KONCERTS: Mūzika Klusajai nedēļai no Antverpenes katedrāles
10.03.2018 17:00
Sestdien, 2018. gada 10. martā, plkst. 17.00 Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) aicina uz Lieldienu gaidīšanas laikam veltīto “Riga Baroque Ensemble” koncertu “Mūzika Klusajai nedēļai no Antverpenes katedrāles”.

Vakara gaitā “Riga Baroque Ensemble” mūziķi piedāvās klausītājiem iepazīties ar Latvijā iepriekš nedzirdētiem senās mūzikas paraugiem, kas veltīti ciešanu laikam pirms Lieldienām, tādējādi veicinot jaunus atklājumus Eiropas kultūras mantojumā. Koncerta programmā tiks atskaņoti pasaulē maz pazīstamu vēlīnā baroka laikmeta flāmu komponistu Jozefa Hektora Fioko (Joseph Hector Fiocco, 1703–1741) un Vilema de Feša (Willem de Fesch, 1687–1761) sacerējumi. Abu autoru radošā darbība bija saistīta ar Beļģiju, kur tie katrs kādā laika sprīdī ieņēmuši kapelmeistara amatu Antverpenes katedrālē Onze-Lieve-Vrouwekathedraal. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt divu pavadošo čellu dialogu, kas ir reta parādība senajā mūzikā, savukārt laikmeta garā iejusties palīdzēs Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Venēcijas zālē apskatāmie mākslas darbi.

 

Par Jozefu Hektoru Fioko ziņas ir visai skopas, bet daži fakti tomēr ir zināmi. Komponista ģimene ir 17. un 18. gadsimta Briseles galma mūziķi, kas nākuši no Venēcijas un pārvaldījuši taustiņinstrumentu spēli. Sākotnēji J. H. Fioko strādāja par kapelmeistaru Antverpenes katedrālē, bet 1737. gadā atgriezās Briselē, kur darbojās St. Michael un St. Gudula Romas katoļu baznīcā. Saviem skaņdarbiem autors iedvesmu smēlies no franču komponista Fransuā Kuperēna (François Couperin, 1668–1733) daiļrades, īpaši no svītām klavesīnam, Ēnu lasījumiem soprānam un basso continuo. Līdz mūsdienām saglabājušies pavisam nedaudzi Fioko skaņdarbi, un, izņemot “Pieces de clavecin, Op. 1”, tās pārsvarā ir vokālinstrumentāla žanra kompozīcijas.

 

Jozefa Hektora Fioko skaņdarbs “Lamentations du jeudi saint” tulkojumā no franču valodas nozīmē “Zaļās ceturtdienas lamentācijas” un saistās ar gavēņa laiku pirms Lieldienām. Tas rakstīts soprāna balsij, diviem čelliem un basso continuo. Baroka čella piesātinātais, samtainais un reizē žēlabainais tembrs īpaši paspilgtina lamentāciju nopūtas. Fioko izmanto instrumentālā sastāva samazināšanas principu: kompozīcijā atkāpjas soprāna balss, tad abi pavadošie čelli, atstājot spēlējam tikai basso continuo, tā simbolizējot Kristus aiziešanu. Līdzīgi kā Fransuā Kuperēna vokālinstrumentālajā ciklā “Leçons de ténèbres”, arī šeit, ņemot vērā liturģijas tradīcijas gavēņa periodā, koncerta noslēgumā tiek nodzēstas sveces, lai lūgšanas beigas ietin tumsa.

 

Iepriekšminēto lamentāciju intermēdijas veido flāmu vijolnieka virtuoza Vilema de Feša sonātes daļas vijolei un basso continuo, op. 4 nr. 1, re minorā. Savu profesionālo darbību de Fešs uzsācis Amsterdamā. No 1725. līdz 1731. gadam kapelmeistara pienākumus pildījis Antverpenes katedrālē, kur, pēc viņa atlaišanas par haotiskumu, tiešumu un nesaprašanos ar kolēģiem, šo amatu pārņēmis iepriekš minētais komponists Jozefs Hektors Fioko. Vēlāk de Fešs pārvācies uz Londonu, kur bijis respektabls vijolspēles profesors un koncertējošs vijolnieks.

 

Savas agrīnās sonātes Vilems de Fešs komponējis 17. gadsimta beigu un 18. gadsimta sākumam raksturīgā manierē, neaizmirstot virtuozitātes aspektu, bet vēlīnās sonātes, ietekmējoties no itāļu “galantā stila”, t. sk. Arkandželo Korelli (Arcangelo Corelli, 1653–1713) un Antonio Vivaldi (Antonio Lucio Vivaldi, 1678–1741) mūzikas, rakstījis kā vienkāršākas, lielākas ekspresijas idiomas apveltītus skaņdarbus. Dzīvojot Londonā, de Fešs spēlējis orķestrī pie Georga Frīdriha Hendeļa (Georg Friedrich Händel, 1685–1759), kurš atstāja zināmu ietekmi uz vijolnieka daiļradi. Neskaitot instrumentālus duetus, sonātes un koncertus, de Fešs komponējis arī vokālinstrumentālu mūziku: dziesmas un divas oratorijas, kuras ilgstoši tika uzskatītas par zudušām. 1980. gadā oratorijas “Joseph” (1746) manuskripta kopija bija atrasta Londonas Karaliskajā akadēmijā.

 

PAR MĀKSLINIEKIEM

Riga Baroque Ensemble” ir vieni no nedaudzajiem senās mūzikas atskaņotājiem Latvijā. Ansambļa sastāvā ir vēsturiskās interpretācijas lietpratēji, kuri studējuši un dibinājuši kontaktus Šveicē, Vācijā, Nīderlandē un citur: daudzsološais baroka soprāns Aija Veismane-Garkeviča, baroka vijolniece Anna Naudžūne, Rēzeknes Baroka dienu dibinātāja, baroka čelliste Ilze Grudule, baroka čelliste Danuta Ločmele, teorbists Mārtiņš Garkevičs un klavesīniste Veronika Rinkule.

 

 

ATBALSTĪTĀJI:

Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Lūznavas muiža, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA

 

NORISES VIETA:

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA / Doma laukums 6, Rīga

 

BIĻEŠU CENAS:

Ieejas biļete Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA pastāvīgajā ekspozīcijā.

Koncertā vietu skaits ir ierobežots (zāles ietilpība – 80 sēdvietas). Sēdvietas nav numurētas.

 

PAPILDU  INFORMĀCIJA:

Ieva Andžāne, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA komunikācijas speciāliste

T: (+371) 67 357534

E: Ieva.Andzane@lnmm.lv

Saistītās preses relīzes