Četru valstu prezidenti Orsē muzejā Parīzē atklās izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”
Šovakar, 2018. gada 9. aprīlī, Orsē muzejā Parīzē svinīgā ceremonijā tiks atklāta izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas simtgades starptautiskās programmas notikumiem.

Paverot jaunu lappusi Baltijas valstu mākslas vēsturē un attiecībās ar Franciju, izstādi atklās četru valstu prezidenti – Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron), Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid), Latvijas prezidents Raimonds Vējonis, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite (Dalia Grybauskaitė). Šis projekts un plaša Latvijas kultūras sezona Francijā iepazīstinās ar Latviju un stiprinās attiecības ar Franciju.

 

Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – kļuva par neatkarīgām republikām īsi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Atzīmējot šo valstu simtgades, izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes” / Wild Souls. Symbolism in the Baltic States”), kura no š. g. 10. aprīļa līdz 15. jūlijam būs eksponēta vienā no pasaulē prestižākajiem muzejiem – Orsē muzejā Parīzē, aicinās franču skatītājus un daudzus tūkstošus tūristu iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Eiropas simbolisms un apziņas emancipācija, ko tas iemieso, Baltijas valstīs ir cieši saistīti ar to neatkarību. Izstāde iezīmē ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām mākslinieki veidoja savai pasaules izjūtai atbilstošu izteiksmes valodu. Smeļoties tautas kultūrā, folklorā un vietējās pasakās, kā arī unikālajās dabas ainavās, tapa mākslas darbi, kuriem piemita patiesa oriģinalitāte.

 

Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde: “Latvijas simtgades atskaņas mākslā atbalsojas ne tikai pašu mājās, bet arī Francijā – valstī, kas viena no pirmajām atzina Latviju de jure un aizvien bijusi aktīva tās sabiedrotā, sevišķi kultūrā. 1918. gadā jaundibinātās Latvijas valsts mākslinieku viens no kvēlākajiem sapņiem bija sarīkot izstādi Parīzē, kas 1939. gadā ar Latvijas Republikas sūtņa Oļģerda Grosvalda centieniem beidzot piepildījās. Savukārt šogad mūsu mākslas zelta fonds Parīzē skatāms latviešu kultūrai vēsturiski nozīmīgā izstādē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”, pateicoties Orsē muzeja prezidentes Loransas Dekāras ielūgumam un kuratora Rodolfa Rapeti talantam. Pasaules slavenākajā 19. gadsimta otrās puses mākslas krātuvē, kuru dienā apmeklē 7000 skatītāju, varēs novērtēt mūsu klasiķu Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Rūdolfa Pērles, Pētera Krastiņa, Gustava Šķiltera, Teodora Ūdera, Teodora Zaļkalna un viņu laikabiedru sniegumu.”

 

Orsē muzeja prezidente Loransa Dekāra (Laurence des Cars): “Projekts ir ļoti politisks. Izstāde ir guvusi Francijas prezidenta atbalstu, un tās atklāšanu ar savu klātbūtni pagodinās visi Baltijas valstu prezidenti. Tas ir Eiropas līmeņa oficiāls ziņojums. Izstāde neskars tikai mākslas vēstures jautājumus, bet izjautās arī, kas ir Eiropa kopumā. Eiropa ir tās kultūra, un mums ir tendence to aizmirst. Mēs ļoti daudz runājam par ekonomiku, nāciju savstarpējiem saspīlējumiem, taču jautājums ir arī par kopīgo saikni starp Eiropas valstīm. Un šī saikne ir kultūra un vēsture.”

 

“Esmu patiesi gandarīts, ka pirmo reizi pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas Parīzē pēc izcilā Orsē muzeja uzaicinājuma notiks triju Baltijas valstu izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”. Šis projekts no jauna apliecinās, ka mums Ziemeļeiropā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā jau bija izveidojusies spēcīga tēlotāja māksla,” uzsver Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

 

Par izstādes vizuālās identitātes zīmi, ko redzēs reklāmas plakātos Parīzes ielās un metro, Orsē muzejs izvēlējās izcilā latviešu vecmeistara Johana Valtera (1869–1932) gleznu “Zemnieku meitene” (ap 1904). Apskaidrotais meitenes tēls simbolizē nacionālās pašapziņas pacēlumu un radošo garu, kas pirms simts gadiem īstenojās trijās neatkarīgās valstīs – Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.

