LEKCIJA: Beatrises Vīgneres fiziskās un estētiskās audzināšanas skola (1923–1944)
Horeogrāfes, JVLMA docentes VALDAS VIDZEMNIECES lekcija
23.01.2018 17:30
Otrdien, 2018. gada 23. janvārī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) ar lekciju par Beatrises Vīgneres deju skolu un Latvijas modernās dejas attīstību pasaules kontekstā 20. gadsimta 20.–30. gados viesosies horeogrāfe, pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja Valda Vidzemniece.

20. gadsimta 20. gados modernisma tendences ienāca arī Latvijas dejas mākslā. Ne Latvijā, ne citviet Eiropā gadsimta pirmajās desmitgadēs apzīmējums “modernā deja” vēl nebija iedzīvojies. Latvijas dejas speciālistu un kritiķu visbiežāk lietotie termini bija “plastiskās dejas” un “ritmoplastiskās dejas”, bet 20. gadu beigās parādījās arī jēdziens “mākslas dejas”. Būtībā tieši plastisko un ritmoplastisko deju skolas, kas sevišķi intensīvi darbojās pagājušā gadsimta 20.–30. gados, var uzlūkot kā jaunās, modernās dejas tradīciju aizsācējas Latvijā.

 

Apzīmējums “plastiskās dejas” balstās izpratnē par Aisedoras Dunkanes (Isadora Duncan, 1877–1927) dejas stilu kā mūzikas inspirētu, brīvās, dabiskās un plastiskās kustībās veidotu priekšnesumu, kas pauž visplašāko emociju spektru. Ritmoplastisko deju būtība ir mūzikas tēlu pārvēršana kustību tēlos, precīzi interpretējot mūzikas raksturu, ritmisko struktūru un formu. Šī stila pārstāvju treniņu prakses pamatā ir Emila Žaka-Dalkroza (Emile Jaques-Dalcroze, 1865–1950) ritmikas metode. 20. gadu beigās, kad ievērojams skaits Latvijas dejas speciālistu un interesentu ir iepazinušies ar vācu ekspresionistiskās dejas pārstāvju Mērijas Vigmanes (Mary Wigman, 1886–1973) un Rūdolfa fon Labāna (Rudolf von Laban, 1879–1958) idejām un daiļrades principiem, tiek meklēts cits formulējums, un Latvijas preses slejās parādās jauns jēdziens – “mākslas deja”.

 

20.–30. gados Latvijā viena pēc otras rodas jaunas deju skolas un studijas, kas seko inovatīvajām dejas mākslas tendencēm Eiropā. Dejotājas Beatrises Vīgneres (1903–1990) fiziskās un estētiskās audzināšanas skola ir viena no lielākajām un populārākajām tā perioda deju skolām.

 

Pirmais skolas audzēkņu publiskais koncerts tiek nosaukts par melo-ritmo-plastikas vakaru. Tas norisinās 1923. gada 6. februārī Nacionālajā teātrī. Vakaru atklāj pašas vadītājas uzruna ar skaidrojumu, ka viņas mācību metodes balstās uz Ernesta Vīgnera (1850–1933), Emila Žaka-Dalkroza un Aisedoras Dunkanes darba principiem. Sākotnējais mācību iestādes uzdevums ir attīstīt audzēkņos “mūzikas ritma izjūtu, kā arī izdaiļot ķermeņa kustības, t.i., padarīt tās mūzikai pakļāvīgas, lai ar tām varētu imitēt vai ilustrēt atsevišķas mūzikas frāzes vai idejas”.

