Purvīša balvai 2016. gada trešajā ceturksnī nominēti Kate Krolle, Anta Pence, Ivars Grāvlejs un Leonards Laganovskis
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus laika posmā no 2016. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2017. gada februārī, nominējusi četrus autorus:

KATI KROLLI par personālizstādi “Es varētu būt citur” peldošajā mākslas centrā “Noass” (19.08.–09.10.2016.).

Nominācijas pamatojums: “Spēcīga, bagāta izstāde, kas nesagatavotus skatītājus mēdza pārbiedēt, jo tajā emocionāli dziļi, grafiski un tehnoloģiski smalki, turklāt vēl ar kinematogrāfisku / scenogrāfisku vietas izjūtu bija notverta un poētiski skaudri portretēta vientulības seja. Kate Krolle savā otrajā personālizstādē ne mazākajā mērā nekoķetēja ar vientulības ideju, tā vietā pēc neliela ievada caur zīmējumos fascinējoši attēlotiem akmeņiem (kristāliem) veda mūs lejup pa dzelzs kāpnēm, kur ūdens gāšanās kuģa tilpnē līdzās video (ar no ūdens iznirstošu roku) lika mūsu it kā pret dažādām bailēm trenētajiem, demokrātiski labticīgajiem prātiem atzīt, ka vienmēr ir vērts ieklausīties savos dzīvnieciskajos instinktos, īpaši ja runa ir par nāves bailēm,” skaidro mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

 

“Daudzveidīgs, niansēm bagāts, komplicēts mākslas darbs, kas pārsteidz ar negaidītiem tehniskiem risinājumiem: temperatūras jutīgiem zīmējumiem, ūdens baseina ierīkošanu izstāžu telpā u.tml.,” papildina mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa.

 

ANTU PENCI par izstādi “Mani meklē” RIXC galerijā (30.06.–31.07.2016.).

Nominācijas pamatojums: “Antas Pences instalācija nepretenciozā manierē dažādos medijos attēlo dabas un Visuma fragmentu abstrakcijas, kurās savienojas netverami poētiskais līmenis ar it kā zinātniski statistisku paņēmienu. Izstādē piedāvāti dažādi vizuālie veidi, kā gaisma iznirst no tumsas. Tie telpu apdzīvojuši harmoniskā kārtojumā, kas vienlaikus izdevies tik svaigs un neierasts, ka rada iespaidu, ka vērojam kaut ko patiesi jaunu mākslā. Izstāde, kas patiešām pārsteidza!” nomināciju pamato ekspertu darba grupas vadītāja Dr. art. Elita Ansone.

 

“Antai Pencei izdevies pārsteigt ar “vienkāršu” materiālu pārvēršanu suģestējošā poēzijā. Papīra caurspīdīgums, gaismas izlaušanās un, šķiet, arī sentiments jeb bērnības atmiņas par to koncentrēto uzmanību, kura parastas paslēpes pārvērš intensīvās vides studijās, kad nozīmīga kļūst katra nianse, katrs gaismas punktiņš telpā. Turpat arī krāsainās bildītes ar nesalasāmajiem parakstiem kā veltījums “kaut kam skaistam”. Darbs, kas uzbūris mākslas darbu no tā dēvētajiem anonīmajiem materiāliem un tehnikām,” komentē mākslas zinātniece, kuratore Inga Šteimane.

 

IVARU GRĀVLEJU par izstādi “Nezināmā latviešu fotogrāfija” Latvijas Fotogrāfijas muzejā (04.08.–04.09.2016.).

Nominācijas pamatojums: “Izstādē eksponētas dažas fotogrāfijas un vairāki aizkustinoši stāsti, kuros ne vien apliecināta Ivara Grāvleja nerimstošā fantāzija un humora izjūta, bet arī klasiskās satīras žanra tradīcijās sarkastiski norādīts uz Latvijas mākslas vēstures, fotomākslas un fotogrāfu vides nacionālajām īpatnībām un arvien kultivētajiem mītiem. Komiskie, ar šķietami autentiskām fotogrāfijām ilustrētie stāsti kārtējo reizi apliecina Ivara Grāvleja neērto, bet noturīgo un vajadzīgo pozīciju Latvijas mākslas kopainā. Viņš apzinīgi un nežēlojot savu reputāciju pilda katrai veselīgai sabiedrībai nepieciešamā trikstera funkcijas, ar visai drastiskiem paņēmieniem satīriski apšaubot konvencionālo vērtību hierarhiju, asprātību izmantojot kā ieroci, lai pievērstu uzmanību parasti notušētām nebūšanām, trūkumiem un liekulībai,” stāsta mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

 

