Purvīša balva dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un novērtēt izcilāko sasniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.
Balva nosaukta latviešu glezniecības vecmeistara Vilhelma Purvīša (1872–1945) vārdā, kurš bija izcils sava laika mākslinieks un mākslas pedagogs un guvis atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī. Būdams gudrs un tālredzīgs kultūrpolitiķis, Vilhelms Purvītis aktīvi atbalstīja jaunos māksliniekus un atklāja daudzus turpmākajos gados Latvijas mākslā īpašu vietu ieguvušus talantus. Vilhelma Purvīša vārds Latvijas mākslas vēsturē un plašākas sabiedrības apziņā kļuvis par nacionālās identitātes zīmi.
Purvīša balva tiek pasniegta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu. Balvas apjoms ir 28 500 EUR (ieskaitot nodokļus). Purvīša balva ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.
MUZEJA PATRONS
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu. Par muzeja patronu 2008. gada 9. janvārī, parakstot nodomu protokolu par sadarbību Purvīša balvas dibināšanā un organizēšanā un tādējādi apņemoties nākamos desmit gadus finansiāli atbalstīt balvas piešķiršanas procesu, kļuvusi SIA “Alfor”, kas jau agrāk atbalstījusi atsevišķus laikmetīgās vizuālās mākslas pasākumus. 2016. gada 29. jūnijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, muzeja patrons, SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs Janis Zuzāns un SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”” valdes locekle Daiga Rudzāte parakstīja nodomu protokolu, liekot pamatu Purvīša balvas tradīcijas turpināšanai līdz 2026. gadam.
SIA “Alfor” valdes locekļa Jāņa Zuzāna veikums un interese laikmetīgās mākslas norisēs ir novērtēta, viņam kļūstot par Tate Modern muzeja (Lielbritānija) Krievijas un Austrumeiropas Iepirkumu komitejas biedru. Iepirkumu komiteja seko līdzi laikmetīgās mākslas tendencēm un attīstībai un iesaka iegādei mākslas darbus, kas labi raksturo konkrētā laika vēsturisko naratīvu. Jāpiebilst, ka šajā komitejā jaunus biedrus uzņem tikai ar rekomendāciju.
Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”” un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.
PURVĪŠA BALVAS LAUREĀTI
Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Par Purvīša balvas 2017 ieguvēju kļuvis mākslinieku kolektīvs – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons – par izstādi “Dziesma”.
EKSPERTI 2017.–2018. GADĀ
Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe, mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša.
Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.
Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.
ŽŪRIJA
2019. gada sākumā eksperti nosauks ne vairāk kā astoņus fināla pretendentus, kuru darbi tiks eksponēti kopējā izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, un tos izvērtēs žūrija deviņu cilvēku sastāvā. Lai gūtu objektīvu viedokli no malas, kā arī veicinātu Latvijas mākslas atpazīstamību ārvalstīs, žūrijā pieaicināti starptautiski atzīti eksperti no ārzemēm.
Uzzini vairāk šeit
PROJEKTA PATRONS:
SADARBĪBAS PARTNERI:
