Tan dinastiju (618.–907. g. m.ē.), kura ir uzskatāma par vienu no Senās Ķīnas kultūras augstākajiem punktiem. Tan dinastijas mākslas objektos spilgti parādās viens no Zīda ceļa simboliem – kamielis. Tirgotāju karavānas bieži vien izmantoja šo dzīvnieku, lai pārvadātu preces. Tas attēlots visdažādākajos materiālos – sākot ar keramiku un beidzot ar zeltu.

 

Izstādē apmeklētāji ieraudzīs arī daudzveidīgus tekstila izstrādājumus. Laikam ejot, apmaiņai un tirdzniecībai lietoja atšķirīgus priekšmetus, bet savu nosaukumu Zīda ceļš ieguvis pateicoties smalkajam audumam, kas iemantoja lielu popularitāti tirgotāju vidū. Ķīnā zīdu sāka ražot gandrīz pirms pieciem tūkstošiem gadu, taču Eiropā tikai viduslaikos. Tieši šī iemesla dēļ zīds Eiropā ilgus gadsimtus ir bijis vērtīgāks par zeltu.

 

Izstādi papildina artefakti no Ķīnas Sjiņdzjanas Uiguru autonomā apgabala, kas ir būtiska Zīda ceļa sastāvdaļa, jo trīs līdz četrus tūkstošus gadu atpakaļ kultūras apmaiņu starp Austrumiem un Rietumiem aizsāka nomadu migrācija. Eksponātos no šī reģiona būs redzama pirmā saikne starp Eiropu un Āziju. Tāpat izstādē iekļauti Senās Ķīnas mākslas priekšmeti, kuros manāmas pat grieķu un romiešu ietekmes. Tiks pārstāvēta arī Henaņas province, kas atrodas Huanhe upes vidusdaļā un lejtecē. Šī province tiek uzskatīta par Ķīnas kultūras šūpuli.

 

Šāda mēroga Senās Ķīnas mākslas izstāde Latvijā būs aplūkojama pirmo reizi, ne tikai parādot Sjiņdzjanas apgabala Zīda ceļa priekšmetus un Henaņas provinces Ķīnas kultūras artefaktus, bet arī iezīmējot Zīda ceļa lomu Austrumu un Rietumu kultūras apmaiņā.

 

Izstāde veltīta Ķīnas un Latvijas diplomātisko attiecību 25. gadadienai.

 

IZSTĀDES  PATRONĀŽA:

Dace Melbārde, Latvijas Republikas kultūras ministre

Luo Shugang, Ķīnas Tautas Republikas kultūras ministrs

Liu Yuzhu, Ķīnas Kultūras mantojuma pārvaldes direktors

 

PROJEKTA  VADĪTĀJI:

Daiga Upeniece, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja

Guan QiangXie JinyingChen FafenWang Jun, Ķīna

 

IZSTĀDES  KURATORES:

Cjaņa Vei (Qian Wei), “Art Exhibitions China”, Ķīna

Kristīne Milere, LNMM / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA, Latvija

 

IZSTĀDES  IEKĀRTOTĀJA:

Liesma Markova

 

IZSTĀDES VIZUĀLĀ KOMUNIKĀCIJA:

Kristīne Jansone

 

IZSTĀDES  DARBA  GRUPA:

Zhao GushanRen JieFeng XueLi WeiLi QinLi DaWang Jinwen, Vita Birzaka, Zane Lūse, Vita Ozoliņa, Baiba Uburģe, Una Kastanovska, Inta Tiltiņa, Nataļja Kurganova, Ginta Saukāne, Elizabete Šatrovska, Ieva Andžāne, Dzintars Baumanis, Rūdolfs Cunskis, Mārīte Āboltiņa

 

IZSTĀDES  ORGANIZATORI:

 

IZSTĀDES  ATBALSTĪTĀJI:

 

SADARBĪBAS  PARTNERI:

 

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes