Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina uz starptautisku konferenci “Mākslas vēsture Baltijas valstīs – pieredze un perspektīvas”
3. Baltijas mākslas vēsturnieku konference
2016. gada 7. un 8. oktobrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (K. Valdemāra ielā 10, Rīgā) turpināsies 3. Baltijas mākslas vēsturnieku konference “Mākslas vēsture Baltijas valstīs – pieredze un perspektīvas”.

Kā jau ziņots, no 6. līdz 8. oktobrim Rīgā norisināsies 3. Baltijas mākslas vēsturnieku konference “Mākslas vēsture Baltijas valstīs – pieredze un perspektīvas” (3rd Conference of Baltic Art Historians “Representing Art History in the Baltic Countries: Experiences and Prospects”), ko sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūtu (LMA MVI) un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) rīko LMA Mākslas zinātnes nodaļa. Starptautiskā foruma pirmā diena pagāja Latvijas Mākslas akadēmijas telpās, savukārt nākamās divas noritēs rekonstruētajā vēsturiskajā LNMM galvenajā ēkā.

 

Konferences programma piedāvā 30 daudzveidīgas prezentācijas angļu valodā, ko sagatavojuši vadošie nozares pētnieki no Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV. 6. oktobrībija iespēja dzirdēt referātus, ko sniedza Dr. art. Ginta Gerharde-Upeniece (LV), Dr. Ulrike Nirnbergere (Ulrike Nürnberger; DE), Raivo Kelomēss (Raivo Kelomees, EE), Džeremijs Hovards(Jeremy Howard, UK), Dr. Jolita Mulevičūte (Jolita Mulevičiūtė, LT), Dr. art. Kristiāna Ābele (LV),Kadi Polli (Kadi Polli, EE), Dr. art. Baiba Vanaga (LV), Dr. Tojana Račūnaite (Tojana Račiūnaitė, LT),Ieva Kalnača (LV), Dr. Daļa Klajumiene (Dalia Klajumienė, LT), Indre Užotaite (Indrė Užuotaitė, LT) un Dr. habil. art. Eduards Kļaviņš (LV).

 

Konferences ceturto sesiju 7. oktobrī atklās mākslas zinātniece Dr. art. Dace Lamberga (LV), kura uzstāsies ar referātu “Simbolisma laiks. Baltijas projekts”. Par tēmu “Akmens stāsti: zemes ekoloģija Baltijas mākslā” runās Bārts K. Pušavs (Bart C. Pushaw, US), bet Dr. Laima Laučkaite (Laima Laučkaitė, LT) iepazīstinās ar Pirmā pasaules kara mantojumu Lietuvā jeb “Neviena zemes” mākslu.

 

Otrās dienas turpinājumā klausītāji uzzinās, kā uzbūvēt virtuālo muzeju. Savās pārdomās par attaisnojumu, iespējamību un ceļiem, kā no jauna radīt zaudētu muzeju un tā kolekcijas, dalīsies Dr.Dītmars Pops (Dietmar Popp, DE), analizējot Kurlandes provinces muzeja situāciju Mītavā (Jelgavā). Par Latvijas Universitātes Mākslas muzeju, kas veltīts profesora Ernesta Felsberga 150. gadu jubilejai, stāstīs mākslas vēsturniece Dr. paed. Austra Avotiņa (LV). Mākslas zinātnieks Dr. art. Jānis Kalnačs (LV) runās par tēmu “Ģimenes portreti interjerā: fotogrāfijas kā pierādījums par mākslas darbiem, kas piederēja rīdziniekiem pirms Otrā pasaules kara”. Mākslas kultūras teorētiķe Katrīna Teivāne-Korpa (LV) kopā ar mākslas zinātnieci un kritiķi Laini Kristbergu (LV) pievērsīsies performances manifestācijām Latvijas fotogrāfijā 20. gadsimta 20. un 30. gados.

 

Sesto sesiju ievadīs Dr. Linara Dovīdaitīte (Linara Dovydaitytė, LT), kura pastāstīs par (jaunu) konceptu testēšanu un kopdarbības praksēm Lietuvas muzejos. Lina Mihelkeviče (Lina Michelkevičė, LT) aicinās paskatīties uz mākslas notikumu no pasakas aspekta, uzdodot jautājumu “Kā vēsturiski interpretēt ātri gaistošo?” Dr. art. Stella Pelše (LV) savu prezentāciju veltīs mākslinieka personības traktējuma problemātikai latviešu mākslas vēstures monogrāfijās, kas tika publicētas 21. gadsimta sākumā. “Kā reprezentēt tagadni?” – tādu jautājumu klātesošajiem uzdosJulija Fomina (Julija Fomina, LT), stāstot par priekšstata / uzskata “laikmetīgs” konstruēšanu Lietuvas mākslas izstādēs 20. gadsimta pēdējā dekādē.

 

Konferences trešās dienas rītā, 8. oktobrī, klausītājus uzrunās Dr. Marijas Dremaites (Marija Dremaitė, LT) stāsts par sociālistiskā modernisma ilgo dzīvi Baltijas valstīs, Dr. Jiri Kermika (Jüri Kermik, EE / UK) ieskats igauņu dizaina novitātēs 1980. gados un Ievas Astahovskas (LV) pētījums par “aukstā kara” vizionārajām pasaulēm.

 

Pēdējo, astoto sesiju, ievadīs Dr. Andresa Kurga (Andres Kurg, EE) lasījums “Aiz salīdzinājuma: rakstot Padomju Savienības postmodernās arhitektūras vēsturi”. Par Lietuvas mākslinieku grupas “Post Ars” foto performancēm runās Dr. Agne Narušīte (Agnė Narušytė, LT), plašāk izvēršot jautājumu “Vai tas ir izpētes materiāls vai mākslas darbs?” Konferences darbu noslēgs mākslas zinātniece Helēna Demakova (LV), kura ierosinās padomāt par šobrīd Latvijā ļoti aktuālo tēmu – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma satura plānošanu, definējot arī iespējamās problēmas ar tā teorētisko novērtējumu nākotnē.

 

Baltijas mākslas vēsturnieku konferences pirmsākumi meklējami iepriekšējās divās tikšanās reizēs pēdējo gadu laikā – konferencē “Mākslas vēstures ģeogrāfija Baltijas reģionā” (“The Geographies of Art History in the Baltic Region”) 2009. gadā, ko rīkoja Igaunijas Mākslas akadēmija kopā ar Igaunijas Mākslas vēsturnieku asociāciju Tallinā un konferencē “(At)bloķētā atmiņa: rakstot mākslas vēsturi Baltijas valstīs” (“(Un)blocked Memory: Writing Art History in Baltic Countries”) 2011. gadā, ko organizēja Vītauta Dižā universitāte sadarbībā ar Viļņas Mākslas akadēmiju Kauņā.

 

NORISES VIETA:

06.10.2016.

Latvijas Mākslas akadēmija / Kalpaka bulvāris 13, Rīga

 

07. un 08.10.2016.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka / K. Valdemāra iela 10, Rīga

 

DALĪBAS MAKSA:

Dalība konferencē ir bezmaksas.

 

PAPILDU INFORMĀCIJA: 

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

T: (+371) 67 324461

E: ekskursijas@lnmm.lv

 

Konferences programma angļu valodā (doc.)

Konferences programma angļu valodā (pdf.)

Saistītie pasākumi
Saistītās preses relīzes