“Kā motivāciju savām aktivitātēm, tostarp izstādei Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Ivars Grāvlejs min “satraucoši lielu garlaicību”. Par pamatu ņemot FAMU akadēmijā aizstāvēto maģistra darbu, viņš izstādes formātā izklāsta Latvijas fotogrāfijas īso kursu, brīvi interpretējot vēsturi un iekļaujot tajā fiktīvas personālijas, kas pārstāv dažādus laikmetus un lielākoties izceļas ar uzmanības vērtu, novatorisku māksliniecisko praksi. Intelektuāla spēle, kurā pievērsta uzmanība mākslas vēstures rakstīšanas tradīcijām, asprātība interpretācijas formā, faktos balstītu materiālu sakausējot ar fantāziju, un bezkaunība, naratīvā iekļaujot kārtējās “tabu” tēmas, šeit savienotas lieliskās proporcijās,” uzskata mākslas zinātniece Daina Auziņa.

 

LEONARDU LAGANOVSKI par personālizstādi “Atlants” Mūkusalas Mākslas salonā, īpaši izceļot zīmējumu sēriju “Liecinieki”, Rīgas ielu sāgu un akvareļus (04.08.–17.09.2016.).

Nominācijas pamatojums: “Leonards Laganovskis kā savas mākslas saturu pasniedz absurdus pētījumus, bet viena no viņa iecienītākajām formām ir galanta akvarelēšana apgaismības gadsimtu tradīcijās. Laganovska mākslas lirisko varoni (stāstu stāstītāju) nereti sauc par postmodernu pīlīšu pūtēju, taču, iespējams, viņa fascinējošākais vaibsts ir līdzība ar melanholisku, pasaules kārtībā vīlušos 19. gadsimta vientuļnieku, kurš atklāj absurdo it visā,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece Inga Šteimane.

 

“Personālizstāde pārsteidza kā formā minimālistisks, idejiski lielisks komentārs mūsu ikdienas gaitām – konkrētu notikumu kosmiska rezonanse. Leonarda Laganovska darbi ir dzirkstoši asprātīgi, sociāli kritiski un vienlaikus personiski ielīksmojoši,” piebilst mākslas zinātniece Aiga Dzalbe.

 

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 13 vizuālās mākslas notikumus, to skaitā:

  • Ērika Apaļā personālizstādi “Le Cygne” galerijā “Alma” (07.09.–14.10.2016.);
  • Džemmas Skulmes, Ojāra Ābola un mākslinieku apvienības “Klīga” kopizstādi “Klātbūtne” Rīgas Mākslas telpā, izceļot grupas “Klīga” (Līva Rutmane, Klāvs Upaciers, Inga Ģibiete) komentāru par Džemmas Skulmes un Ojāra Ābola mākslu – instalāciju “Kasi, kasi, kamēr izkasi” (10.09.– 23.10.2016.);
  • Artūra Virtmaņa instalāciju “Izgaist fantāzijā” laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit 8” K. K. fon Stricka villā (08.09.–25.09.2016.);
  • Tekstu grupas “Orbīta” objektu “Actual Spacescape” Mākslas festivālā “Cēsis 2016” (15.07.–14.08.2016.);
  • Kates Krolles un Agneses Krivades performanci “Mala” laikmetīgās mākslas festivālā “Survival Kit 8” K. K. fon Stricka villā (08.09.–25.09.2016.);
  • Andas Lāces performanču ciklu “Iekšējā Es uzsprāgšana, seku savākšanas un neitralizēšanas varianti” Mūkusalas Mākslas salonā (04.08.–17.09.2016.);
  • Evas Vēveres videoinstalāciju “Inverse” izstādē “Omega 3” bijušajā Mostes sēklu šķirošanas fabrikā (Igaunija) (02.07.–07.08.2016.);
  • Kristas un Reiņa Dzudzilo instalāciju “Respice Post Te. Hominem Te Memento [Kungu ielā 30.]” laikmetīgās tēlniecības festivāla “Tēlniecības kvadrinnāle. Rīga 2016. Konservatīvisms un liberālisms” ietvaros notikušajā izstādē “Būt labam” (10.09.–28.11.2016.).

 

EKSPERTI 2015.–2016. GADĀ

Laika posmā no 2014. gada 8. decembra līdz 2016. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas: LNMM 20. gs. 2. puses – 21. gs. kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas ARSENĀLS vadītāja Dr. art. Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Dr. phil. Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece, LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

 

PURVĪŠA  BALVA

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”.

 

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas biedrība “Mākslas platforma”, SIA “Kultūras projektu aģentūra “INDIE”“ un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”.

 

PROJEKTU ATBALSTA:

Saistītie jaunumi
Saistītās preses relīzes