 

PAR IZSTĀDI “NEPIERADINĀTĀS DVĒSELES. SIMBOLISMS BALTIJAS VALSTĪS”

2015. gadā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) nāca ar iniciatīvu – veidot sadarbības projektu kopā ar kolēģiem Baltijā, kā arī uzrunāja franču kuratoru un simbolisma pētnieku Rodolfu Rapeti (Rodolphe Rapetti) radīt vienotu mākslas skati, kura eksponēšanas vieta būtu Eiropas kultūras metropole – Parīze. Francijai Baltijas valstu vidū vienmēr ir bijusi īpaša vieta, jo daudzi mākslinieki uzturējuši ciešas saites ar franču kultūru.

 

Kopš 2016. gada pie projekta attīstības sadarbībā ar Franciju intensīvu sagatavošanas darbu veica Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs, trīs Baltijas valstu četri nacionālie mākslas muzeji, Francijas vēstniecība un Francijas institūts Latvijā, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Republiku vēstniecības Francijā.

 

Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” veidota ar mērķi iepazīstināt Francijas skatītājus ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotāju mākslu, kura tapusi 19. un 20. gadsimta mijā līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā. Projekta galvenā ideja – atklāt Rietumeiropai, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Riharda Zariņa, Gustava Šķiltera, Teodora Zaļkalna, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera, Aleksandra Romana, Sigismunda Vidberga darbos. Savukārt Lietuvu ekspozīcijā pārstāv tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantins Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), Petrass Kalpoks (Petras Kalpokas), Adomass Varna (Adomas Varnas), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud), Oskars Kalliss (Oskar Kallis) un Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi). Vairākums no izstādē pārstāvētajiem autoriem Francijā tiek celti gaismā pirmo reizi.

 

“19. gadsimta beigās salīdzinājumā ar Rietumeiropu īsajā tēlotājas mākslas attīstības periodā tieši šai Baltijas tautu paaudzei nācās spert drosmīgu soli, lai ar apņēmīgu mērķtiecību uzņemtos nacionālās mākslas pamatlicēju misiju. No 19.–20. gadsimta mijā pastāvošā stilistisko virzienu piedāvājuma akadēmiski izglītotos prātus nespēja piesaistīt ne impresionisma acumirklīgais tvērums, ne postimpresionistu novatoriskie meklējumi. Toties jaunos māksliniekus spēcīgi fascinēja iespaidīgā simbolisma noslēpumainā tēlainība, kas savijās kopā ar jūgendstila izmeklētās formu valodas izaicinošo plastiku,” paskaidro izstādes sadaļas “Latvijas simbolisms” kuratore, LNMM izstāžu kuratore Dr. art. Dace Lamberga.

 

Apjomīgajā ekspozīcijā, kuras struktūru veido trīs sadaļas: “Mīti un leģendas”, “Dvēsele”, “Daba”, skatītāji ieraudzīs 167 darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) kolekcijām. Latvijas nacionālās mākslas skolas panākumus simbolisma valodas kultivēšanā apliecina 60 eksponāti – 51 mākslas darbs (gleznas, akvareļi, pasteļi, zīmējumi, oforti, litogrāfijas, skulptūras) un 9 periodikas izdevumi, aptverot laikposmu no 1890. gada līdz 20. gadsimta 20. gadiem. Atsevišķi darbi datējami ar 30. gadiem. Zīmīgs ir tas fakts, ka no minētajām 60 vienībām 17 darbi ņemti no LNMM pastāvīgās ekspozīcijas Simbolisma zālēm – 3 skulptūras un 14 gleznas. Starp tām ir tādas Latvijas mākslas vēstures ikonas kā Vilhelma Purvīša “Pavasara ūdeņi (Maestoso)” (ap 1910), Jaņa Rozentāla “Arkādija” (ap 1910) un “Princese ar pērtiķi” (1913), Rūdolfa Pērles “Saule” (1916). Kopumā izstādē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” iekļauti 49 mākslas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, savukārt 2 gleznas deponētas no privātās kolekcijas.