 

1924. gadā Beatrise Vīgnere papildinās pie modernās dejas horeogrāfa, pedagoga un teorētiķa Rūdolfa fon Labāna, kurš šai laikā jau ir precizējis savu teorētisko pētījumu ievirzi, sācis izstrādāt teoriju par telpas un kustību harmoniju, definējot kustību analīzes pamatprincipus. Vēlākos gados Vīgnere papildinājusi zināšanas pie izciliem vācu modernās dejas meistariem – Grētas Palukas (Gret Palucca, 1902–1993), Mērijas Vigmanes, Maksa Terpisa (Max Terpis, 1889–1958), Dorotejas Ginteres (Dorothee Günther, 1896–1975) un Jutas Klamtas (Juta Klamt). Pamazām arī viņas iestudējumu saturs un izteiksmes veids kļūst tuvāks vācu izteiksmes dejas (Ausdruckstanz) ekspresionistiskajam raksturam, attālinoties no Aisedoras Dunkanes estetizētajiem dvēseles pārdzīvojumu tēlojumiem.

 

Beatrise Vīgnere daiļradē izgājusi to attīstības ceļu, ko piedzīvo 20.–30. gadu modernā deja Eiropā, izmēģinot, iedzīvinot un akumulējot visu jauno un piemērojot to savas skolas iespējām un vajadzībām. Viņas aktīvā radošā un pedagoģiskā darbība ir veicinājusi izpratni par moderno deju un popularizējusi to Latvijas kultūras vidē.

 

23. janvārī lekcijā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā horeogrāfe, pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) docētāja Valda Vidzemniece izskaidros kopsakarības starp Latvijas un Rietumeiropas dejas meistariem – to, kā latviešu dejotāji mēģināja jaunās vēsmas ienest Latvijā, kā šie centieni iekļāvās Rietumeiropas modernās dejas kontekstā un deju kultūrā.

 

 

PAR LEKTORI

Valda Vidzemniece pirmos deju soļus spēru skolotāja I. Freimaņa vadībā. 1967.–1975. gadā apguvusi baleta mākslu A. Grimzes vadītajā VEF Kultūras pils Bērnu baleta studijā. 1994. gadā absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Horeogrāfijas nodaļu, iegūstot bakalaura grādu horeogrāfijā, bet 2005. gadā – maģistra grādu.

 

Laika posmu no 1975. līdz 1998. gadam Valdas Vidzemnieces profesionālajā biogrāfijā raksturo radoša atvērtība, daudzveidība un interešu plašums. Viņa ir bijusi Valsts deju ansambļa “Daile” dejotāja, Rīgas Estrādes koncertu apvienības baleta soliste, Latvijas Valsts Filharmonijas baleta soliste, piedalījusies daudzos “Show” projektos un modernās dejas projektos. Lektorei ir 28 gadus ilga pedagoģiskā pieredze – Rīgas Estrādes koncertu apvienībā, I. Adamovičas baletskolā, Z. Krancmanes Modeļu skolā, koncertu apvienībā “Kamertons”, Rīgas 6. vidusskolā, JPO “Auseklītis” u.c.

 

Kopš 1997. gada Valda Vidzemniece ir deju grupas “Allegro” mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe. Kolektīvs uzstājies ar koncertiem Vācijā, Francijā, Ungārijā, Čehijā, Austrijā, Igaunijā, piedalījies Latvijas Dziesmu un deju svētku koncertos, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Starptautiskajā laikmetīgās dejas festivālā “Laiks dejot” (2004–2008).

 

No 2008. gada Valda Vidzemniece ir JVLMA docētāja, horeogrāfijas mākslas vēstures un baletmeistara mākslas pedagoģe, Horeogrāfijas nodaļas maģistrantūras studentu zinātnisko darbu vadītāja.

 

 

BIĻEŠU CENAS:

pieaugušajiem: 3,00 EUR

skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1,50 EUR

Pasākuma ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.

 

IEPRIEKŠĒJA PIETEIKŠANĀS:

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.

Vietu skaits ir ierobežots.

 

PASĀKUMA KOORDINATORE:

Mag. art. Elvija Pohomova, LNMM / R. Sutas un A. Beļcovas muzeja speciāliste

T: (+371) 67 288800, E: Elvija.Pohomova@lnmm.lv

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes