SAMSĀRAS STĀSTI: Skuja Braden. Suņu portreti un tēli
Izstādes “Samsāra “ ievada daļā apskatāms portretu cikls “Cilvēki, ko mēs pazīstam, kurus mēs gribētu pazīt, un cilvēki, kurus mēs vairs negribam zināt”. Līdzās pazīstamu personību, slavenību un mākslinieku portretējumiem eksponētas arī trīspadsmit suņu ģīmetnes – Ulla, Java, Nesija, Lēdija, Suns Funs, Nemo, Čivava. Tādēļ lai man piedod kaķu mīļotāji, tomēr Lieldienu noskaņās – un mazliet vēlāk būs saprotama šāda izvēle! – šoreiz veltīsim uzmanību šai cikla daļai – mākslinieču dueta Skuja Braden labākajiem draugiem – suņiem, kurus viņas ir attēlojušas ne tikai šajos, bet neskaitāmos citos savos darbos, no kuriem izstādē gan redzama tikai pavisam neliela daļa!

Pat no attēliem iepazīstoties ar “suņu tēmu” Skuja Braden darbos ir skaidrs, ka visbiežāk attēlotā suņu šķirne ir angļu seters baltā krāsā ar  maziem melniem lāsumiem. Pati paklausīgākā modele vienmēr ir bijusi viņu kucīte Ulla, par kuras ierašanos abu mākslinieču mājās katrai ir savs stāsts. Ingūna piemin to, ka pat Anglijā tā ir izzūdoša suņu šķirne un viņas vēlme bija parūpēties par šīs šķirnes suņu saglabāšanu Latvijā. Turklāt par šādu suni sapņoja katrs padomju bērns, arī Ingūna, skatoties bērnībā tolaik tik ļoti populāro filmu “Baltais Bims, Melnā auss” (1977)! Turpretī Melisa atceras savu ierašanos Latvijā aukstā, ļoti sniegotā ziemā 2009. gada janvārī, kad nesaprotamu iemeslu dēļ viņa iepazinās ar sludinājumiem portālā ss.lv un, ieraugot seteru šķirnes maza kucēna fotogrāfiju saprata, ka tas noteikti būs viņas suns! Turklāt izrādījās, ka kucīte Nesija, Ullas mamma un viņu saimniece dzīvoja Aizkrauklē - tieši tur, kur arī Ingūna un Melisa pēc vairāku gadu uzturēšanās ASV – taisījās apmesties! 

 

Pēc trim gadiem Ullai pašai piedzima deviņi kucēni, kuri ātri atrada savus saimniekus, izņemot vienu – Javu, kucīti, kura bija tik ļoti pieķērusies savai mammai, ka bija grūti iedomāties, kā abus suņus var šķirt! Māte un meita viena pret otru izturējās ar milzīgu cieņu, mīlestību, sapratni un, protams, kopīgu spēlēšanos, kas ir iemūžināta video. Te lieti noderēja Melisas zināšanas un pieredze filmu producēšanā!

 

Javai uz pleca bija melns lāsums, kas atgādināja spārnu. Uz sejas viņai bija vairāki mazi plankumiņi. Tāpēc Melisa viņu sauca arī par Melno Gulbi. Tomēr sagadījās tā, ka septiņu gadu vecumā – drīz pēc Ingūnas mammas Ilgas aiziešanas mūžībā, 2019. gada pavasarī nomira arī Java, kurai tika diagnosticēts liesas vēzis. Taču pirms tam Ingūnai un viņas mammas Ilgai, Melisai un angļu seteru šķirnes kucītēm Ullai un Javai - visiem kopā bija saskaņas pilni un laimīgi gadi, jautri atzīmējot daudzus svētkus, bet 2013. un 2014. gada Lieldienu svinēšana ar suņiem galvenajās lomās atkal ir iemūžināta īsās videofilmās! ⃰

 

Tagad Ullai jau ir 12 gadu un Javas vietu ieņēmis Rūdis, kuram patlaban ir tikai seši ar pus mēneši. Viņam kā īstenam nerātnam puikam ir gluži cits raksturs un pat neraugoties uz to, ka abi seteri ir attāli radinieki, Rūdis pagaidām tikai mācās respektēt gados stipri vecāko sugas māsu. Protams, vislielāko prieku visiem sagādā garās pastaigas gar Daugavas krastu! Tiktāl par pašiem galvenajiem suņiem Ingūnas un Melisas dzīvē. Tomēr arī citu suņu portretu un tēlu Skuja Braden mākslā ir bijis pietiekami daudz. 2014. gadā Rīgas Porcelāna muzejā tika sarīkota izstāde “Suņa dzīve: atķēdēta”, kurai speciāli tika portretēti daudzu draugu suņi gan uz šķīvjiem kā, piemēram, Nemo, izstāžu iekārtotāja Ulda Timoško franču buldoga šķirnes suns, kas pirms vairākiem gadiem devies uz labākiem medību laukiem… Tāpat, kā cilvēki savus, tā nereti māksliniecēm saimnieki pasūta savu mīluļu portretus. Šo suņu portretu grupu izstādē “Samsara” pārstāv Fredis un Lēdija. Katrs suns attēlots kā izcila personība, ar savu raksturu. Suņi kopē savu saimnieku uzvedību. Nav brīnums, ka mākslinieces izmanto suņu tēlus, lai šādi paustu savu attieksmi pret negācijām sabiedrībā, cilvēku neapvaldīto varas un naudas kāri. Šīs īpašības tik spilgti parāda pārbarots franču buldogs ar draudīgi pavērtu muti, raksturojot “Latviešu askētismu” (2016). Diemžēl uz izstādi neizdevās dabūt pāra figūru – takša skulptūru “Izsalkums”, demonstrējot ne mazāku alkatību un izkalpošanos saimnieka priekšā garda kumosa dēļ... Ingūna un Melisa uzskata, ka suņi viņām ir radījuši ne tikai mājas sajūtu, bet arī palīdzējuši dziļāk izprast daudzas dzīves gudrības. Mākslinieces ir pārliecinātas, ka suņi ir kā lieliski aktieri, kuri spēlē cilvēku lomas mūsu kopējā dzīves teātrī, skaudri atklājot nežēlīgo un neizbēgamo cīņu par savu eksistenci, balansējot starp dzīvību un nāvi. 

 

Kamēr izstāde nav pieejama skatītājiem, varam iepazīties ar Skuja Braden radīto suņu portretu galeriju attēlos, skatīties mākslinieču videofilmas un pārdomāt trīs galvenās, iespējams, vērtīgākās dzīves gudrības, ko viņām iemācījuši  angļu seteri Ulla un Java, bet tagad turpina Rūdis: dzīvo šodienā, esi pateicīgs par to, kas tev dots, un pieņem lietas tādas, kādas tās ir. Esiet priecīgi par dzīvi un, protams, neaizmirstiet pacienāt  visus savus lolojumus ar kārumiem Lieldienās! 

 

Teksts: Irēna Bužinska

Saistītie jaunumi
Saistītās izstādes