SAMSĀRAS STĀSTI: Portreti
Virtuālā pastaiga Skuja Braden izstādē „Samsāra“. 2. daļa
Portretu cikls “Cilvēki, ko mēs pazīstam, kurus mēs gribētu pazīt, un cilvēki, kurus mēs vairs negribam zināt”.

Pie ieejas zālē skatītājus sagaida Skuja Braden 2008. gadā radītais „Pašportrets ar čūsku“. Zināmā mērā šis savdabīgais dubultportrets – vispārināts abu sieviešu tēls ne tikai iepazīstina ar ekscentriskajām māksliniecēm, bet atgādina par daudzu viņu radošo ideju sākotni. Tā 2007. gadā Skuja Braden bija iespēja četrus mēnešus uzturēties mākslinieku rezidencē Sitkā, Oregonas štatā ASV, kur fantastiskas mežonīgas dabas ainavas ielenkumā tapa pirmie gan vēsturisku personu, gan laikabiedru portretējumi uz nelieliem apaļas formas porcelāna priekšmetiem. Tomēr lielākais vairums portretu gleznoti uz liela izmēra apaļiem vai ovālas formas pašdarinātajiem šķīvjiem, izmantojot vēl 2000. gadu sākumā no Rīgas porcelāna fabrikas un Stafordšīrā iepirkto porcelāna jēlmasu. Izsķirošais portretu cikla tālākai turpināšanai bija 2011. gads, kad par godu žurnāla „Santa“ pastāvēšanas 20 gadu jubilejai mākslas zinātniece Inese Baranovska veidoja izstādi „Sievietes telpa“. Skuja Braden toreiz radīja virkni spilgtu radošu sieviešu – mākslinieču portretu. Izstādē „Samsāra“ varam aplūkot Ievas Iltneres, Helēnas Heinrihsones, Olgas Šilovas, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas, kā arī aktrišu Mirdzas Martinsones un Gunas Zariņas ap 2011. gadu darinātos portretus. Portreti uzreiz iemantoja sabiedrības uzmanību un nepilnu desmit gadu laikā nu jau radīti vairāk nekā divi simti šādu laikabiedru tēlu! 

 

 

Vienojošais visos portretos ir tas, ka tie nav klasiski reprezentatīvie vai psiholoģiskie cilvēku atainojumi, bet gan ļoti vispārināti, cilvēku spilgti tēli, ar kuru palīdzību mākslinieces atklāj noteiktu pozitīvu vai negatīvu īpašību kvintesenci. Daļa darbu gleznoti pēc pasūtījuma, tomēr vairums tapuši pēc pašu mākslinieču izvēles, īpaši domājot par kolekciju kā konceptuāli un vizuāli vienotu veselumu šajā izstādē. Tā pasaulslavenu vēsturisku personību kā, piemēram, Alberta Einšteina, Rasputina vai Vladimira Ļeņina tēla iekļaušana šajā ciklā apliecina mākslinieču aktīvo sociālo pozīciju, analizējot to lomu un atbildību fundamentālu vēsturisku notikumu un visas sabiedrības priekšā. Taču neglaimojošs tēls domāts arī pašanalīzei. Viņas vienmēr ir tiešas un atklātas. Nereti personības parādītas ar lielu ironijas vai labsirdīga humora pieskaņu, nevairoties lietot kāpinātu, dzēlīgu grotesku sev netīkama indivīda attēlojumā. Skuja Braden uzskata, ka šādi iespējams parādīt kādas arī viņās pašās nevēlamas rakstura īpašības – piemēram, dusmas, aizkaitinājumu, no kurām  gribētos atbrīvoties. Savukārt, suņu, popkultūras un pasaku varoņu portretējumi un pat foreles tēls, izvietoti pamīšus starp laikabiedriem un vēsturiskām personām, izjauc ne tikai tradicionālas portretu galerijas iespaidu, bet vienlaikus kalpo pozitīvu īpašību vai vismaz iespaidu pavairošanai. 

 

Portretu galerijas pirmajā daļā – zālē uzreiz pa labi izvietoti piecdesmit, aktīvi strādājošu laikabiedru attēlojumi. Atsevišķi – uz ieejas sienas centrā grupēti vēsturisku un jau mūžībā aizgājušu personu atainojumi. Portretu galerijas nobeigumā atrodas Skuja Braden skolotājam, māksliniekam Pēterim Martinsonam veltīta vāze. Viens Martinsona klasiskajiem tēliem bija sapņu putns. Viņš bija skolotājs, ka atbalstīja jauno talantu sapņošanu un eksperimentus ar tēmām, materiāliem un tehnikām. To apliecina arī Skuja Braden ļoti individuāls, atklāti izaicinošs un katrā ziņā neaizmirstams laikabiedru tēlu traktējums. Viņas paplašina tradicionālā portreta žanra robežas un ir radījušas unikālu, līdz šim nebijušu laikabiedru tēlu galeriju Latvijas porcelāna mākslā.

 

Teksts: Irēna Bužinska

Saistītie jaunumi
Saistītās izstādes