Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs atklāj rudens sezonu’ 2018 lekciju ciklam “Klasiskās vērtības”
2018. gada rudenī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (Skārņu ielā 10, Rīgā) turpina apmeklētāju iecienīto ciklu “Klasiskās vērtības” un jaunajā sezonā piedāvā četras lekcijas, kuras būs veltītas 19. un 20. gadsimta mijas periodam, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai.

19. gadsimts ir fundamentāli nozīmīgs laikmets. Tas ir laiks, kad sevi pamanāmi piesaka modernā pasaule. Tehnika un industrializācija, nacionālās pašapziņas modināšana, masu politika un citas sociālās parādības nāk ar jaunu estētiku, domāšanu un principiem.

 

Lekcijās jomas profesionāļi – mākslas un vēstures pētnieki – sniegs padziļinātu ieskatu trīs izcilu personību, latviešu klasiķu Riharda Zariņa (1869–1939), Jūlija Madernieka (1870–1955) un Anša Cīruļa (1883–1942) radošajā darbībā, definējot viņu devumu grafiskā dizaina izveidē Latvijā, kas vērtējams kā iedvesmas un labas pieredzes avots mūsdienu māksliniekiem. Vecmeistaru atstātais mantojums demonstrē latviešu lietišķās mākslas skolas svarīgākās iezīmes: nopietnu attieksmi pret tautas mākslas un klasiskajām Eiropas mākslas tradīcijām, radošu improvizāciju, teicamas resursu un tehnoloģiju zināšanas, drosmīgus eksperimentus ar formu un materiāliem. Nodarbībās tiks skatīti jautājumi par minēto autoru individuālā stila tapšanas priekšnosacījumiem sasaucē ar 20. gadsimta sākuma sabiedrības ētikas ideāliem.

 

Rudens sesiju 19. septembrī plkst. 17.30 iesāks mākslas vēsturniece Edīte Bērziņa, kura savā lekcijā “Amatniecība, māksla un dizains – robežas un robežsituācijas Latvijas dizaina vēstures kontekstā” iepazīstinās ar interesantu faktu materiālu kopumu, kurā būs rodams skaidrojums dizaina attīstības sākumam Latvijā.

 

10. oktobrī plkst. 17.30 svarīgas nianses vēstures lappusēs izklāstīs pētnieks Mag. hist. Māris Stinkulis, sniedzot ieskatu mēbeļu izgatavošanā Rīgā un Latvijas pilsētās 19. un 20. gadsimta mijā. Lekcijā klausītāji uzzinās par pirmajām latviešu galdnieku darbnīcām, mēbeļu fabrikām un veikaliem, kas piedāvāja plašu produkcijas sortimentu dažādām gaumēm. Piemērojoties laikmeta modes prasībām, līdz ar jūgendstila straujo ieviešanos Rīgas arhitektūrā arī mēbeļu mākslā jaunā estētika kļuva par modernā interjera etalonu, tāpēc īpaša uzmanība stāstījumā tiks pievērsta Latvijas jūgendstila mēbeļu raksturojumam.

 

14. novembrī plkst. 17.30 mākslas zinātniece Rūta Rinka lekcijā “Mākslas keramika Latvijā 20. gadsimta sākumā” atklās divus attīstības ceļus, kas iezīmējās latviešu lietišķās mākslas skolas tapšanas laikā. Dizaina vēstures entuziasti ieraudzīs nacionālā romantisma ideju iemiesojumu Riharda Zariņa, Jēkaba Drandas (1853–1915), Pētera Šteinberga (1874–1938), Anša Cīruļa darbos, ko varēs salīdzināt ar jūgendstila formu un mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu valodas daudzveidību Kārļa Kelera, Augusta Jullas (1872–1958) daiļradē. Jāpiemin, ka līdz ar jaunās Latvijas valsts dzimšanu aizsākas arī Rūdolfa Pelšes (1880–1942) pedagoģiskā un radošā darbība latviešu keramikas skolas tradīciju iedibināšanā.

 

Cikla noslēgumā 5. decembrī plkst. 17.30 mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Dr. art. Silvija Grosa pastāstīs par lietišķo mākslu un industriālā dizaina sākumiem Latvijā periodā no 1840. līdz 1890. gadam. Neraugoties uz to, ka 19. gadsimta 2. puse lietišķās mākslas jomā Latvijā bija ļoti ražīgs posms, šī perioda vietējo meistaru un darbnīcu darinātu izstrādājumu klāsts Latvijas muzeju krājumos ir neliels, un arī kopumā 19. gadsimta 2. puses lietišķā māksla Latvijā līdz šim ir bijis maz pētīts materiāls. Lekcijā tiks aplūkota ne tikai rūpnieciski ražotā produkcija, kas imitēja vēsturisko stilu formas un ornamenta motīvus un padarīja to pieejamu plašam patērētāju lokam, bet arī unikāli priekšmeti.

 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvātais cikls “Klasiskās vērtības” veidots ar domu aktualizēt jautājumu par latviešu lietišķās mākslas dārgumiem, popularizēt tos un iepazīstināt auditoriju ar ievērojamāko mākslinieku dzīvi un daiļradi. Lekciju vienojošā saikne ir klasisko vērtību nozīmes akcentēšana. Nodarbību temati nav pakārtoti mākslas vēstures hronoloģijai, tiem ir izvēlēts paritātes princips, kas nodrošina savstarpēju sasaisti un turpinājumu. Uzmanības centrā – harizmātisku personību lomas izcelšana jaunu ideju ieviešanā, kas atstāja noteiktu iespaidu uz nākamajām paaudzēm. Visas lekcijas papildina bagātīgs vizuālais materiāls.

Saistītie pasākumi
Saistītās izglītības programmas
Saistītās preses relīzes