 

“Vērienīgajai mākslas manifestācijai būs simboliska nozīme, jo šāda mēroga vienota Baltijas valstu kultūras reprezentācija ir notikusi vien tālajā 1937. gadā, kad Starptautiskajā mākslas un tehnikas izstādē Parīzē Baltijas valstīm bija kopīgs paviljons. Izstāde tapusi ar domu ieviest jaunu jēdzienu – Baltijas simbolisms, kurā igauņu, latviešu un lietuviešu 19.–20. gadsimta mijas māksla atklāj katras tautas radošo savdabību un vienkopus mītu, leģendu un alegoriju valodā ataino laikmetu, kad Baltija arvien straujāk sāka apzināties savu profesionālo potenciālu vizuālās tēlainības aspektā. Tas deva impulsus un ierosmes nacionālās pašapziņas veicināšanai, kā arī neatkarīgas un Eiropas kultūrā integrētas valsts idejas iedzīvināšanai,” stāsta izstādes Latvijas sadaļas projekta vadītāja, LNMM Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece.

 

Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, monogrāfijas “Simbolisms” (“Le Symbolisme”, Parīze: Flammarion, 2005) autors, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Rodolfs Rapeti ir bijis Orsē muzeja krājumu glabātājs, Strasbūras muzeju direktors, Žana Žaka Enē Nacionālā muzeja direktors, Francijas Muzeju direkcijas direktora vietnieks. Strādājis par pasniedzēju Luvras skolā, kā arī Parīzes X – Nantēras universitātē. R. Rapeti ir vairāku grāmatu un rakstu autors, kas veltīti 19. un 20. gadsimta mākslai. Īpaši pievēršas pieejas pārskatīšanai šī perioda mākslai, un viņa pētniecisko interešu lauks sniedzas no 1860. gada līdz pat Marselam Dišānam. Bijis daudzu izstāžu kurators lielākajos muzejos. Pašlaik Rodolfs Rapeti ir Francijas nacionālā mantojuma galvenais glabātājs, Kompjēņas un Blerankūras nacionālo muzeju direktors.

 

Izstādes sakarā Orsē muzejs izdevis apjomīgu katalogu. Francijas un Vācijas televīzijas kultūras kanāls “ARTE” uzņēmis projektam veltītu dokumentālo filmu.

 

Pēc Parīzes ekspozīcija dosies uz Tallinu, kur tā tiks parādīta Igaunijas Mākslas muzejā KUMU no 2018. gada 12. oktobra līdz 2019. gada 3. februārim.

 

IZSTĀDI PAPILDINOŠĀ PROGRAMMA

Izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” bagātinās daudzveidīga kultūras programma, kas iedvesmos iepazīt Baltijas valstu mūziku un kora dziesmas, baudīt pasaulslavenā vijolnieka, ansambļa “Kremerata Baltica” vadītāja Gidona Krēmera talantu, kā arī izprast Baltijas valstu vēsturi, klausoties Latvijas eksprezidentes Dr. Vairas Vīķes-Freibergas dzīvesstāstu. Parīzē ar koncertiem viesosies viens no izcilākajiem latviešu diriģentiem, divkārtējais “Grammy” balvas laureāts Andris Nelsons, bet a cappella vokālā grupa “Latvian Voices” padarīs dažādu tautu etniskās mūzikas intonācijas savienojumā ar tradicionāliem kormūzikas un popmūzikas elementiem patiesi neatkārtojamas.

