Vēsture

Muzeja pirmsākumi meklējami 1920. gadā, kad tika dibināts Valsts mākslas muzejs. Pēc Otrā pasaules kara mainīts tā profils – vienā institūcijā apvienoja ārzemju mākslas kolekcijas, kas atradās bijušajā Valsts mākslas muzejā un Rīgas pilsētas mākslas muzejā (dibināts 1905. gadā, atrodas K. Valdemāra ielā 10a; tagadējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka). Vairāk nekā deviņdesmit gadus tas atradās Rīgas pilī.

 

Muzeja kolekciju veidošanas vēsture iesniedzas vēl senākos laikos, jo to pamatu veido bijušo Rīgas rātskungu, tirgotāju un birģermeistaru uzkrātās kolekcijas, kuras aizsākumi pārsvarā attiecināmi uz 18. gadsimta beigām un, jo īpaši, 19. gadsimtu. Mākslas muzeja „Rīgas Birža” ekspozīcijās var iepazīties arī ar daļu no bijušā Kurzemes provinces muzeja (Jelgava) un Latvijas Universitātes muzeja kolekcijām.

 

Muzeja ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta laikā no 1852. līdz 1855. gadam pēc vācu izcelsmes Pēterburgas arhitekta Haralda Jūliusa Boses (1812–1894) projekta īpaši Rīgas Biržai. Ēkas arhitektūru raksturo Venēcijas renesanses palaco stilistika, simbolizējot bagātību un pārpilnību. Rīgas Biržas ēkas telpas pirmo reizi nama pastāvēšanas vēsturē ir pilnībā atvērtas publikai.