LEKCIJA: Ludolfa Liberta Art Deco laikmets scenogrāfijā
Mākslas zinātnieces Anitas Vanagas lekcija
27.02.2018 17:30
Otrdien, 2018. gada 27. februārī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a, dz. 26) ar lekciju “Ludolfa Liberta Art Deco laikmets scenogrāfijā” viesosies mākslas zinātniece Anita Vanaga.

Šobrīd Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir apskatāma Latvijas baleta leģendai Arvīdam Ozoliņam (1908–1996) veltītā izstāde, tādēļ likumsakarīgi, ka, paplašinot tās kontekstu, apmeklētājiem tiek piedāvāta lekcija par izcilā baletdejotāja laikabiedru, vienu no labākajiem scenogrāfiem Latvijā 20. gadsimtā – mākslinieku Ludolfu Libertu (1895–1959).

 

Nodibinoties neatkarīgai Latvijas Republikai, pārmaiņas skāra arī kultūras iestādes. 1919. gada 23. septembrī LR Ministru kabineta sēdē tika pieņemti “Noteikumi par Nacionālo operu” un “Noteikumi par Nacionālo teātri”. Latvijas Nacionālajai operai (LNO) tika piešķirta bijušā Pirmā pilsētas teātra ēka.

 

Sākotnēji operas iestudēja dziedātāji. 1922. gadā uz Rīgu pārcēlās režisors Pjotrs Meļņikovs (Пётр Мельников, 1867–1940), kurš iepriekš bija strādājis Savas Mamontova (Савва Мамонтов, 1841–1918) operā, Lielajā teātrī Maskavā un Marijas teātrī Pēterburgā. Ar Meļņikova ienākšanu operā uzvedumu līmenis stabilizējās. Operas scenogrāfu vidū bija tādi mākslinieki kā Pēteris Kundziņš, Jānis Kuga, Konrāds Ubāns, Oto Skulme, Sigismunds Vidbergs, Romans Suta un citi. Tomēr Meļņikovs par vislabāko scenogrāfu atzina Ludolfu Libertu.

 

1923. gada rudenī, redzot Liberta un Ubāna izstādi Rīgas pilsētas mākslas muzejā, Pjotrs Meļņikovs pamanīja Liberta metus un nolēma, ka tieši viņš veidos dekorācijas. Pēc Volfganga Amadeja Mocarta operas “Bēgšana no seraja” (1924) pirmizrādes, kurai Meļņikovs uzaicināja Libertu gleznot dienvidu ainavas ar mauru arhitektūru, skatītāji esot aplaudējuši dekorācijām. Vēlāk sadarbība veiksmīgi turpinājās.

 

Ludolfa Liberta autoritāte Latvijas Nacionālajā operā bija ilgstoši noturīga. No 1924. līdz 1937. gadam mākslinieks bija veidojis ap 40 operu, baleta un operešu izrādes, kopš 1929. gada būdams arī režisors. “Viņam piemita skatuves instinkts un prasme sniegt skatītājam no īstenības atrautu sapni un laimību. Likās, ka Jūlija Madernieka, Liberta skolotāja, ornamentālismā iemiesojās optiska kustība. Monumentāls mērogs pārņēma asās, kristāliskās šķautnes un maigos vijumus, čemurus vai vēdekļus, kas kārtojās vairākplānu kulišveida kompozīcijās. Dzirkstošo krāsainību Liberts panāca, LNO dekorāciju darbnīcā līdz tam ierasto toņu jaukšanu aizstājot ar tīrām krāsām,” stāsta mākslas zinātniece Anita Vanaga. Strādājot ar iestudējumiem, kas bija saistīti ar krievu “sudraba laikmetu” un Sergeja Djagiļeva (Сергей Дягилев, 1872–1929) baleta antreprīzi, Ludolfs Liberts izvirzījās par Art Deco redzamāko pārstāvi Latvijā.

 

27. februārī savā lekcijā Anita Vanaga plašāk pastāstīs par Ludolfa Liberta veiksmīgo darbību scenogrāfijas jomā Latvijas Nacionālajā operā un citos teātros, izceļot meistara talantu ar krāsu, formu un skatuves iekārtojuma palīdzību katrā uzvedumā uzburt tālu un teiksmainu zemju – Tuvo Austrumu, Spānijas, Gruzijas, Krievijas senatnes vai pasaku valstības – klātbūtni, ļaujot skatītājam redzēt to, ko viņš gribēja – ideālistisku, košu sapni. Tas būs interesants un aizraujošs stāsts, ko papildinās jauns, iepriekš maz vai nekad neredzēts vizuālais materiāls.

 

 

BIĻEŠU CENAS:

pieaugušajiem: 3,00 EUR

skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1,50 EUR

Pasākuma ietvaros apmeklētājiem ir iespēja apskatīt muzeja pastāvīgo ekspozīciju un aktuālo izstādi.

 

IEPRIEKŠĒJA PIETEIKŠANĀS:

Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.

Vietu skaits ir ierobežots.

 

PASĀKUMA KOORDINATORE:

Mag. art. Elvija Pohomova, LNMM / R. Sutas un A. Beļcovas muzeja speciāliste

Saistītās izstādes
Saistītās preses relīzes