 

Tuvākie “Baltijas pavasara” notikumi Parīzē:

No 3. aprīļa līdz 29. maijam Orsē muzejs piedāvās saviem apmeklētājiem plašu muzikālo programmu “Musica Baltica”, rosinot ne tikai atklāt Baltijas valstu mākslu, bet arī pievērsties mūzikai un citām nacionālās identitātes izpausmēm.

 

10. aprīlī plkst. 19.30 Orsē muzejs aicina uz iepazīšanos ar izstādi un tikšanos ar Baltijas muzeju direktoriem, kuri pastāstīs, kā pēc valstu neatkarības atjaunošanas katrs no muzejiem centies pārveidoties, īstenojot ambiciozus arhitektūras projektus un piedāvājot jaunu pieeju savām kolekcijām. Sarunā piedalīsies M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktors Osvalds Daugelis (Osvaldas Daugelis, Kauņa, Lietuva), Igaunijas Nacionālā mākslas muzeja prezidente Dr. Sirje Helme (Sirje Helme, Tallina, Igaunija), Lietuvas Nacionālās mākslas galerijas galvenā kuratore Dr. Lolita Jablonskiene (Lolita Jablonskienė, Viļņa, Lietuva), Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce (Rīga, Latvija). Tikšanos vadīs Orsē muzeja prezidente Loransa Dekāra (Laurence des Cars) un galvenais mantojuma glabātājs, Kompjēņas un Blerankūras nacionālo muzeju direktors, izstādes ģenerālkurators Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti).

 

20. aprīlī plkst. 12.00 Orsē muzejā norisināsies Rodolfa Rapeti lekcija “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”, kas pavērs izstādes aizkulises un aizraujošā veidā ļaus nepastarpināti uzzināt par izaicinājumiem šī projekta tapšanas gaitā. Pēc lekcijas būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu, kas radīta par godu izstādei.

 

3. maijā plkst. 10.00 Orsē muzejs rīko kolokviju “Nacionālais romantisms un simbolisms Baltijas valstīs”, kurā piedalīsies Igaunijas, Latvijas un Lietuvas mākslas, arhitektūras un kultūras mantojuma labākie speciālisti, aplūkojot nacionālā romantisma jēdzienu saistībā ar starptautisku mākslas virzienu – simbolismu, kurš bagātinājies urbānajā un kosmopolītiskajā kultūrā.

 

3. maijā Parīzes filharmonijā ar koncertu “Gewandhausorchester Leipzig” uzstāsies diriģents Andris Nelsons – Leipcigas “Gewandhaus” orķestra divdesmit pirmais galvenais kapelmeistars. Andris Nelsons ieņem šo amatu paralēli darbam ar Bostonas simfonisko orķestri. Slavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona garīgais pēctecis, Andris Nelsons šodien tiek uzskatīts par vienu no talantīgākajiem savas paaudzes diriģentiem pasaulē. Savos nepilnos četrdesmit viņš ir paspējis diriģēt daudzus lielākos pasaules orķestrus.

 

22. maijā plkst. 12.30 muzikālās programmas “Musica Baltica” ietvaros Orsē muzejā notiks Igaunijas filharmonijas kamerkora koncerts Kaspara Putniņa vadībā. Kaspars Putniņš ir Latvijas Radio kora diriģents kopš 1992. gada. 1994. gadā viņš dibinājis Latvijas Radio kora grupu – ansambli, kurā dzied Latvijas Radio kora solisti. Viesdiriģenta statusā Kaspars Putniņš regulāri strādā ar Eiropas vadošajiem koriem – “BBC Singers”, “RIAS” kamerkori, Berlīnes Radio kori, “NDR” kamerkori, Nīderlandes kamerkori, Ģentes “Collegium Vocale”, Flāmu Radio kori un citiem. Kopš 2014./2015. gada sezonas viņš ir Igaunijas filharmonijas kamerkora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

 

No 22. līdz 27. maijam Orsē muzejā norisināsies Baltijas festivāls, kas būs kā atvērts logs uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kultūru, vēsturi un leģendām. Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” ietvaros astoņās festivāla dienās īpašs gods tiks parādīts mūzikai, kurai bijusi svarīga loma šo valstu identitātes veidošanā un saglabāšanā. Programma aicinās apmeklēt vairāk nekā 10 koncertus, ko sniegs 260 mūziķi un koristi – no festivāla atklāšanas koncerta muzeja jomā ar orķestra “Kremerata Baltica” piedalīšanos Gidona Krēmera vadībā līdz pat trīs Baltijas valstu koriem un elektroniskās mūzikas nakts pasākumu lietuviešu dziedātājas Alīnas Orlovas un igauņu dīdžeja NOËP izpildījumā.

