INOVĀCIJAS MUZEJĀ 2018

LATVIJAS MUZEJU BIEDRĪBA 2018 – INOVĀCIJAS MUZEJĀ

 

Latvijas Muzeju biedrība par 2018. gada muzeja inovācijas projektu atzinusi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja veidotās videosērijas “Vienas gleznas stāsts”, kas tapušas sadarbībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš”.

“Vienas gleznas stāsts” ir izglītojošs projekts par muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā iekļautajiem mākslas darbiem, kas radīti 20. gadsimta 80.–90. gados. Šis periods iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas kultūrtelpā, kad mākslinieku ideju resurss bieži bija politika, ekoloģija un sociālā dzīve. Intervējot autorus, atklājas tiešs un nepastarpināts priekšstats par kontekstu, kādā mākslas darbi tapuši. Personīgie autoru stāsti ļauj atklāt gan nezināmas aizkulises un ierosmes tapšanas procesam, gan uzzināt autora emocionālo pārdzīvojumu, kas nereti muzeja skatītājam paliek apslēpts.

 

Materiāla plašā pieejamība virtuāli - muzeja mājas lapa, dažādas video vietnes un kā atsevišķa sadaļa muzeja mobilajā aplikācijā -, aktualizē muzeja pastāvīgās ekspozīcijas materiālu un ļauj muzeja apmeklētājam gūt papildu un paplašinātu pieredzi apmeklējuma laikā.

 

Projekta dalībnieki ir 10 autori, stāstot par savām gleznām, grafikām vai objektiem: Ieva Iltnere “Krievu valoda“ (1994), Daina Dagnija “Kritušais. I” (1987), Helēna Heinrihsone “Sieviete–Kristus” (1989), Ģirts Muižnieks “Dārzā” (1989), Juris Utāns “Pieturā” (1987), Sandra Krastiņa “Vai vējš?” (1999), Māris Subačs “Ainava ar salāpītām bungām” (1989), Dzintars Zilgalvis “Pēdējais balkons. Veltījums Mākslinieku savienības Gleznotāju sekcijai” (1990), Andris Breže “Politkaste I” (1990), “Politkaste II” (1990), “Citātu kaste” (1990), Leonards Laganovskis “Es iepērkos pie Engelsa. No diptiha “Uz veselību!”” (1989), “Es iepērkos pie Ļeņina. No diptiha “Uz veselību!”” (1989).

 

Balva nominācijā “Muzeja inovācijas projekts 2018” tiek piešķirta muzeja produktam vai pakalpojumam, kurā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību tiek interpretēts muzeja krājums un bagātināta muzeja apmeklētāju pieredze. Žūrijas komisija vērtēja to, kā tehnoloģiju izmantošana ietekmējusi gala lietotāja zināšanas, iesaistīšanos un sajūtas.

Saistītās galerijas