Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izrādīs iestudējumu “No Rozentāla”
No 2016. gada 6. līdz 14. septembrim nodibinājums “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds” četrās izrādēs Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (Rīgā, K. Valdemāra ielā 10) piedāvās stāstu par gleznotāju Jani Rozentālu “No Rozentāla”.

Izrāde par ievērojamo latviešu gleznotāju, Latvijas nacionālās mākslas pamatlicēju Jani Rozentālu (1866–1916) ir likumsakarīgs turpinājums nodibinājuma “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds” (MMAF) iestrādnēm un jau īstenotajiem projektiem šajā virzienā – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas kultūrā un mākslā. Šogad, par godu Jaņa Rozentāla 150. jubilejai, teātra izrāžu ciklu “Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas” papildinājis Latvijas glezniecības vecmeistaram veltītas Ivo Brieža lugas “No Rozentāla” iestudējums.

 

Izrādes radošajā komandā darbojas režisore Paula Pļavniece, dramaturgs Ivo Briedis, Valmieras drāmas teātra aktieri Rūta Dišlere un Jānis Znotiņš, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Liene Pavlovska, gaismu mākslinieks Rauls Lorencis.

 

Dramaturģisko materiālu Ivo Briedis rakstījis, par pamatu ņemot Rozentāla paša un arī viņam rakstītās vēstules, kā arī dažādu cilvēku atstātās piezīmes par gleznotāju. “Izrāde veidota, lasot mākslinieka saraksti ar laikabiedriem un domājot par vēstulēs cilātajiem jautājumiem. Vai ir piepildījies Jaņa Rozentāla sapnis par Latviju? Kādi bija latvieši Rozentāla gadsimtu mijā uzņemtajās fotogrāfijās?” atklāj iestudējuma ieceri režisore Paula Pļavniece.

 

Izrāde “No Rozentāla” būs neparasta lekcija, ko vadīs pats mākslinieks un viņa dzīvesbiedre Ellija Forsele, skanēs pāra iemīļotās dziesmas un notiks fotografēšanās ar skatītājiem. Aktieris Jānis Znotiņš atveidos Jani Rozentālu, bet aktrise Rūta Dišlere iejutīsies somu dziedātājas, gleznotāja dzīvesbiedres Ellijas Forseles (Elli Forssell, 1871–1943) tēlā. Jānis Znotiņš tieši pateicoties Rozentāla lomai pirmo reizi tik dziļi sajutis, kas patiesībā notiek talantīgas radošas personības dvēselē. “Man līdz šim līdz galam neizprotama šķita mākslinieka iekšējā dzīve. Bet šajā izrādē caur Rozentālu es ļoti dzīvi un pat dažos brīžos ļoti skaudri sapratu, kur slēpjas mākslinieka sāpe, par ko viņi cīnās un kāpēc viņus dažreiz cilvēki nesaprot,” dalās savā pieredzē aktieris.

 

Režisore Paula Pļavniece akcentē, ka izrāde centīsies atdzīvināt Jaņa Rozentāla 150. gadadienas laikā jau varbūt mazliet par daudz idealizēto un iekonservēto gleznotāja tēlu. “Tur tā lieta, ka sabiedrībā par Rozentālu izveidojies priekšstats, ka viss viņa dzīvē, darbā un attiecībās ar Elliju bija tik labi, skaisti un patiesi, bet mēs sākām lasīt viņa vēstules un sapratām, ka aiz tā ārējā skaistā tēla, aiz tā miera ir apakšā pilnīgi citas kustības, kas tajā cilvēkā notiek,” stāsta Paula Pļavniece. “Tad tapa izrāde par to, kāda bija viņa iekšējā cīņa, viņa uzskati par vērtībām, Latviju. Izrāde ir tāda kā tikšanās ar mākslinieku vai tāda kā prezentācija par viņu un viņa dzīvi, uz kuru ieradies arī pats Rozentāls.”

 

Aktieri atzīst, ka, iedziļinoties Rozentāla personībā un viņa rakstītajā, visvairāk pārsteidz, cik joprojām aktuāls ir viņa pirms 100 gadiem teiktais par Latviju un latviešu nāciju. “Rozentālu ļoti uztrauca latvietība, mūsu tautas pašapziņa, par ko viņš ārkārtīgi daudz runā savās vēstulēs, un tie jautājumi, ko viņš paceļ tolaik, absolūti līdzīgi tiem, kurus būtiski būtu paprasīt mums sev pašiem šodien,” uzskata aktrise Rūta Dišlere. Caur meistara personību izrāde aicinās domāt par mums un Latviju šodien, tādēļ tās radītāji daudz diskutējuši, kāds būtu Rozentāla vērtējums, ja viņam būtu iespēja nokļūt mūsdienu Latvijā.

 

Lai skatītāji varētu labāk izjust 20. gadsimta sākuma gaisotni un Jaņa Rozentāla mākslas valdzinājumu, izrādes norisināsies uz autora darbu fona. Plaša vecmeistara daiļrades retrospekcija “Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika”, kura līdz 30. oktobrim ir aplūkojama Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, no jauna aktualizē klasiķa mantojumu un piedāvā apmeklētājiem iepazīties ar 144 darbu lielo izlasi. Izrāde “No Rozentāla” iekļauta izstādi pavadošo pasākumu programmā. To plānots rādīt arī viesizrādēs citviet Latvijā.

 

PAR  ORGANIZATORIEM

Teātra izrāžu producēšanā nodibinājums “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds” (MMAF) darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu “Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam”. Sākot ar šo izrādi iezīmējās MMAF interese un “specializācija” – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas un Rīgas kultūrā un mākslā.

 

Šādā kontekstā tapa skatītāju un nozares speciālistu cildināta izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku “Pauļuks. Rāmji”, kas 2010. / 2012. gadu sezonā tika izrādīta LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS. Turpat sadarbībā ar Māru Ķimeli notika atjaunotā “Parīze–Rīga–Parīze” par izcilo mākslinieku pāri Rūdolfu un Elvīru Piņņiem, bet 2014. gada sākumā LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS pirmizrādi piedzīvoja iestudējums par gleznotāju, grafiķi Kārli Padegu “PADEGS un PADEGS”.

 

NORISES VIETA:

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / K. Valdemāra iela 10, Rīga

Lielā izstāžu zāle (-1. stāvā)

 

NORISES LAIKS:

Nākamie seansi paredzēti 12., 13. un 14. septembrī plkst. 19:00.

 

DALĪBAS MAKSA:

15,00 EUR.

Biļetes iespējams iegādāties iepriekšpārdošanā www.bilesuparadize.lv.

 

PAPILDU INFORMĀCIJA:

Anna Balandina, LNMM Komunikācijas nodaļas vadītāja

E: Anna.Balandina@lnmm.lv

 

IZRĀDES  PRODUCENTE:

Laila Baumane, nodibinājums “Mūzikas un mākslas atbalsta fonds”