Publicēts holandiešu un flāmu 16.-17. gs. glezniecības kolekcijas zinātniskais katalogs “Baltijas ozoli”
Ideja veidot stāstu par Baltijas ozoliem radās, apmeklējot holandiešu un flāmu kuratoru konsīlija CODART ekspertu priekšlasījumus par pasaulslavenu darbu atribūcijas jautājumiem Eiropas muzeju kolekcijās. Atsaucoties uz gleznu pamatņu ozola koksnes dendrohronoloģiskās datēšanas rezultātiem, bieži izskanēja Baltijas reģiona vārds, ar to saprotot Poliju, Baltijas valstis un platības, kas atrodas lielo upju augštecēs. Aplūkojot 20. gadsimta pēdējo desmitgažu un 21. gadsimta sākuma pētījumus, tie visbiežāk fokusējas uz Poliju, jo valsts ir daudz lielāka un 20. gadsimtā mazāk saistīta ar PSRS atšķirtības periodu.

Pētniecības, izstādes un kolekcijas zinātniskā kataloga projekts “Baltijas ozoli” iepazīstina ar Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA holandiešu un flāmu glezniecības kolekcijas un senā ozolkoka pētniecības rezultātiem, kā arī 16. un 17. gadsimta kuģniecības sakariem ar Nīderlandi. No Baltijas tika eksportēts izcilas kvalitātes kokmateriāls, bet Nīderlandē no tā izgatavoja gleznu pamatnes.

 

Skarbajā Baltijas klimatā ozola gadskārtas auga lēni, koksne bija cieta, kā arī smalkā un taisnā koksnes šķiedra eļļas krāsu gleznām garantēja gludāku virsmu – tieši tādu, lai uz labi izžāvētā dēļa un gludi nopulētās virsmas varētu gleznot smalki detalizētus darbus. Kvalitatīvākais Baltijas reģiona ozolkoks par gleznu pamatnēm pārtapa Antverpenē, Brigē, Amsterdamā, Delftā, Hārlemā, Leidenē un citās rosīgajās holandiešu un flāmu pilsētās.

 

16.–17. gadsimtā Latvijas teritorijas un Nīderlandes kokmateriālu eksporta vēsturisko fonu katalogā raksturojis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Dr. hist. Andris Šnē.

 

LNMM Ārzemju mākslas departamenta vadītāja Daiga Upeniece, holandiešu un flāmu mākslas kuratoru konsīlija CODART biedre, 16.-17. gadsimta holandiešu un flāmu mākslas pētniece katalogā iepazīstina ar kolekcijas veidošanās vēsturi un raksturu. Tā ir Baltijā lielākā holandiešu un flāmu mākslas kolekcija, kas pārsvarā veidojusies laika posmā no 18. gadsimta 2. puses līdz 19. gadsimta beigām kā dažādu privātpersonu novēlējumi vai dāvinājumi Rīgas pilsētai vai Kurzemes provinces muzejam.

 

Pielietojot starpnozaru pētniecību un veicinot nozares starpdisciplinaritāti, tika veikta ozolu identifikācija ar DNS un dendrohronoloģijas metodēm, lai apstiprinātu, ka Hanzas savienības un holandiešu flotes tirdzniecības sakaru rezultātā uz Nīderlandes ostām nosūtītie Baltijas ozoli ir izmantoti arī LNMM kolekcijas gleznu pamatnēs. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas un pētniecības metodes beidzot ļāva apstiprināt to, ka lielo Eiropas muzeju krātuves ir pilnas ar Baltijas ozolu. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Dr. biol. Māris Zunde pirmo reizi Latvijā veica gleznu ozola pamatņu dendrohronoloģisko identificēšanu. Toties Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Dainis Edgars Ruņģis veica gleznu pamatņu ozolkoka paneļu DNS analīzes. Katalogā iespējams plašāk izlasīt par viņu veiktajiem pētījumiem un pārsteidzošajiem atklājumiem.

 

Katalogs veidots sadarbībā ar LU Latvijas Vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratoriju, Latvijas valsts mežzinātnes institūtu Silava. Zinātniskās izpētes darbs veikts konsultējoties Nīderlandes Mākslas vēstures institūtā RKD, Holandiešu un flāmu kuratoru konsīlijā CODART, LU Akadēmiskā bibliotēka Rokrakstu un reto grāmatu nodaļu un LMA Mākslas vēstures institūtu.

 

Pēc zinātniskas ekspedīcijas Talsu pauguraines ozolu audzēs mežzinātnes institūta ‘’Silava’’ mežzinātnieku pārraudzībā, katalogs tika prezentēts Meža pētīšanas stacijas zinātnes komunikācijas centrā ‘’Mežmāja’’ Talsu novada Laucienas pagastā.

 

Katalogu iespējams iegādāties Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA kasē.

Saistītās izstādes
Saistītās galerijas