 

Festivāls ļaus iepazīt baltiešu kultūras bagātību un savdabību arī caur citām mākslinieciskās izteiksmes formām – literatūru, kino un animācijas filmām, stāstot par triju Baltijas valstu pagātni un tagadni, pārtapšanu un cerībām, par to, kā savā dažādībā tās veido Eiropas identitāti.

 

26. un 27. maijā plkst. 16.00 Baltijas festivāla programmā Orsē muzejs rīko lielās tikšanās ar ievērojamām personībām. Īpašie viesi būs erudītais vēsturnieks, 20. gadsimta sākuma speciālists, Strasbūras Nacionālās bibliotēkas pētnieks Dr. hist. Žiljēns Gelēns (Julien Gueslin) un Latvijas Valsts eksprezidente (1999–2007), zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore Vaira Vīķe-Freiberga. Baltijas valstis, kas starptautiskajā apritē ir atgriezušās jau vairāk nekā pirms 25 gadiem, vēl arvien ir maz pazīstamas. Vēstures pavedienu šķetināšana ir viena no atslēgām, kas palīdzēs tās labāk izprast. Kā pārliecinātie eiropieši baltieši iekļaujas šodienas pasaulē, kas iet savu gaitu uz priekšu? Tikšanās moderēs žurnāliste Mariela Vituro (Marielle Vitureau).

 

Latvijas un Francijas sadarbību 2018. gadā būs iespējams iepazīt arī Rīgā. Jau maijā Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA durvis vērs izstāde “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība”, kuras tapšanā piedalās vairāki Eiropas muzeji, tostarp Orsē muzejs. Savukārt Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā visu vasaru viesosies izstāde “Gobelēnu krāsas. Mūsdienu gobelēni no “Mobilier national” (Francija) kolekcijas”. Unikāla ekspozīcija parādīs apmeklētājiem tekstilijas, kas “Mobilier national” vēsturiskajās manufaktūrās tapušas pēc 20. un 21. gadsimta mākslas klasiķu skicēm. Zīmīgi, ka šajā izstādē pirmo reizi tiks publiski eksponēti pēc latviešu tekstilmākslinieka Egila Rozenberga metiem Gobelēnu manufaktūras darbnīcās Parīzē un Bovē uzaustie divi lielformāta darbi, kuri nesen papildināja “Mobilier national” fonda krājumu.

 

PAR ORSĒ MUZEJU

Viens no lielākajiem pasaules muzejiem Orsē (Musée d’Orsay) darbojas kopš 1986. gada, un tā atklāšanā piedalījās Francijas Republikas prezidents Fransuā Miterāns. 1900. gadā, kad Parīzē notika Vispasaules izstāde, ēka tika uzcelta kā stacija “Gare d’Orsay”, kas darbojās līdz 1939. gadam, un viesnīca, kura tika slēgta 1973. gadā.

 

Muzejs atrodas Sēnas kreisajā krastā iepretim Luvrai, un gadā to apmeklē 3,5 miljoni skatītāju, dienā apmeklētāju skaits ir 7000, no kuriem 5000 apskata arī izstādes.

