2017. gada pirmajā ceturksnī Purvīša balvai 2019 nominēti Ieva Epnere, Jānis Avotiņš un Guntars Sietiņš
Darbu ir sākusi sestā Purvīša balvas ekspertu darba grupa un nosaukusi pirmos trīs Purvīša balvas 2019 nominantus. Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2017. gada 31. martam, neatkarīgie eksperti nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, nominējusi trīs autorus:

IEVU EPNERI par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (08.12.2016.–15.01.2017.).

Nominācijas pamatojums: “Fascinē Ievas Epneres spēja jūtīgi un bez moralizēšanas iedziļināties mūsu visu kolektīvajā pagātnē. Reālu cilvēku atmiņu un sajūtu kolekcionēšanu, ar ko nodarbojās daudzi bijušā Austrumu bloka mākslinieki, viņa spēj “pacelt augstākā līmenī”, nezaudējot laikmeta elpu, realitātes skarbumu, kā arī personisku līdzdalību. Tomēr vispārliecinošāk izskan centrālais video darbs “Potom” (tulk. no krievu valodas – “vēlāk”), liekot aizdomāties par mūsu šķietami komfortablās un mierpilnās dzīves trauslumu,” izvēli pamato LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.

 

“Izstādē saliedēti dažādi mākslas veidi – gobelēns, fotogrāfija, instalācija, video darbs, fotogrāfijas, dokumentālais kino –, lai pēc iespējas visaptveroši, emocionāli un reizē objektīvi izteiktu cilvēku pieredzi, dzīvojot PSRS armijas īpaši norobežotajā Kurzemes jūrmalas militārajā teritorijā. Dokumentālajās intervijās caur galveno varoņu stāstiem izskan miera izlīgums ar pagātni. Savukārt video darba “Potom” samākslotība un atsvešinātība sasaucas ar palikušo armijas cilvēku situāciju Latvijā, kad iepriekšējā režīma atstātā telpa tiek apdzīvota pēc vecajiem principiem, un reti kurš spēj atrast tai jaunu nozīmi un pielietojumu, ieslogot palicējus citādībā,” papildina Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle.

 

JĀNI AVOTIŅU par jaunajiem darbiem personālizstādē “Laiktelpas klejotāji” Mūkusalas Mākslas salonā (03.02.–11.03.2017.).

Nominācijas pamatojums: “Jāņa Avotiņa atpazīstamā minimālisma estētikā balstīta monohroma vizuālā valoda piesaista ar savu noslēpumaino atmosfēru. Viegli otas pieskārieni, krāsu nomazgājumi, tukšie gleznu foni ar savādu personāžu portretējumiem rada saspringtu gaisotni. Šīs gleznas ārēji līdzinās padomju ēras preses attēliem, kas arī ir mākslinieka iedvesmas avots un spēcīga kolektīvās atmiņas zīme,” stāsta mākslas zinātniece Inese Riņķe.

 

“Avotiņš jaunākajos darbos ietur rokraksta konsekvenci, bet arvien vairāk attālinās no gleznas inspirējušo attēlu vēsturiskas konkrētības. Viņa tēli ir vēl daiļāki, glezniecība – izsmalcinātāka nekā iepriekš, reizē saasinot paradoksu, ka pieprasījums pēc skaistuma, noteiktiem gaumes kritērijiem ir kategoriskāks sabiedrībās ar nedemokrātisku režīmu, un tāds saglabājas arī ilgi pēc to beigām,” skaidro mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

 

GUNTARU SIETIŅU par jaunajiem darbiem personālizstādē “Riņķa kvadratūra” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (18.03.–30.04.2017.).

Nominācijas pamatojums: “Šī izstāde ir kā apoteoze mūsu gadsimtā izzūdošajai vērībai – spējai saskatīt un novērtēt klasiskās grafikas smalkumu. Gluži kā askētisks mūks ierobežo personīgo saskarsmi ar ārpasauli, arī Guntars Sietiņš neielaiž savās grafikas lapās neko pasaulīgi lieko – ir tikai lode, kvadrāts, apdedzis koks, burti un cipari. Vizuālo atturību līdzsvaro grafikas tehniku (galvenokārt mecotintas un akvatintas ar dažiem novatoriskiem risinājumiem) saprātam netverami perfektais pielietojums,” vērtē mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska.

 

“Sietiņa optiskais iluzionisms veido pilnīgi hermētisku pasaules modeli. Viņa attēlotās lodes, kas atspoguļo noslēgtu telpu 360 grādu leņķī, ieskaitot enigmātiskas spēles ar rakstu zīmēm (spoguļraksts, bezgalības zīmes utt.), rada pilnīgu un reizē klaustrofobisku iespaidu. Trauksmes izjūtu izraisa arī viņa meistarība mecotintas un akvatintas tehniku lietojumā, kuru nav iespējams ne pārspēt, ne vairs tālāk pilnveidot, jo ir sasniegta burvju mākslas robeža,” uzskata mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 12 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:

  • Artura Virtmaņa instalāciju “Fucking Times”” izstādē “No laika gala” Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.);
  • Kristiana Brektes personālizstādi “Arsenāls” LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (02.12.2016.–12.02.2017.);
  • Aijas Zariņas darbus izstādē “No laika gala” Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.);
  • Rasas Jansones darbu “Diēta” grupas izstādē “Es pieskaros sev” LNMM Kupola zālē (09.03.–23.04.2017.);
  • Kaspara Teodora Bramberga darbu sērija “Plūsma” izstādē “No laika gala” Rīgas Mākslas telpā (03.02.–26.03.2017.);
  • Ingas Melderes personālizstādi “Vertex” “SIC” mākslas telpā Helsinkos (18.02.–19.03.2017.);
  • Diānas Tamanes izstādi “Ziņojums: 147 no 494” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (18.12.2016.–15.01.2017.);
  • Divas audiovizuālās performances, kas bija iekļautas eksperimentālā kino festivāla “Process” programmā:
  • Signes Birkovas, Toma Treiberga, pagrīdes elektroniskās mūzikas apvienības “VSKB” “Šūnu obeliski” Kaņepes Kultūras centrā (23.03.2017.);
  • Ievas Balodes un Jeļenas Glazovas “Slavas dziesma” Kaņepes Kultūras centrā (23.03.2017.).

 

EKSPERTI 2017.–2018. GADĀ

Laika posmā no 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece, kim? Laikmetīgās mākslas centra Latvijā programmu direktore Zane Onckule.

 

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Jāpiebilst, ka ir veiktas izmaiņas Purvīša balvas nolikumā, nosakot, ka no 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

 

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām. Balva tiek pasniegta reizi divos gados.

 

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”.

 

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”“ un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

 

PROJEKTA PATRONS:

 

SADARBĪBAS PARTNERI:

 

 

Saistītie jaunumi
Saistītās preses relīzes