Laikmetīgās mākslas kolekcija

Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja uzdevums būs radīt iespēju redzēt, iepazīt, izjust un saprast laikmetīgās mākslas daudzveidību, tās dialektiku, procesu likumsakarības un mākslinieka personības neatkārtojamību, radot starptautiskas nozīmes laikmetīgās mākslas institūciju, kuras krājumu veidotu augstas klases mākslas darbi, kas tiek saglabāti, eksponēti un interpretēti atbilstoši visaugstākajiem kritērijiem ar vislielāko pieejamību un savstarpēji ieinteresētā dialogā ar dažādām sabiedrības grupām.

KRĀJUMA VEIDOŠANA

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glabājumā nodoto LMM pamatkrājumu veido 249 inventāra vienības, palīgkrājumu sastāda 69 vienības, tomēr šie skaitļi neatspoguļo kolekcijās esošo mākslas darbu skaitu (atsevišķas vienības, piemēram, Kristapa Ģelža darbs "Vakara pasaciņa", sastāv no deviņām lielformāta gleznām utt).

 

Topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā  pārstāvēti 68 mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Francijas, Norvēģijas un Krievijas: Anda Ārgale, Māris Ārgalis, Arturs Bērziņš, May Elin Eikås Bjerk, Ilmārs Blumbergs, Juris Boiko, Ēriks Božis, Māra Brašmane, Valdis Celms, Evelīna Deičmane, Juris Dimiters, Braco Dimitrijevičs, Dace Džeriņa, Zenta Dzividzinska, Andris Eglītis, Miķelis Fišers, Gints Gabrāns, Barbara Gaile, Jānis Garančs, Kristpas Ģelzis, Andrejs Grants, Atis Ieviņš, Iļja Kabakovs, Gvido Kajons, Andrejs Kalnačs, Ernests Kļaviņš, Ģirts Korps, Maija Kurševa, Kristīne Kursiša, Leonards Laganovskis, Leonhards Lapins, Hardijs Lediņš, Sarmīte Māliņa, Līga Marcinkēviča, Miks Mitrēvics, Mindaugas Navakas, Kaido Ole, Monika Pormale, Laila Pakalniņa, Anta Pence, Dita Pence, Ojārs Pētersons, Kristīna Plūksna, Kaspars Podnieks, Miervaldis Polis, Juris Artūrs Putrāms, Mārtiņš Ratniks, Artūrs Riņķis, Ieva Rubeze, Inta Ruka, Krišs Salmanis, Egons Spuris, Māris Subačs , Genādijs Suhanovs, Antanas Sutkus , Arvīds Šaltenis, Rasa Šmite, Raitis Šmits, Oļegs Tillbergs, Andres Tolts, Bruno Vasiļevskis, Linda Vēbere, Jānis Viņķelis, Vilnis Vītoliņš, Vilnis Zābers, Aija Zariņa, Armands Zelčs, Visvaldis Ziediņš

 

KRĀJUMA VEIDOŠANAS PRINCIPI UN RESURSI

  1. Saskaņā ar nolikumu ir izveidota Starptautiskā ekspertu komisija. Ekspertu izvēli noteica augsti profesionālie kritēriji: publikācijas, dalība konferencēs, starptautiskā atpazīstamība, profesionālā izglītība un pieredze. Ekspertu komisijā bez atlīdzības strādā Leonīds Bažanovs (Krievija), Sirje Helme (Igaunija), Māreta Jaukuri (Somija),  Raminta Jurenaite (Lietuva), Norberts Vēbers (Vācija), Ieva Astahovska, Helēna Demakova, Raitis Šmits, Leonards Laganovskis, (Latvija), kā arī Māra Lāce, kura pārstāv Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kur pašlaik glabājas otra, valstij piederošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma daļa. Kopš 2005. gada septembra AB.LV finansē Starptautiskās ekspertu komisijas darbu. LMM starptautiskās ekspertu komisijas kā konsultatīva nodibinājuma uzdevums ir
    1. līdz Laikmetīgās mākslas muzeja nodibināšanai organizēt mākslas darbu iepirkšanu LMM krājuma izveidošanai;
    2. īstenot vienotu LLMM krājuma politiku.
  2. Lēmumus par jebkura mākslas darba iekļaušanu topošā LMM krājumā pieņem tikai Starptautiskā ekspertu komisija, vadoties pēc topošā LMM krājuma politikas.
  3. Topošā LMM krājuma veidošanu, dokumentāciju un izpēti nodrošina:
  1. a/s ABLV Bank finansējums (šī krājuma daļa ir a/s ABLV Bank īpašums, a/s ABLV Bank arī to uztur, saglabā, restaurē un nodrošina pieejamību par saviem līdzekļiem; tāpat banka ir finansiāli nodrošinājusi starptautiskās ekspertu komisijas darbu un datu bāzes izveidošanu);
  2. KM finansējums mākslas darbu iepirkumiem;
  3. Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumenta atbalstītā projekta LV0034 „Padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana Laikmetīgās mākslas muzeja krājumam” finansējums - 315 664 lati. Par Norvēģijas piešķirtajiem līdzekļiem iepirkts 141 darbs; 26 iepirktie darbi tika restaurēti, bet 106 darbiem veikti preventīvie saglabāšanas pasākumi. Publicētas divas ar pētniecisko darbu saistītas zinātniskas publikācijas - "Padomju perioda nonkonformistiskās  mākslas mantojums Laikmetīgās mākslas muzeja krājumā" un grāmata "Patība. Personības ceļā uz laikmetīgo mākslu - Padomju Latvijas 60.-80.gadi" latviešu un angļu valodās.
  4. nozīmīga daļa no LMM krājuma ir iegūta dāvinājumu ceļā – gan no pašiem māksliniekiem, to ģimenēm vai sabiedriskām organizācijām un institūcijām.