Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA svin 5 gadu jubileju
Divas dienas – no 2016. gada 20. līdz 21. augustam – Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) svinēs piecu gadu jubileju un aicinās apmeklētājus baudīt īpaši izveidoto Ziemas dārzu.

PASĀKUMS

“Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA savā piektajā dzimšanas dienā sadarbībā ar arhitekti Liesmu Markovu, Latvijas Universitātes Botānisko dārzu un “Grand Thornton Baltic” rīdziniekiem dāvina Leona Baksta 1905. gadā veidotā Ziemas dārza rekonstrukcijas variāciju. Ziemas dārza stāsts ir saistīts ar Parīzes krievu baleta sezonu rīkotāja Sergeja Djagiļeva ieceri pamestajā Sanktpēterburgas Taurijas pilī sarīkot grandiozu portretu izstādi. Tolaik Djagiļevu, vēl pirms apsēstības ar baletu, bija pārņēmusi doma, ka viņš varētu kļūt par izcilu mākslas kuratoru. Lai izstādei būtu cēlāks un teatrālāks “ienāciens”, viņš uzaicināja Leonu Bakstu Taurijas pils improvizētajā ātrijā izveidot Ziemas dārzu. Izmantojot senās fotogrāfijas, Ziemas dārzs uz divām dienām tiek atjaunots. Saglabāta tiek ideja, bet izpildījums ir cits – atbilstošs RĪGAS BIRŽAS telpām. Mūsu mērķis ir demonstrēt milzīgo atšķirību, kas mūs šķir no izpratnes par izstāžu telpas iekārtojumu 20. gadsimta sākumā – salīdzinājumā ar šodienu. Ziemas dārza rekonstrukcija ir daļa no projekta “Leons Baksts un viņa laiks. Glezniecība, zīmējumi, fotogrāfijas”. Izstādi ar šādu nosaukumu pašlaik var apskatīt mūsu izstāžu zālēs,” stāsta Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja Daiga Upeniece.

 

PIRMIE  PIECI  GADI

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (MMRB) skatītājiem tika atvērts 2011. gada 20.–21. augustā. Šodien tā apmeklētāju skaits jau pamazām tuvojas miljonam – konkrēti tie ir vairāk nekā 750 tūkstoši. Pretēji statistikai par jaunatvērtiem muzejiem, kur veiksmīgākais ir pirmais gads, MMRB apmeklējums ar katru gadu palielinās. Augstākais tas bijis 2015. gadā – 155 819 interesenti.

 

Savu izstāžu darbību Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA 2011. gadā iesāka ar divām konceptuālām izstādēm: “Glasstress Rīga – darbi no Berengo studijas”, kas veidoja sasaisti ar Itāliju, reflektējot ar Venēcijas renesanses palaco formām Rīgas biržas ēkas arhitektūrā, un “Austrumu porcelāns un Nīderlande. Austrumu un Rietumu mijiedarbība 17. gadsimtā”, kas iezīmēja vienu no muzeja pamatkonceptiem – būt par saskarsmes punktu starp Austrumiem un Rietumiem.

 

Šo piecu gadu laikā muzejā ir norisinājušās vairāk nekā 40 vērienīgas izstādes, sniedzot iespēju Latvijas iedzīvotājiem un valsts viesiem iepazīties un skatīt savām acīm dažādu valstu un kultūru mākslu. Plašu rezonansi ieguva 2015. gada izstāde “Provansas valdzinājums”, kuras ietvaros ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu uz Latviju pirmo reizi atceļoja izcili 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta pirmās puses mākslinieku, t. sk. Pjēra Ogista Renuāra (Pierre-Auguste Renoir), Anrī Matisa (Henri Matisse), Vinsenta van Goga (Vincent van Gogh), Pola Gogēna (Paul Gauguin), Marka Šagāla (Marc Chagall), Raula Difī (Raoul Dufy) un Pablo Pikaso (Pablo Picasso) darbi. Īpašu apmeklētāju atsaucību baudījušas arī izstādes “Floras valstība. 17. gadsimta holandiešu un flāmu glezniecība” (2012), “Piranēzi. Romas antikvitātes” (2013), 20. gadsimta pirmās puses beļģu un latviešu glezniecības izstāde “Iespaidi un paralēles” (2013), Leha Majevska (Lech Majewski) personālizstāde “4 kustīgi dzejoļi” (2013), “Mikalojus Konstantins Čurļonis un Rūdolfs Pērle” (2014), Eiropas kultūras galvaspilsētas projekts “Senā Ēģipte. Tutanhamona dzintars” (2014), Mihaila Barišņikova (Михаил Барышников, Mikhail Baryshnikov) kolekcijas izstāde “Māksla man līdzās” (2015) u.c.

 

Laikmetīgās mākslas jomā, blakus īpašajam notikumam – Vijas Celmiņas personālizstādei “Dubultā realitāte” (2014) un izstāžu ciklam “Ar septiņjūdžu zābakiem” (2015) – Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA ir pazīstams ar ikgadējās Borisa un Ināras Teterevu mākslas programmas “TÊTE-À-TÊTE” dažādajām sarunām un performancēm, no kurām nenoliedzami populārākās ir multimediālā performance “Gondola” (2012) un kopēji ar žurnālu “Rīgas Laiks” organizētā “Domātava” (2013).

