Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu "Janis Rozentāls"
Latvijas Banka trešdien, 23. novembrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu "Janis Rozentāls". Šī unikālā sudraba kolekcijas monēta ar krāsainu populārās gleznas "Princese ar pērtiķi" attēlu ir veltījums Latvijas izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866–1916) 150 gadu jubilejā.

Kolekcijas monētas grafisko dizainu veidojusi Sandra Krastiņa, bet tās aversa plastisko veidojumu – Jānis Strupulis. Sandra Krastiņa bijusi arī kolekcijas monētas "Baltā grāmata" dizaina autore, bet Jānis Strupulis veidojis dizainu zelta un sudraba monētām "Gafelšoneris "Julia Maria"", kā arī ir plastiskā veidojuma autors vairākiem desmitiem kolekcijas un apgrozības monētu.

 

Monēta "Janis Rozentāls" izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Monētas aversā attēlota imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure ar Jaņa Rozentāla paraksta faksimilu un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogu, bet reversā – Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.

 

Janis Rozentāls kļuva par 19. un 20. gs. mijas vispusīgāko latviešu mākslinieku, iecienītu un meistarīgu portretistu, modernu un aizrautīgu jauno estētisko principu aizstāvi, kura radošā darbība ietekmēja glezniecības, grafikas, grāmatu mākslas un lietišķās grafikas, mākslas teorijas un kritikas attīstību. Šogad ar daudziem pasākumiem plaši tiek atzīmēta izcilā mākslinieka 150 gadu jubileja, kas ir ierakstīta UNESCO svinamo dienu kalendārā, un īpašā dizainā, formā un izmērā veidotā sudraba kolekcijas monēta ir Latvijas Bankas veltījums šim nozīmīgajam notikumam.

 

Kolekcijas monēta "Janis Rozentāls" ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 7 000 eksemplāru. 

 

JANIS ROZENTĀLS

 

Nominālvērtība: 5 eiro

Svars: 62.00 g, forma: taisnstūris; izmērs: 80.00 mm × 38.00 mm

Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof; ar krāsainu uzdruku reversā

Kalta: 2016. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)

Mākslinieki: Sandra Krastiņa (grafiskais dizains) un Jānis Strupulis (aversa plastiskais veidojums)

 

Monētas priekšpuse (averss)

Imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure. Augšā pa kreisi Jaņa Rozentāla paraksta faksimils, zem tā nodalītā laukumā uzraksts "Princese ar pērtiķi", izmēra norāde "147,5 × 71" un gadskaitlis 1913, pa labi – uzraksts "audekls, eļļa". Lejasdaļā vertikāli vietots uzraksts "5 euro" (pa kreisi) un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogs (vidū un pa labi) ar uzrakstu LATVIJAS REPUBLIKA un gadskaitli 2016.

Monētas aizmugure (reverss)

Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis.

Monētas josta

Gluda.

 

Latvijas izcilā gleznotāja Jaņa Rozentāla (1866–1916) 150 gadu jubileja ierakstīta arī UNESCO svinamo dienu kalendārā, jo Saldus pagasta kalēja dēls kļuva par vienu no nozīmīgākajiem nacionālās mākslas veidotājiem, modernizējot Baltijas mākslu un topot par Eiropas līmeņa mākslinieku un ievērojamu personību vietējā sabiedriskajā dzīvē. Latvijas kultūras kanonā kā spilgts latviešu mākslinieku nacionālās pašapzināšanās simbols ietverts viņa reālistiski veidotais Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas diplomdarbs "Pēc dievkalpojuma" ("No baznīcas", 1894, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), kurā atainots dzimtā Saldus baznīcēnu straumes plūdums un kompozīcijas meklējumos izmantotas arī fotogrāfijas sniegtās iespējas.

 

Janis Rozentāls kļuva par 19. un 20. gs. mijas vispusīgāko latviešu mākslinieku, iecienītu un meistarīgu portretistu, modernu un aizrautīgu jauno estētisko principu aizstāvi, kura radošā darbība ietekmēja glezniecības, grafikas, grāmatu mākslas un lietišķās grafikas, mākslas teorijas un kritikas attīstību. Nemitīgi mainot un pilnveidojot māksliniecisko rokrakstu, sadzīves ainās, portretos, ainavās, reliģiskās, simboliskās un fantastiskās kompozīcijās pārradīti impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma un citi iespaidi. Savu sievietes ideāltēlu, līdzgaitnieci un modeli gleznotājs sastapa somu dziedātājas Ellijas Forseles (Elli Forssell; 1871–1943) personā, tuvinoties arī somu kultūrvidei.

 

Gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) lielākā versija, kas kopā ar aptuveni 150 citām Jaņa Rozentāla gleznām un vairāk nekā 100 grafikām glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, ir viens no viņa pazīstamākajiem darbiem un zīmīgākajām simbolisma un jūgendstila sintēzes liecībām Latvijas mākslas vēsturē. 1913. gadā "Princese ar pērtiķi" vispirms eksponēta III Baltijas mākslinieku savienības izstādē Rīgas Pilsētas mākslas muzejā, bet pēc tam – starptautiskā mākslas izstādē Minhenes Stikla pilī (Glaspalast), un tās reproducēšanas tiesības iegādājās vācu izdevniecība Velhagen & Klasing. Kompozīciju gleznotājs atkārtojis vairākas reizes, variējot formātu un detaļas, bet pirmais uzmetums tapis kā ogles un zīmuļa zīmējums.

 

Ir dažādi gleznas "Princese ar pērtiķi" simboliskā vēstījuma tulkojumi. Dekoratīvi stilizētajā, vertikālajā gleznā uz ornamentāla fona attēlota vijīga, grezni tērpta un rotāta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries mazs pērtiķītis. Starp rudmatainās princeses tēla iedvesmotājām minēta latviešu aktrise Marija Leiko (1887–1938) un somu dejotāja Megija Gripenberga (Maggie Gripenberg; 1881–1976). Tomēr ticamāk, ka Janim Rozentālam pozējusi biedrības "Kunstecke" karnevālā pamanītā Goto fon Zeka (Gotho von Seck; 1891–?). Laikabiedri gleznu "Princese ar pērtiķi" uztvēra kā alegorisku līdzību mākslinieka atkarībai no sabiedrības vai mākslas, kas pavēlnieces lomā rotaļājas ar savu kalpu.

 

 

Saistītie jaunumi