 

Orsē krājums aptver tēlotāju un dekoratīvo mākslu periodā no 1848. līdz 1914. gadam, līdz Pirmā pasaules kara sākumam. Kolekcijā, kas atspoguļo franču mākslas vēsturi, tiek pārstāvēti arī tā laika ārzemju autori. Ekspozīcijas nozīmīgākā vērtība saistās ar impresionisma un postimpresionisma šedevriem, kurus radījuši Klods Monē, Eduārs Manē, Edgars Degā, Žoržs Serā, Ogists Renuārs, Ogists Rodēns, Vinsents van Gogs, Pols Gogēns un Pols Sezans. Savukārt 19. gadsimta otrās puses kopainu veido klasiķu Ežēna Delakruā, Kamila Koro, Gistava Kurbē un Žana Fransuā Millē darbi. Orsē ekspozīcijā var lieliski iepazīties ar ievērojamāko Eiropas simbolistu sniegumu, šo autoru vidū jāizceļ Gistavs Moro, Odilons Redons, Pjērs Pivī de Šavāns, Emīls Bernārs, Arnolds Bēklins, Džeimss Vistlers un Eduards Berndžonss.

 

2000. gadā Orsē muzejā notika lietuviešu simbolista Mikaloja Konstantīna Čurļoņa izstāde, taču neviens latviešu mākslinieka darbs tur nav bijis izstādīts. Baltijas simbolisma izstāde “Nepieradinātās dvēseles” Orsē muzejā līdz ar to jāuzskata par milzīgu pagodinājumu latviešu mākslai.

 

Kopš 2017. gada marta Orsē muzeja prezidente ir mākslas zinātniece Loransa Dekāra (Laurence des Cars), kurai, stājoties amatā, viens no pirmajiem rīkojumiem bija Baltijas simbolisma izstādes organizēšana. Jāatzīmē, ka tā būs pirmā izstāde, ar ko 2018. gada 9. aprīlī tiks svinīgi atklātas Orsē muzeja zāles pēc to restaurācijas.

 

 

 

IZSTĀDES ĢENERĀLKURATORS un KONCEPCIJAS AUTORS:

Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti), Francijas nacionālā mantojuma galvenais glabātājs,

Kompjēņas un Blerankūras nacionālo muzeju direktors

 

IZSTĀDES KURATORE:

Beatrise Avanzi (Béatrice Avanzi), Nacionālā muzeja Orsē un Oranžērija

(L’établissement public du musée d’Orsay et du musée de l’Orangerie) krājumu glabātāja

 

PROJEKTA VADĪTĀJA:

Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece,

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas Vizuālās mākslas departamenta vadītāja,

izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Latvijas sadaļas projekta vadītāja

 

IZSTĀDES SADAĻAS “LATVIJAS SIMBOLISMS” KURATORE:

Dr. art. Dace Lamberga, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore

 

FACEBOOK: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; Latvija100

TWITTER: @LNMM_muzejs; @LatvijaiSimts

INSTAGRAM: @latviannationalmuseumofart

FLICKR: Latvia100

#lnmm

#LV100

 

Saistītie jaunumi
Saistītās izstādes
news-image
IDENTITĀTE / IDENTITY
No 2018. gada 7. jūnija līdz 16. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS (Vecrīgā, Torņa ielā 1) būs skatāma izstāde “IDENTITĀTE / IDENTITY” – galvenā ekspozīcija 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” daudzo pasākumu klāstā. Projekts tiek īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.
news-image
Nepieradinātās dvēseles
No 2018. gada 10. aprīļa līdz 15. jūlijam Orsē muzejā Parīzē skatāma izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” – vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas simtgades starptautiskās programmas notikumiem.
news-image
Gobelēnu krāsas. Mūsdienu gobelēni no “Mobilier national” kolekcijas Francijā
No 2018. gada 6. jūnija līdz 30. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Rīgā, Skārņu ielā 10) būs skatāma Latvijas valsts simtgades izstāde “Gobelēnu krāsas. Mūsdienu gobelēni no “Mobilier national” kolekcijas Francijā”. Ekspozīcija papildina 6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” programmu.
news-image
Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība
No 2018. gada 4. maija līdz 5. augustam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Vecrīgā) būs skatāma Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde “Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība”.
Saistītās preses relīzes
Saistītās galerijas