 

Tā kā Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA krājumos no 2010. gada glabājas arī krievu māksla, tad liels izstāžu un pasākumu kopums tiek veltīts tieši šīm, Baltijā apjomīgākajām, kolekcijām. Piecu gadu laikā sarīkotas vienpadsmit izstādes, no kurām sešas ārzemēs. Tie ir izstāžu projekti “Faberžē” (2012), “Sudraba laikmets. Krievu māksla no Baltijas valstu kolekcijām. 1890–1930” (2012), “Aleksandrs Drēviņš un Nadežda Udaļcova. Laiku virpulī” (2015), “Nikolajs Rērihs un Latvija” (2015), “Nikolajs Bogdanovs-Beļskis. 1868–1945. Glezniecība no Latvijas un Vācijas kolekcijām” (2016). Pašlaik muzejs gatavojas Rēriha darbu izstādi vest uz Viļņas Mākslas muzeju, bet daļa no šīs kolekcijas jau ir kļuvusi par muzeja pastāvīgo ekspozīciju.

 

Tuvākajā laikā plānota Baltijā pirmā Senās Ķīnas mākslas izstāde (no Rietumu Džou dinastijas 1046. g. pirms m.ē. – 771. g. pirms m.ē. līdz Min dinastijai 1368–1644 mūsu ērā). 2017. gada sākumā Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA iepriecinās apmeklētājus ar Spānijas izcilākā muzeja Prado kolekciju. Savukārt 2018. gadā, par godu Latvijas simtgadei, muzejā būs skatāma apjomīga Eiropas jūgendstila izstāde.

 

Lai realizētu šādus grandiozus projektus, ir nepieciešams atbalsts, tāpēc MMRB vēlas pateikt īpašu paldies visiem saviem neskaitāmajiem partneriem, jo īpaši Borisa un Ināras Teterevu fondam un Rietumu bankai. Organizējot starptautiskas izstādes, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA sadarbojies ar vairākiem pasaules muzejiem, tostarp Britu muzeju Londonā, Luvru Parīzē, Modernās mākslas muzeju Ņujorkā (MOMA), Makkī galeriju Ņujorkā, Nacionālās mākslas galeriju Vašingtonā, Sanfrancisko Modernās mākslas muzeju, Teita galeriju Londonā, Branlī muzeju, Orsē muzeju un Žorža Pompidū centru Parīzē, Nacionālo Pinakotēku Boloņā un daudziem citiem. Šīs sadarbības ir veicinājušas muzeja atpazīstamību pasaulē. MMRB ir aktīvs dažādu starptautisko organizāciju biedrs, t. sk. ICOM, CODART, ASEF, ASEMUS u.c.

 

Piecu darbības gadu laikā muzejs saņēmis vairākus apbalvojumus gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Viena no lielākajām atzinībām ir 2013. gadā iegūtā Eiropas Muzeju gada balva. Eiropas Muzeju gada balvas eksperti, piešķirot žūrijas speciālo balvu, ierindoja Mākslas muzeju RĪGAS BIRŽA astoņu veiksmīgāko pēdējo gadu laikā jaunatklāto muzeju kategorijā. Muzejs tika augsti novērtēts par mijiedarbību starp izcilas kvalitātes rekonstrukciju un noskaņu, ko radījis pats muzejs, īpaši uzsverot, ka sabiedrībai ir pieejama unikāla celtne, kuru iepriekš lietoja vien finanšu elites pārstāvji. MMRB ir arī balvas “Kilograms kultūras 2011” īpašnieks nominācijā “Gada notikums”.

 

Piecu gadu laikā ir notikušas dažādas izglītības programmas visām vecuma grupām – lekcijas, starptautiskas konferences, semināri, lasījumi, koncerti, ģimenes dienas, radošās darbnīcas un nodarbības. Izcilas un atšķirīgas sajūtas Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA muzikālajā dzīvē ienes Radio koris, jauniešu koris “Kamēr”, kamerorķestris “Sinfonietta Riga”, Rīgas Senās mūzikas centrs. Pagājušajā gadā Jura Žvikova koncerts “Meditācijas skaņās. Džons Keidžs” pirmo reizi tika nominēts Lielajai mūzikas balvai. Šo rudens sezonu iesāks Radio koris un Matīss Čudars, ar speciāli BIRŽAS ātrijam veidotu programmu “Meditācija balsīm un elektriskajai ģitārai”. Tā ir tikai neliela daļa no muzeja dzīves.

 

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA izsaka vislielāko pateicību saviem atbalstītājiem, sadarbības partneriem, draugiem un apmeklētājiem, vēlot visiem veiksmīgu turpmāko sadarbību.

 

PAPILDU  INFORMĀCIJA:

Daiga Upeniece, LNMM / Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA vadītāja

T: (+371) 67 228776, E: Daiga.Upeniece@lnmm.lv